«Mēs tomēr gribam saprast, vai Latvijā princips «viens likums – viena taisnība» tiek ievērots vai tomēr šeit katram ir savs likums un sava taisnība. Jelgavas pensionāriem radies priekšstats, ka mūsu valstī ir otrais variants,» uzrunājot labklājības ministri Ilzi Viņķeli, šodien teica Jelgavas Pensionāru biedrības vadītāja Marija Kolneja.
Sintija Čepanone
To, ka pensiju jautājums ir aktuāls, apliecināja pensionāru atsaucība – uz tikšanos ar ministri bija ieradušies vairāk nekā 60 cilvēku, tostarp no Ozolnieku un Jelgavas novada, pat Auces. Tikšanās organizēta ar mērķi pārrunāt gaidāmo pensiju reformu, taču uzrunātie pensionāri tomēr atzīst – kaut arī uz tikšanos atnākuši, īstas pārliecības par to, ka izdosies konstruktīvs dialogs un gūt atbildes uz sasāpējušiem jautājumiem, tomēr nav.
«Ieņēmumi sociālajā budžetā samazinās, un nākamgad būs jāaizņemas no pamatbudžeta, jo ir 140 miljonu latu sociālā budžeta deficīts. Ieņēmumi samazinās, jo samazinās maksātāju skaits, bet izmaksu saņēmēju skaits palielinās. Sociālajā budžetā 37 procenti iemaksu ir no algām, kas nepārsniedz 200 latus,» pensionārus informēja I.Viņķele. Kaut ne reizi vien viņa akcentēja ekonomisko izaugsmi, ko pašlaik piedzīvo valsts, vienlaicīgi viņa arī norādīja: Latvija ir vienlīdz nabadzīga ieņēmumu valsts, izņemot varbūt atsevišķu biznesa un politisko eliti, līdz ar to gausties par to, ka pensionāri ir vienīgie, kuriem nav lielu ieņēmumu, nav pamata. «Labklājības ministrijas sistēmā kopumā strādā ap 4000 cilvēku, no tiem ministrijā – 120. Ierēdņi ir atalgoti ne augstāk par vidējo algu līmeni, bet sociālajos aprūpes centros vispār atalgojums ir tikai mazliet virs minimālās algas,» šādi argumentējot pensionāru iebildes par to, ka ne reizi vien mūsu valstī valsts budžets tiek glābts uz pensionāru rēķina. Viņa nenoliedz, ka pensionāri izglāba valsti, tomēr «valsts pārvalde nesusi vienlīdz lielu atbildību».
Pensionāri vēl aizvien nav aizmirsuši 2009. gada jūniju, kad pensijas tika samazinātas par 10 procentiem. «Ar Satversmes tiesas lēmumu ieturētās pensijas gan tika atmaksātas, apliecinot, ka šis lēmums bija sasteigts un nepārdomāts. Un tagad ir lēmums par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu – atkal steigā izvēlēts vieglākais ceļš, otrreiz izspēlējot «pensionāru trumpi»,» Jelgavas pensionāru nostāju šajā jautājumā pauž M.Kolneja. Savukārt Brigita Baškevica ir neizpratnē par to, kā aprēķinās un samaksās pensijas tiem cilvēkiem, kuri gadus piecus, desmit nebūs strādājuši. «Nu kurš uzņēmums nodrošinās darbu 65 gadus vecam cilvēkam?!» tā viņa. Tāpat vēl aizvien ir aktuāls jautājums par to, kāpēc no pensijām, tāpat kā no algām, tiek ieturēts nodoklis. «Par 43 nostrādātiem gadiem es pašlaik saņemu 183 latu pensiju. Tas ir nožēlojami,» saka pensionāre.
Jelgavas seniori izprot, ka pensionēšanas vecuma palielināšana ir nenovēršama, taču tas, kā plānots, jādara no 2016. gada. Viņi vēlas redzēt konkrētu rīcības plānu, lai būtu garantēta sociālā drošība. Tāpat viņi iebilst pret lēmumu, sākot ar 2013. gadu, palielināt pārskaitījumus no 2 līdz 6 procentiem 2. pensiju līmenī. Viņuprāt, 2. pensiju līmenis nav sevi attaisnojis un tā ir banku lobēšana, tādēļ pensionāri rosina nevis palielināt pārskaitījumus, bet gan šo četru procentu starpību novirzīt mazo pensiju indeksācijai.
Foto: Ivars Veiliņš