Kā viņi lieto to «spaisu»? Cik tas maksā? Kur bērni ņem naudu? Kā viņi tiek pie tā «draņķa»? – uz šiem jautājumiem no Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes sociālās darbinieces darbam ar personām ar atkarības problēmām Mārītes Oses atbildes gaidīja jelgavnieki. Speciāliste gan atzīst, ka šobrīd padsmitgadnieku vidū populārs ir ne tikai «spaiss» – problēmas rada arī gaisa atsvaidzinātāju un citu vielu ostīšana, tāpat popularitāti iemanto «sekstings».
Ritma Gaidamoviča
Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā aizvadīta izglītojošā semināru cikla «Mammu, tēti, lūdzu, pasargā mani!» pirmā vecāku tikšanās par tēmu «Narkotiku un atkarību biedrs». Galvenā doma – vērst vecāku uzmanību uz aktuālajām problēmām un palīdzēt pasargāt savus bērnus.
Jāteic, ka interese nebija pārāk liela – atnākuši bija vien daži vecāki un speciālisti, kuriem ikdienā nākas saskarties ar jauniešiem.
M.Ose klātesošajiem uzsvēra, ka būtiskākās lietas, kas vecākiem jāievēro, lai atvasei nerastos vēlme ko pamēģināt un nonākt atkarību jūgā, ir noslogot bērnu ārpus skolas, aizpildot viņa brīvo laiku ar dažādām nodarbēm. Lai bērns pēc skolas nenonāk vienkārši uz ielas. Tāpat ļoti svarīgi ir nepalaist garām to, ko bērns saka. «Uzklausiet, ne tikai garām ejot, bet apsēdieties, aprunājieties. Varbūt sadzirdēsiet ko svarīgu,» uzsver speciāliste.
Sabiedrībā šobrīd daudz tiek spriests par to, ka pārliecināt jauniešus par to, ka «spaisu» vai kādas citas vielas lietot ir slikti, var, minot «dzīvos» piemērus un rādot, kas ar jauniešiem, kuri lieto «spaisu», notiek. Taču, izrādās, tas ir aplami. «Nevajag šos piemērus minēt. Proti, tu stāsti, ka jaunietis pēc lietošanas nonāca reanimācijā vai tika ievietots «Ģintermuižā», bet viņš taču tiek izrakstīts no tās slimnīcas! Un ko jaunietis šajā situācijā padomā? «Viņš izveseļojās, tad jau arī man nekas nenotiks! Es arī pamēģināšu!»,» tā M.Ose, uzsverot, ka vairāk ar jaunieti ir jādiskutē, cenšoties pārliecināt, ka tas ir nepareizi. Speciāliste min, ka Jelgavā pēc «spaisa» lietošanas jaunieši ir ievietoti reanimācijā, bet oficiāli neviens letāls gadījums nav apstiprināts, lai gan par vienu ir aizdomas.
Kaut arī šobrīd pieņemtās likuma normas, «aizslēgušas» tā saukto «legālo narkotiku» kioskus, tas nenozīmē, ka «spaisu» nevar dabūt un to nelieto. Ir jauni saņemšanas veidi, piemēram, samaksā ar karti, un noteiktā laikā, pirms vecāki pārnākuši no darba, to saņemsi pastkastītē. Tāpat to pieved pie skolām, tirgo uz ielas.
Runājot par lietošanas veidiem, speciāliste uzsver, ka jaunieši ir izdomas bagāti un teju katru dienu tiek izdomāts jauns veids, kā uzpīpēt «spaisu». Viņai zināms, ka, piemēram, izmanto ūdenspīpei līdzīgus traukus, jaunieši paši veido «aparātus» no plastmasas pudelēm. M.Ose atzīst, ka «spaiss» ir viens no lētākajiem apreibināšanās veidiem. Dzirdēts, ka lētākā deva izmaksā 1,20 eiro, un bieži jaunieši «sametas» pirkumam. «Būtiski, ka vieni viņi nepīpē, bet gan dara to barā. Bija man viens gadījums, kad mamma nevarēja saprast, kāpēc agrā pavasarī, atnākot no darba, mājās visi logi vaļā. Vienkārši bērns ar draugiem pēc skolas bija uzpīpējuši un vēdināja māju,» tā speciāliste.
Viņa uzsver, ka šobrīd uzmanība arī jāpievērš divām citām atkarībām, kas jauniešu vidū kļuvušas populāras, jo īpaši 12 un 13 gadu vecumā, un tās ir gaisa atsvaidzinātāja vai citu vielu ostīšana un «sekstings» jeb seksuāla rakstura īsziņu un kailfoto nosūtīšana pa mobilo tālruni. «Nesen divas skolnieces atskrēja pie manis un saka: «Mārīt, Mārīt! Tur Zirgu ielā puišu bariņš ar plastmasas maisiņiem galvā osta gaisa atsvaidzinātāju, zvani policijai!» Piezvanīju, bet, kā beidzās, neesmu painteresējusies,» pieredzē dalās M.Ose. Tikpat aktuāls šobrīd esot «sekstings», kad jaunieši it kā nevainīgi apmainās ar kailfoto, nedomājot par sekām. Foto nonāk pedofilu rokā, sākas šantāža, foto tiek izmantoti pornogrāfijā.
Foto: Vineta Zelča