«Kā vēsta cilvēku atmiņas, toreiz pūlis tika dzīts pa Lietuvas šoseju pāri gaisa tiltam. Un vienmēr domāju: cik daudzi to redzēja? Vai tā ir vienaldzība un novēršanās brīdī, kad blakus notiek noziegums? Ko mēs varam darīt šodien, lai tā nenotiktu?» tā šodien, piemiņas vietā Zālītes ielā atzīmējot Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienu, klātesošos uzrunāja Jelgavas domes priekšsēdētāja vietniece Rita Vectirāne.
Ilze Knusle-Jankevica
Jelgavas Ebreju biedrības vadītāja Lidija Ribkina pastāstīja, ka Latvijā no 90 000 ebreju Otrā pasaules kara genocīda laikā tikuši nogalināti 70 000, un šīs masu slepkavības Rīgā sākušās 1941. gada 4. jūlijā. Izrēķināšanās ar ebrejiem notika arī Jelgavā – piemēram, vietā, kur tagad atrodas ebreju upuru piemiņas akmens, tikuši nogalināti 1500 cilvēku: gan sievietes, gan bērni, gan veci cilvēki.
Tomēr arī tajos skaudrajos apstākļos bijuši cilvēki, kuri nepalika vienaldzīgi un iesaistījās ebreju glābšanā. Tāds bija arī jelgavnieces Gaļinas Panaščikas vectēvs, kurš tolaik dzīvojis Baltkrievijas pusē. «Vectēvs esot ebrejus glābis no vāciešiem un, paslēptus zem dzīvnieku ādām, vedis pie partizāniem,» stāsta kundze. Tomēr vectēvs esot pieķerts un spīdzināts. Vēlāk cilvēku, kurus vectēvs toreiz izglābis, pēcteči uzmeklēja Gaļinas kundzes ģimeni un pasniedza piemiņas medaļu. «Man ļoti gribētos, lai tas karš būtu pasaulē pēdējais un lai valdītu miers un saskaņa,» tā G.Panaščika.
Tomēr situācija pasaulē nav mierīga, un notikumi Ukrainā uztrauc daudzus. «Arī tagad mums līdzās ir karadarbība, tāpēc ir svarīgi, lai cilvēki, kuri var kaut ko mainīt, to arī darītu. Un pats galvenais: mūsu visu pienākums ir atcerēties, ka no mūsu domām un rīcības ir atkarīga gan mūsu pašu, gan mūsu līdzcilvēku dzīve,» uzsvēra domes priekšsēdētāja vietniece, piebilstot, ka vēlētos, lai sabiedrībā būtu atvērtība, līdzjušana un sapratne, nevis vienaldzība un aizdomīgums.
Ebreju biedrības vadītāja norāda, ka genocīds tika vērsts pret konkrētu tautu un cilvēki tika nogalināti vien savas etniskās piederības dēļ. «4. jūlijs ebreju tautas vēsturē ir melnā diena. Mēs pulcējamies, lai atcerētos tos, kuri nepārdzīvoja tās šausmas,» tā biedrības vadītāja. «Lai nekad mūsu Latvijā un Eiropā nekas tāds neatkārtotos!» novēlēja Jelgavas domes priekšsēdētāja vietniece R.Vectirāne.
Pasākuma dalībnieki ziedus nolika arī otrajā piemiņas vietā – nogalinātajiem ebreju bērniem.
Foto: Raitis Supe
Saistītās ziņas
Aizpilda vēstures robus
2 °C,
1.6 m/s,
92.5 % 
2 °C,
1.6 m/s,
92.5 %