Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nolēmusi, kādā veidā mēģinās politiķiem pierādīt sava darba nozīmību un pārliecināt nesamazināt algas 2012. gadā. «Aicināsim pašvaldību un Saeimas deputātus ēnot skolotājus, kā arī vadīt mācību stundas,» norāda LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.
Ilze Knusle-Jankevica
LIZDA šā gada septembrī rīkos akciju «Vai viegli būt pedagogam?», kuras laikā aicinās Saeimas un arī pašvaldības deputātus «ēnot» skolotājus, kā arī vadīt mācību stundas. Šādu lēmumu LIZDA pieņēmusi, jo sabiedrība nezina, kādi ir skolotāja darba pienākumi, to apjoms un nozīmība. «Sabiedrībai ir priekšstats, ka skolotājs novada tikai savas mācību stundas un aiziet mājās, bet nezina, ka skolotājs gatavojas mācību stundām, labo darbus, audzina savas klases skolēnus, iet pārgājienos, brauc ekskursijās, raksta projektus, organizē pasākumus, rūpējas par sociālā riska ģimeņu bērniem. To var uzzināt un saprast, tikai visu dienu pavadot kopā ar skolotāju,» aģentūrai LETA norāda I.Mikiško.
Arī Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza ir pārliecināta, ka sabiedrība neizprot un neapzinās skolotāja darba apjomu. «Tas ir sarežģīts, ļoti atbildīgs darbs ar ļoti lielu darba slodzi. Bet sabiedrība jau tikai redz, ka skolotājam ir vasaras brīvlaiks, varbūt arī pavasara un Ziemassvētku, bet ne to, ka 40 stundu slodze nozīmē astoņas stundas dienā vadīt klasēm stundas, savukārt katrai stundai vēl vismaz stundu jāgatavojas,» tā G.Auza. Viņa uzsver, ka pedagogam nemitīgi jāattīstās un jāpilnveidojas, jo jābūt daudzveidīgam – skolēni uzdod jautājumus ne tikai par konkrēto mācību priekšmetu. Tāpat nevar aizmirst, ka skolotājs arī ir cilvēks, kam jārūpējas par savu māju un ģimeni, jāaudzina savi bērni.
LIZDA cer, ka akcijas laikā izdosies deputātiem parādīt skolotāja darba apjomu un viņiem būs lielāka izpratne par to, ka pedagogu atalgojumu nedrīkst samazināt, izstrādājot 2012. gada valsts un pašvaldību budžetus. Šajā jautājumā G.Auza gan nav tik optimistiska: «Jā, viņi ieraudzīs slodzi, saspringumu un intensitāti, bet, lai pilnībā izprastu, ko nozīmē šis darbs, ar skolotāju kopā būtu jāpavada visa diena no pulksten 8 līdz 19.» Uz jautājumu, vai šāda akcija varētu būt iedarbīgāka nekā skaļi protesti un piketi, Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja atbild, ka viņai nav pieņemama skaļa klaigāšana, jo tādā veidā var tikai problēmai pievērst uzmanību, bet ne atrisināt. «Jebkurā gadījumā uzskatu, ka izglītības nozarē jāsakārto samaksas sistēma, bet «griezt» te vairs nav ko. Skolotājiem būtu nepieciešama samērīga darba samaksa un mazāks kontaktstundu skaits,» tā G.Auza.
Foto: Ivars Veiliņš