23.2 °C, 2.9 m/s, 76.8 %

Kultūra

«Lai tauta pavelkas»
22/02/2009

«Lai tik nesanāk kā Lielvārdē – tur priekšnesuma laikā mūsu solistam, dejojot rokenrolu, pa vīli saplīsa bikses. Viņš stāvēja priekšējā rindā un nesaprata, kāpēc visi smejas. Izrādās, viņam bija oranžas apakšbikses,» smaidot saka Atis Auzāns, kurš ar skatītāju simpātijas iekarojušo Daugavpils Oranžo kori nedēļas nogalē uzstāsies Jelgavā.

Ilze Knusle-Jankevica
«Lai tik nesanāk kā
Lielvārdē – tur priekšnesuma laikā mūsu solistam, dejojot
rokenrolu, pa vīli saplīsa bikses. Viņš stāvēja priekšējā rindā un
nesaprata, kāpēc visi smejas. Izrādās, viņam bija oranžas
apakšbikses,» smaidot saka Atis Auzāns, kurš ar skatītāju
simpātijas iekarojušo Daugavpils Oranžo kori nedēļas nogalē
uzstāsies Jelgavā.
Uz Oranžā kora koncertu Jelgavā biļetes izpirka dažu dienu
laikā – nu jau noorganizēts papildu koncerts arī svētdien. Koris
koncerta apmeklētājiem sola vairākus pārsteigumus. «Pēc jaunā gada
sākām strādāt pie koncerttūres programmas. Pēc televīzijas šova
«Koru kari» divi dziedātāji dalību Oranžajā korī pārtrauca, jo
vienkārši fiziski nevarēja izbraukāt uz Daugavpili, kur notiek mūsu
mēģinājumi, un vēl braukāt pa visām Latvijas pilsētām, kurās
uzstājamies. Tāpēc dziesmas, ko dziedājām šovā, nācās pārtaisīt un
arī horeogrāfiju – pamainīt. Tas nebūs tas pats, ko varēja vērot
televizora ekrānos,» stāsta kora vadītājs A.Auzāns. Stundu un 15
minūtes garā programma veidota kā uzvedums ar dejām un
pārģērbšanos, ko interesantāku un dinamiskāku dara solo numuri.
Protams, kora vadītājs ne tikai dzied, bet arī spēlē dažādus
mūzikas instrumentus – sintezatoru, akordeonu, mutes ermoņikas,
melodionu, perkusijas.
Cilvēki dažādās Latvijas malās kori uzņem ar prieku un pat
sajūsmu, dažreiz uz koncertu ierodoties pat oranžos apģērbos.
Reizēm atsaucība ir tik liela, ka jārīko papildkoncerti. «Preiļos
mums bija paredzēts viens koncerts apmēram 600 cilvēkiem, bet
biļetes uz to tika izpirktas pāris stundu laikā. Nolēmām, ka jārīko
vēl viens koncerts, un arī uz to biļetes izķēra tikpat ātri. Beigās
noorganizējām trīs koncertus, bet cilvēki prasīja arī ceturto un
pat piekto,» atceras A.Auzāns.
Dziedāt ir darbs
Lai gan dziedāt korim ir darbs un koristi par dziedāšanu saņem
naudu, visi kora dalībnieki savu darbu dara no sirds un ar pilnu
atdevi. Oranžais koris vienā nedēļas nogalē sniedz no četriem līdz
sešiem koncertiem un koncertturnejas ietvaros uzstājušies jau
Varakļānos, Preiļos, Rēzeknē, Viesītē, Daugavpilī, Ilūkstē un
Gulbenē. 
Juris Vucāns, viens no kolorītākajiem kora dalībniekiem,
stāsta, ka dziedāšanai korī pieiet ļoti nopietni. Viņu patīkami
pārsteidz tas, ka arī citu koristu attieksme laika gaitā ir
mainījusies – ja sākumā bijis arī pa kādam bērnišķīgam gājienam,
tad tagad visi izturas kā profesionāļi. J.Vucāns norāda, ka sava
veida darbs bijis arī izveidot kolektīvu, jo pirms televīzijas šova
kopā sanākuši 16 sveši jaunieši, kuri nu jau ir saraduši cits ar
citu.
Pēc koncertiem dziedātājiem tiek dāvināti gan ziedi, gan
saldumi, bet viņiem vissvarīgākais ir emocijas, kas strāvo
skatītāju zālē. «Vienā koncertā skatītāji veselu dziesmu klausījās,
stāvot kājās un aplaudējot. Tās bija tik spēcīgas emocijas, kas
plūda no viņiem un kuras mēs uzņēmām atpakaļ sevī,» aizkustinājumā
atklāj kora vadītājs. Arī J.Vucāns domā līdzīgi – kaut gan pēc
koncertiem dāvanas vēl nav saņēmis, viņš mīļi uzsmaida katram, kas
viņu nosauc par velnu, velniņu, čortiņu vai līdzīgi. Šī iesauka
viņam «pielipa» pēc īru tautas dziesmas «Belle of the Belfast city»
izpildīšanas. «Ir tik forši, ka tauta pavelkas aiz tevis! Un, jo
vienkāršāks tu esi, jo vienkāršāk tā tauta pavelkas,» spriež
J.Vucāns, kurš sevi uzskata par vienkāršu puisi.
Visu ved līdz
Koris uz vietu, kur jāuzstājas, dodas ar trīs mašīnām, jo
līdzi ņem ne tikai oranžos tērpus un sadzīves lietas, bet arī
gaismas un skaņas sistēmas. Kora bagāžā tādu lietu kā rekvizītu vai
dekorāciju nav, jo vizuālais tēls tiek veidots ar gaismu palīdzību.
«Parasti cenšamies noorganizēt tā, lai skatuves aizmugurē būtu
gaišs materiāls, uz kura rādām zīmējumus, kas rodas no gaismas un
tumsas spēlēm, zibšņiem,» paskaidro A.Auzāns.
Ģimenes locekļus un draugus koristi koncerttūrē gan līdzi
neņem. Kā smej kora vadītājs, mašīnās vietas pietiek tikai pašiem
koristiem un noderīgiem cilvēkiem – šoferim, gaismotājiem,
skaņotājiem. Lai gan kora dalībnieki ir gados jauni, daži ir
nodibinājuši ģimenes vai attiecības, bet pagaidām neviens no
dziedātājiem aizņemtības dēļ ar mīļajiem ragos nav sagājis.
Dziedātājs J.Vucāns norāda, ka mūziķu ģimenes laikam ir pieradušas
pie tāda dzīves ritma – darba dienās vairāk pa mājām, bet nedēļas
nogalēs jāstrādā. Viņš pats studē Rēzeknes augstskolā (šogad plāno
pabeigt Inženieru fakultāti un kļūt par vides inženieri) un dzīvo
kopmītnēs, tāpēc savu ģimeni – vecākus, brāļus un māsas – tāpat
redz reti, bet ar draugiem gan tagad gandrīz nesanāk satikties,
vairāk sazvanīties.
Galvenais ieguvums – pieredze
Lai gan daudzi kora dalībnieki ar mūziku nodarbojas jau no
mazotnes, piedalīšanās «Koru karos» un tūre kopā ar kori lielai
daļai ir vēl nebijusi pieredze. Lai gan Velniņš korī nonācis
nejauši, savu izvēli viņš nenožēlo. «Pēc pirmās atlases Daugavpils
korim nebija izdevies savākt nepieciešamo skaitu puišu. Atis kaut
kur bija dabūjis manu telefona numuru, piezvanīja un piedāvāja
piedalīties projektā. Izvērtēju visus par un pret un sapratu, ka
man tam nepietiks laika, tāpēc atteicu. Pēc kāda laika satiku savu
draugu Gunti Rasimu, kurš bija piekritis dziedāt korī. Tā nu viņš
beigās pierunāja arī mani,» savu korista gaitu sākumu atceras
dziedātājs. Tagad J.Vucāns bauda atpazīstamību, ko viņam devusi
piedalīšanās televīzijas šovā, un atzīst, ka tā palīdz, arī
muzicējot ar savu grupu L.P.I.V. («Likteneigais Pagrīzīns iz
Vainovu»). Viņš ir pārliecināts, ka gūtā skatuves pieredze noderēs
ikvienam kora dalībniekam.