Tas, vai Latvijā krievu valodai būs otras oficiālās valsts valodas statuss, izšķirsies sestdien, 18. februārī, kad notiks referendums par likumprojektu «Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē». Paust savu nostāju varēs jebkurā vēlēšanu iecirknī no pulksten 7 līdz 22.
Sintija Čepanone
Tautas nobalsošanas zīmē būs jautājums «Vai jūs esat par likumprojekta «Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē» pieņemšanu, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu?» ar diviem iespējamiem atbilžu variantiem – «Par» vai «Pret». «Ja vēlētājs atbalsta izmaiņas Satversmē, kas paredz noteikt krievu valodai otras valsts valodas statusu, tad viņam tautas nobalsošanas zīmē jāatzīmē atbilde «Par». Ja vēlētājs ir pret šādiem grozījumiem Satversmē un neatbalsta valsts valodas statusa noteikšanu arī krievu valodai, tad viņam tautas nobalsošanas zīmē jāatzīmē atbilde «Pret»,» skaidro Centrālā vēlēšanu komisija (CVK).
Tātad: tautas nobalsošanas zīmē atzīmējot «Par», vēlētājs uzskata, ka krievu valodai jābūt valsts valodai; atzīmējot «Pret», vēlētājs uzskata, ka arī turpmāk Latvijā jābūt tikai vienai valsts valodai – latviešu.
Savu izvēli balsstiesīgie iedzīvotāji, LR pilsoņi no 18 gadu vecuma, varēs izdarīt tikai tautas nobalsošanas dienā, 18. februārī, no pulksten 7 līdz 22. Lai piedalītos referendumā, vēlētājam nepieciešama derīga Latvijas pilsoņa pase.
Taču vēlēšanu iecirkņi pa četrām stundām dienā ir atvērti jau kopš trešdienas, un tajos pieejami informatīvie materiāli, kā arī ir iespēja pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā. Būtiski uzsvērt, ka iepriekšēja balsošana netiek organizēta, un tas nozīmē, ka nobalsot varēs tikai referenduma dienā, 18. februārī.
Līdz 19. februārim vēlētājiem ir pieejams arī CVK diennakts uzziņu tālrunis 67049999, nodrošinot iespēju arī pa tālruni gūt atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar referendumu.
«Tautas nobalsošanas zīmes Jelgavā nogādās līdz 15. februārim, un 17. februārī tās tiks sadalītas pa iecirkņiem, lai jau nākamajā dienā pulksten 7 visi iecirkņi varētu sākt darbu,» norāda Jelgavas pilsētas Vēlēšanu komisijas vadītājs Jānis Dēvics. Iesniegumu par balsošanu savā atrašanās vietā dzīvesvietai tuvākajā iecirknī var iesniegt līdz 18. februāra pulksten 12, un to var izdarīt arī vēlētāja uzticības persona. Savukārt par iespējām kļūt par novērotāju jāinteresējas CVK.
Likumprojekts «Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē» paredz mainīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu, nosakot, ka arī pašvaldībās darba valodas ir latviešu un krievu valoda un ikvienam ir tiesības saņemt informāciju latviešu un krievu valodā.
Grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kuru skaits 11. Saeimas vēlēšanās bija 1 543 786, tātad par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai referendumā būtu jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem.
Vēlēšanu iecirkņi Jelgavā
• Jelgavas 3. pamatskola, Uzvaras iela 10 • Aģentūra «Kultūra», K.Barona iela 6 • Jelgavas 1. ģimnāzija, Meiju ceļš 9 • Jelgavas 5. vidusskola, Aspazijas iela 20 • Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskola, Skolotāju iela 8 • Jelgavas Speciālā internātskola, Filozofu iela 50 • Jelgavas Valsts ģimnāzija, Mātera iela 44 • LLU sporta zāle, Tērvetes iela 91d • SIA «Alvima», Lietuvas šoseja 2 • Miezītes bibliotēka, Dobeles šoseja 100 • Jelgavas 4. vidusskola, Akmeņu iela 1 • Jelgavas 1. speciālā internātskola, Institūta iela 1 • Jelgavas Amatu vidusskola, Akadēmijas iela 25 • Jelgavas pilsētas slimnīca, Brīvības bulvāris 6 • Jelgavas 6. vidusskola, Loka maģistrāle 29
Rīt, 13. februārī, kā arī 15. un 17. visi 15 vēlēšanu iecirkņi mūsu pilsētā atvērti no pulksten 9 līdz 13; 14. un 16. februārī – no pulksten 15 līdz 19. Referenduma dienā, 18. februārī, nobalsot varēs no pulksten 7 līdz 22.
Alfrēds Holsts, bijušais 6. vidusskolas direktors: «Tā ir ļoti liela aplamība, ka šāds referendums vispār būs, jo patiesībā tas nav vajadzīgs nedz latviešiem, nedz krievu tautības cilvēkiem. Ir taču pašsaprotami – ja dzīvoju Anglijā, man ir jāzina angļu valoda, ja dzīvoju Krievijā – krievu, ja dzīvoju Latvijā, tad jārunā latviski, un latviešu valodai gribēt likt blakus vēl vienu valodu kā valsts valodu ir milzīga kļūda. Mana pieredze, strādājot skolā, apliecina, ka krievu tautības bērni lieliski pārvalda latviešu valodu, taču nu viņos tiek radīta pretestība, apjukums, jo daudzi vecāki, kuri līdz galam varbūt neizprot, kas valstī pašlaik notiek un kāpēc latviešu valodai jābūt vienīgajai oficiālajai mūsu valstī, kultivē ideju par krievu valodu kā valsts valodu Latvijā. Esmu pārliecināts, ka mūsu krievvalodīgo inteliģence nevēlas krievu valodai valsts valodas statusu, taču viņi arī nevēlas, lai viņu tautību un valodu nicina, un politiķi diemžēl to izmanto savās interesēs, mākslīgi radot sabiedrības šķelšanos. Manā laikā no 660 skolēniem Jelgavas 6. vidusskolā bija 170 latviešu tautības bērni – viņi, latvieši, mācījās krievu skolā! Savukārt krievu bērni ar labām sekmēm mācās latviešu skolās. Kaut arī cienu krievu tautības cilvēkus, kaut arī man ļoti patīk krievu valoda, referendumā balsošu pret krievu valodu kā otru valsts valodu, jo Latvijā jābūt tikai vienai valsts valodai – latviešu.»
Arnis Razminovičs, studentu korporācijas «Ventonija» filistrs: «Studentu korporācijas politikā nemēdz iesaistīties, taču šis referendums Latvijas vēsturē ir otrā reize, kad korporācijas pieņēmušas lēmumu nestāvēt malā. Pirmais precedents bija 1918. gadā, kad tika nolemts iesaistīties Studentu rotā, lai cīnītos par Latvijas brīvību. Katrai valstij ir fundamentālas vērtības, kas to atšķir no citām – teritorija, karogs un valoda. Un pašlaik apdraudēta ir latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda Latvijā, tādēļ mūsu pienākums ir nebūt vienaldzīgiem un aktīvi paust viedokli par to, kas mūs vieno – latviešu valodu. Tieši sauklis «Mūs vieno latviešu valoda» izvēlēts akcijai, kurā aicinām referendumā balsot pret otru valsts valodu. Tas nav aicinājums balsot pret nacionalitāti – krievu, ukraiņu, baltkrievu vai citu –, bet gan aicinājums balsot par to, kas mūs visus šajā valstī vieno. Spilgts apliecinājums tam, ka referendums ir nevis par tautību, bet valodu, ir fakts, ka šī saukļa autors ir vienīgās krievu studentu korporācijas Latvijā seniors Dmitrijs Trofimovs. Es ticu, ka kopā mums izdosies Jelgavu «apjozt» ar sarkanbaltsarkanu lenti, kas īsi pirms referenduma mūs visus vienos tāpat kā mūsu valoda, atgādinot, ka valoda, tāpat kā Latvijas valsts, ir svēta. Nēsājot pie krūts sarkanbaltsarkanu lentīti, aicināsim tos, kam rūp mūsu valodas liktenis, referendumā balsot pret grozījumiem Satversmē.»
Līga Celma, kora «Spīgo» diriģente: «Es piedalīšos referendumā un balsošu pret krievu valodu kā otru valsts valodu. Kāpēc? Pirmkārt, cienot savus senčus, kuri ir smagi strādājuši, lai iekoptu savu zemi, lai atgūtu valsts brīvību un droši varētu runāt savā, latviešu, valodā. Otrkārt, aiz cieņas pret savu valodu. Nesen lasīju Māras Zālītes viedokli par gaidāmo referendumu, un viņa minēja, ka pa visu pasauli labi ja var saskaitīt ap 1,5 miljoniem iedzīvotāju, kuri runā latviski, turpretim krieviski runājošo skaits pārsniedz 150 miljonus. Šis fakts vēl skaudrāk lika apjaust, cik sargājama un kopjama ir mūsu valoda. Latviski runājošo skaits pasaulē ir tik niecīgs kā smilšu graudiņš, tāpēc mums jādara viss, ko spējam, lai saglabātu latviešu valodu, lai ne tikai mūsu paaudze, bet arī mūsu bērni un mazbērni ar lepnumu varētu runāt savā dzimtajā valodā, nebaidoties, ka tā pakāpeniski izzudīs. Patiesībā jau ne draugu, ne paziņu lokā neapspriežam jautājumu par gaidāmo referendumu, kurā jāizšķiras valsts valodas liktenim, jo izvēle un nostāja šajā jautājumā ir skaidra. Taču es nepavisam neesmu ultrapatriotiski noskaņota, tādēļ, piedaloties referendumā un iestājoties pret krievu valodu kā otru valsts valodu, nebalsoju pret krievu tautības cilvēkiem vai krieviski runājošiem – es tikai izrādu cieņu savas valsts valodai.»
Foto: Ivars Veiliņš
6.5 °C,
3.1 m/s,
66.5 % 
6.5 °C,
3.1 m/s,
66.5 %