«Bibliotēku darbība ir strikti reglamentēta – sākot no tā, kādām jābūt telpām, to iekārtojumam, pieejamībai, un beidzot ar finansējumu, kāds nepieciešams, lai nodrošinātu bibliotēkas darbību. Ministru kabineta noteikumos norādīts, ka pašvaldību bibliotēkās krājuma iegādei atvēlētajam finansējumam jābūt ne mazākam kā 0,30 latu uz vienu iedzīvotāju – mēs pērn tērējām 21 santīmu uz iedzīvotāju, kas pārrēķinot ir 1,37 lati uz vienu bibliotēkas lasītāju,» stāsta Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas (JZB) direktore Aija Nadziņa.
Ilze Knusle-Jankevica
JZB ir publiska bibliotēka, un tas nozīmē, ka apkalpoti tiek visi interesenti – piemēram, apstiprināt elektronisko parakstu pie mums brauc arī cilvēki no Dobeles un Tukuma, vasarā bibliotēkas viesi ir arī ārzemnieki. Savukārt Jelgavā deklarētajiem iedzīvotājiem grāmatas izsniedz arī uz mājām. Galvenais bibliotēkas finansētājs ir Jelgavas pilsētas pašvaldība, bet tā saņem arī līdzfinansējumu no Jelgavas un Ozolnieku novada pašvaldībām reģiona galvenās bibliotēkas funkciju nodrošināšanai – pērn tie bijuši 12 680 lati.
Risinājums – maksas abonements Ņemot vērā to, ka pēdējos gados būtiski samazinājās grāmatu iegādei atvēlētais finansējums, 2009. gadā tika pieņemts lēmums atjaunot maksas abonementu, kurā tiek piedāvāta izklaides literatūra, kas gan ir tikai niecīga daļa no bibliotēkas kopējā krājuma. No vienas puses, tā ir iespēja papildināt bibliotēkas krājumu ar izklaides literatūru, bet tajā pašā laikā katram ir izvēle – izmantot to vai nē. «Tās pašas grāmatas ir pieejamas arī bez maksas abonementā tepat vai filiālēs, bet uz tām var nākties gaidīt garā rindā,» stāsta JZB direktore. Viņa skaidro, ka bibliotēkas krājums tiek komplektēts atbilstoši visu iedzīvotāju interesēm – ir gan literatūra pirmsskolas, skolas vecuma bērniem, pusaudžiem, latviešu un ārzemju daiļliteratūra, nozaru, uzziņu literatūra, arī izklaides literatūra –, tomēr prioritāte ir izglītība un zināšanas. «Lai gan sākotnēji izskanēja arī pārmetumi, šobrīd redzam, ka maksas abonementu izmanto ap 700 lasītāju – viņi ir novērtējuši to, ka šādā veidā populārākās grāmatas bibliotēka var nopirkt vairākos eksemplāros, tādējādi palielinot to cilvēku loku, kas tās izlasa,» tā A.Nadziņa. Viņa norāda, ka noteiktā maksa – divi santīmi dienā – nav liela, jo vidēji viena grāmata maksā 5 – 6 latus, bet šādā veidā to var izlasīt vidēji par desmit santīmiem. Turklāt tieši tā saucamie bestselleri visātrāk nodrillējas un ir jānoraksta. Bibliotēkas direktore norāda, ka ienākumi no maksas abonementa ir ap 1500 latiem gadā, par kuriem papildu var iegādāties apmēram 300 jaunas grāmatas.
Obligāto eksemplāru vairs nesaņem Agrāk bibliotēkas krājums regulāri tika papildināts ar tā saucamajiem obligātajiem eksemplāriem, kas bija jānodrošina izdevniecībām un apgādiem. «Izdevēji ar to nav apmierināti, un drīzumā Obligāto eksemplāru likums tiks pārskatīts. Visticamāk, arī Latvijā, tāpat kā citur Eiropā, obligātā bezmaksas eksemplāra saņēmēju skaits samazināsies,» tā A.Nadziņa, piebilstot, ka citviet tādu saņem tikai valsts nacionālā bibliotēka.
Tomēr dāvinājumus gan bibliotēka saņem, un dāvinātāju ir daudz. Viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc grāmatas tiek atdotas bibliotēkai, ir dzīvesvietas maiņa. «Paldies tiem, kuri saprot, ka grāmatas nevar nodot makulatūrā vai vienkārši izmest atkritumu konteinerā,» tā bibliotēkas direktore, piebilstot, ka saņemtie dāvinājumi tiekot vēl šķiroti, jo ne visas grāmatas ir gana labā stāvoklī un ar aktuālu saturu. Grāmatas, kas bibliotēkai nav vajadzīgas, nonāk plauktos «Lasītājs dāvina lasītājam», no kuriem tās var paņemt ikviens interesents.
Avīzes var lasīt klēpjdatorā Protams, bibliotēkā tiek iegādāti arī periodiskie izdevumi, piemēram, pērn šim nolūkam tērēti 5696 lati, abonējot 175 izdevumus. Savukārt pozitīva ziņa ir interneta lietotājiem – bibliotēkā ir pieejama LURSOFT laikrakstu bibliotēka, kurā var lasīt apmēram 50 dažādu izdevumu pilnos tekstus, turklāt bez maksas. JZB direktore uzsver, ka pilsētas bibliotēkās darbojas bezvadu internets, un šī un citas bibliotēkas datu bāzes ir pieejamas arī lasītāju līdzpaņemtajos portatīvajos datoros, ja tos lieto bibliotēkas telpās.
Šis ir tikai viens no daudzajiem pakalpojumiem, ko vēl piedāvā bibliotēka. «Šajā informācijas laikmetā, tik strauji attīstoties tehnoloģijām, arī bibliotēkas loma ir ļoti mainījusies un ir ļoti daudz pakalpojumu, ko klients var saņemt attālināti,» norāda A.Nadziņa, piebilstot – uz bibliotēku ir jānāk tikai, lai saņemtu grāmatu, bet visu pārējo iespējams izdarīt internetā vai pa telefonu.
No negodīguma nepasargā nekas Visos laikos ir bijuši arī neapzinīgie lasītāji, kuri paņemtās grāmatas bojā, nenodod laikus vai pat pazaudē. Viens no risinājumiem, lai aizsargātu krājumu, ir elektroniskie vārti, tomēr A.Nadziņa uzskata, ka no negodīguma nepasargās nekādas iekārtas. «Ir daļa lasītāju, kuri uzskata, ka tikai viņam vajag šo grāmatu, un tas ir galvenais – saņemam pat atklātus piedāvājumus nepieciešamo grāmatu no bibliotēkas atpirkt, bet ne jau visi bijuši tik godīgi. Tagad gan lapu plēšanas, enciklopēdiju griešanas ēra ir aiz muguras, jo ir kopētāji un skenēšanas iekārtas,» tā direktore.
Lai mudinātu lasītājus nokārtot savas saistības, gada nogalē bibliotēkas rīko Aizmāršīgo lasītāju dienas, aicinot nodot paņemtos iespieddarbus, nemaksājot kavējuma naudu, kas gan ir liberāla – viens santīms par katru nokavēto dienu. A.Nadziņa gan atzīst: «Bibliotēkām ir kopīga lasītāju datu bāze ar izsniegumu vēsturi, kas dod iespēju izvērtēt, vai ilgstošam kavētājam nākotnē vēl var uzticēties.»
Jaunā versija būs divreiz ātrāka Bibliotēkā daudz tiek domāts un strādāts pie tā, kā nodrošināt pakalpojumu kvalitāti un daudzveidību. Šogad tiks ieviesta jauna, modernizēta bibliotēku informācijas sistēmas ALISE versija, un apjomīgā kopkataloga dati tiks glabāti uz serveriem Rīgā. «Jaunā versija būs divreiz ātrāka un pavērs jaunas iespējas bibliotēkas lietotājiem. Pats būtiskākais ir tas, ka vienkāršāka kļūs meklēšanas sistēma. Tagad, piemēram, uzrakstot «Ārija Elksne», nevar atrast dzejnieces grāmatas, jo vispirms jāraksta uzvārds, bet jaunajā sistēmā varēs meklēt pēc jebkura atslēgas vārda vai frāzes līdzīgi kā Google meklētājā,» skaidro bibliotēkas direktore, piebilstot, ka jaunā sistēma arī būtiski uzlabos un atvieglos bibliotekāro darbu un atslogos bibliotēkas serverus, uz kuriem varēs glabāt digitalizētos materiālus – novadpētniecības datu bāzes attēlus un pilntekstus.
«Elektroniskā kopkataloga veidošana ir mūsu virsuzdevums – tas ir sarežģīts darbs, jo grāmatas, diska, videoieraksta vai cita informācijas nesēja aprakstam datu bāzē jābūt kvalitatīvam un atbilstošam standartiem, lai atvieglotu meklēšanu kā lasītājiem, tā bibliotekāriem. Ja apraksti nav pilnīgi, tad ir kā ar kleitām – it kā jau viens un tas pats apģērba gabals, bet vienam tā ir raiba, vienam melna, citam gara, citam īsa,» tā A.Nadziņa. Šobrīd mūsu reģiona kopkatalogā vienotajā bibliotēku informācijas sistēmā ir saslēgtas 59 bibliotēkas – JZB un trīs tās filiāles, 30 pilsētas un novadu skolu bibliotēkas, 24 novadu bibliotēkas un Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centra bibliotēka.
Tvīto un draudzējas Līdz ar informācijas tehnoloģiju attīstību arī bibliotēkai jādomā, kā iet līdzi laikam. «Sabiedrisko procesu rezultātā esam nākuši pie secinājuma, ka nepieciešams sevi publiskot sociālajos tīklos – mums ir izveidots profils draugiem.lv un konts twitter.com,» stāsta bibliotēkas direktore, piebilstot, ka draugos profils ir daudzām nopietnām kompānijām. Vispopulārākās draugos ir bibliotēkas galerijas, bet informācijai par jaunajām grāmatām gan nav pārāk liela piekrišana. Atsevišķs profils izveidots arī bērnu bibliotēkai «Zinītis» un filiālei «Pārlielupe».
Lai nodrošinātu atgriezenisko saiti ar lasītājiem, tiek ieguldīts daudz darba – gan popularizējot bibliotēku sociālajos tīklos, gan uzturot un pilnveidojot mājas lapu www.jzb.lv. Piemēram, pērn paplašināta jautājumu un atbilžu sadaļa, aicinot lasītājus paust arī kritiku un ierosinājumus, īpaši par to, kādas grāmatas, viņuprāt, nepieciešams iegādāties.
Katrs ieguldītais lats četrkāršojas Lai gan bibliotēkas apkopo dažāda veida statistiku, piemēram, lasītāju skaitu, apmeklējumu, izsniegumu, iekasēto kavējuma naudu, tā pilnībā neatspoguļo bibliotēkas darba efektivitāti. «Bibliotēka nav tikai izklaides vieta, te cilvēki izglītojas, pilnveidojas, bet izglītota cilvēka darba ražīgumu nevar aprēķināt, kaut gan ir skaidrs, ka izglītots cilvēks ir sabiedrībai vērtīgāks un arī valsts ekonomikā dod lielāku ieguldījumu,» tā A.Nadziņa, piebilstot, ka bibliotēkas vērtību tagad var pierādīt ar ekonomiskiem aprēķiniem un formulām. Ārzemēs ir izstrādāta metodika bibliotēkas darba ienesīguma aprēķināšanai, un Limbažu bibliotēkas aprēķini liecina – viens ieguldītais lats atpakaļ dod 4,42 latus. «Šīs metodoloģijas pamatā ir bibliotēkas sniegto pakalpojumu pārrēķināšana naudas izteiksmē – iedzīvotāji lielāko daļu pakalpojumu pie mums saņem bez maksas un tādējādi ietaupa, kas arī rada šo ekonomisko efektivitāti,» tā JZB direktore, piebilstot, ka, ja kāds students uzņemtos veikt šādu pētījumu Jelgavā, bibliotēka labprāt sadarbotos.
Vieta – pilsētas centrā Šobrīd bibliotēka izvietota četrās vietās, bet nākotnes vīzija paredz JZB apvienošanu ar bērnu bibliotēku. «Bibliotēkai nepieciešama modernizēta, laikmetīga ēka, kas projektēta speciāli tās vajadzībām, un tai jāatrodas pilsētas centrā – 15 minūšu gājiena sasniedzamības robežās,» tā A.Nadziņa, piebilstot, ka nākotnē bibliotēka varētu atrasties tagadējās autoostas teritorijā. Tomēr tas neparedz filiāļu likvidēšanu, jo arī mikrorajonos iedzīvotājiem ir nepieciešami bibliotēkas sniegtie pakalpojumi un iespējas.
Tomēr, kamēr jaunā bibliotēkas ēka ir tikai vīzija, jādomā par esošo telpu uzlabošanu. Šogad, ja tam tiks atvēlēts finansējums, paredzēts izremontēt 2. stāvu, izveidojot modernu nozaru literatūras abonementu. Pēc direktores aplēsēm, tam būtu nepieciešami 44 tūkstoši latu – 32 remontdarbiem un 11 mēbelēm.
«Bibliotēka ir jebkura iedzīvotāja labs un uzticams draugs, jo spēj ļoti daudz palīdzēt informācijas un izglītības jomā,» noslēgumā piebilst A.Nadziņa.
Grāmatu iegādei atvēlētais finansējums (Ls)
Gads Summa 2011 13 585 2010 7500 2009 6678 2008 19 687 2007 20 982 2006 15 599
Avots: JZB
Foto: Ivars Veiliņš
5.7 °C,
3.4 m/s,
67.3 % 
5.7 °C,
3.4 m/s,
67.3 %