13 °C, 4 m/s, 86 %

Pilsētā

«Latvija bija, ir un būs»
05/02/2009

Ar šādiem vārdiem un emocionālām uzrunām šodien pie kultūras nama «Rota» pulcējās aptuveni divi duči cilvēku, pieminot tos represētos jelgavniekus, kas 1945. gada deportācijās tika masveidā izsūtīti no Latvijas. Mājās atgriezās tikai daži.

Arturs Neikšāns

Ar šādiem vārdiem un emocionālām uzrunām šodien pie
kultūras nama «Rota» pulcējās aptuveni divi duči cilvēku, pieminot
tos represētos jelgavniekus, kas 1945. gada deportācijās tika
masveidā izsūtīti no Latvijas. Mājās atgriezās tikai
daži.

Noliekot ziedus pie piemiņas akmens, Jelgavas politiski represēto
apvienības «Staburadze» vadītājs Pēteris Āns atgādināja, ka tieši
pirms 64 gadiem padomju varas organizēts ešelons ar apmēram 1200
cilvēkiem no Cukurfabrikas stacijas devās uz Arhangeļskas apgabala
Molotovsku, pa ceļam iegriežoties Krustpilī un Abrenē, kur sastāvu
papildināja citi nelaimīgie. «Tolaik tika savākti un izsūtīti
padomju varai politiski neuzticīgi cilvēki, kurus centās izolēt
līdz kara beigām. Taču, lai cik smagi arī mums būtu gājis, Latvija
bija, ir un būs,» uzsvēra P.Āns, aicinot klātesošos pieminēt
represētos un cīnīties par savas valsts nākotni.

Jelgavas domes priekšsēdētāja vietniece Irēna Škutāne norādīja, ka
šādas represijas jāturpina nosodīt, kā arī aicināja neaizmirst par
bojā gājušajiem. Viņa arī izteica satraukumu par pašreizējo
situāciju valstī, atzīstot, ka krīzi pārvarēt nebūs viegli, taču
aicināja visus latviešus būt vienotiem un turpināt palikt
noteicējiem par Latvijas nākotni. Viņai pievienojās arī Jelgavas
rajona padomes priekšsēdētāja vietnieks Ziedonis Caune, kurš
aicināja ikvienu novēlēt Latvijas valdības «gudrajām galvām» spēju
pieņemt pareizos lēmumus, no kuriem ir atkarīga Latvijas
nākotne.

Atceres pasākumu bija ieradušies apmeklēt galvenokārt vecāka gada
gājuma cilvēki. Kā portālam www.jelgavasvestnesis.lv atzina
piemiņas pasākumā sastaptais jelgavnieks un politiski represētais
Zigurds Rācenis, izsūtīšanas šausmas pārdzīvojusi visa viņa ģimene.
Vispirms 1947. gadā tika izsūtīts viņa tēvs, kurš mājās atgriezās
pēc diviem gadiem, taču drīz vien gāja bojā. Nepagāja ne divas
nedēļas pēc viņa apbedīšanas, līdz uz Sibīriju izsūtīta visa Rāceņu
ģimene, ieskaitot māti ar trīs bērniem. Zigurds ar ģimeni Latvijā
atgriezās tikai pēc astoņiem gariem gadiem…

Pēc piemiņas brīža visi klātesošie tika aicināti kultūras namā
«Rota», kur, skanot jauniešu koncertam, dalījās atmiņās un
pārdzīvojumos par aizvadītajiem laikiem.