Latvijas Neatkarības kara simboliskās robežšķirtnes ir 1918. gada 18. novembris – Latvijas Republikas proklamēšana – un 1920. gada 11. augusts, kad tika noslēgts miera līgums starp Latvijas Republiku un Padomju Krieviju. Latvijas armijā kaujās bija krituši 154 virsnieki un 2875 karavīri. Latvijas pilsētās un laukos karā kritušo Latvijas armijas karavīru piemiņa tika iemūžināta pieminekļos, obeliskos un piemiņas plāksnēs. Arī Jelgavā, godinot Latvijas Neatkarības karā kritušos karavīrus, ierīkotas vairākas piemiņas vietas.
www.jelgavasvestnesis.lv
1922. gadā Meža kapos pēc mākslinieka A.Strekāvina projekta atklāja pieminekli 60 Jelgavas atbrīvošanas cīņās kritušajiem Latvijas armijas karavīriem, bet 1924. gadā atklāja britu karavīriem veltītu pieminekli – četrus metrus augstu krustu ar bronzas zobenu. Piemiņas plāksnes 20. gadsimta 20. – 30. gados bija novietotas arī Jelgavas baznīcās, pieminot draudžu locekļus, kuri krituši Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā. Šādas plāksnes bija Sv.Annas (nav saglabājusies) un Sv.Vienības (Nikolaja) baznīcā, kur līdz 1944. gadam atradās trīs piemiņas plāksnes ar iegravētiem vārdiem un uzvārdiem.
1927. gadā Jelgavas atbrīvošanas pieminekļa komiteja sāka līdzekļu vākšanu piemiņas vietas izveidei. Tā kā valdība piešķīra līdzekļus un arī sabiedrība ziedoja naudu, Jelgavā pie dzelzceļa stacijas 1932. gada 22. jūnijā atklāja tēlnieka K.Jansona veidoto pieminekli Jelgavas atbrīvotājiem no bermontiešiem. 1942. gadā pēc vācu okupācijas varas iestāžu pavēles K.Jansonam nācās nokalt vācu bruņinieka tēlu. Savukārt 1949. gadā Jelgavas pilsētas izpildkomiteja pieņēma lēmumu «par baltgvardiem celtā pieminekļa noņemšanu pie stacijas». Pieminekli iznīcināja 1950. gadā, bet Atmodas laikā Jelgavas kultūrvēstures saglabāšanas aktīvistiem izdevās atrast pieminekļa fragmentu, kurš kopš 1988. gada novietots pie Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja. Savukārt 1992. gadā Stacijas parkā atklāja K.Jansona dēla A.Jansona atjaunoto pieminekli Jelgavas atbrīvotājiem.
Kopš 1991. gada Jelgavā un Jelgavas novadā ir atjaunotas vai no jauna izveidotas vairākas Latvijas Neatkarības kara piemiņas vietas, kas glabā kritušo piemiņu un viņu cīņu vēsturi nākamajām paaudzēm.
Attēls: K.Jansona veidotais piemineklis «Lāčplēsis un Melnais bruņinieks» (1932)