Valsts policijas Zemgales reģiona pārvalde pasniedza Pateicības rakstu jelgavniekam Raivo Tronam (dzimis 1969. gadā), kurš ar savu drosmīgo rīcību palīdzēja aizturēt laupītāju.
Ilze Knusle-Jankevica
«Es biju izvedis ārā suni. Parasti to daru pāris stundas agrāk, bet todien biju aizkavējies darbā. Kad izdzirdēju kliedzienus, sākumā domāju, ka tas ir kāds joks, jo tie bija diezgan dīvaini. Vēlāk izrādījās, ka tantiņa, kurai jaunietis bija izrāvis somiņu, bija šokā un skaļāk pakliegt viņa nespēja,» 12. decembra vakara notikumus atceras Raivo. Ieraugot, ka vainīgais skrien tieši pretī, viņš sapratis, ka ir jārīkojas. «Tā bija apstākļu sakritība – 12.12.12. un es atrados īstajā laikā īstajā vietā. Tas bija mans pienākums palīdzēt,» saka Raivo, piebilstot, ka tikpat labi cietušās sievietes vietā varēja būt viņa tuvie cilvēki – mamma, vecmamma. Turklāt Raivo bijis vienīgais tuvumā esošais cilvēks.
Zemgales reģiona pārvaldes vadītājs Haralds Laidiņš Raivo rīcību vērtē ļoti atzinīgi, piebilstot, ka, ejot palīgā, arī pastāv risks, jo nekad nevar zināt, kāds ir cilvēks, kurš pastrādājis noziegumu. Turklāt tagad lielākā daļa sabiedrības ir kūtra un neiesaistās. «Es vienmēr esmu uzsvēris, ka svarīgākais ir tas, cik ātri policija saņem informāciju. Pat, ja pašam ir bail vai negribas iesaistīties, var taču piezvanīt un informēt par notiekošo,» tā H.Laidiņš, atgādinot, ka ātrie telefona numuri, uz kuriem šādos gadījumos jāzvana, ir 110 vai 112. Reģiona policijas priekšnieks arī norāda, ka nereti cietušajam nemaz nav iespēju pašam izsaukt palīdzību, tāpēc sabiedrības iesaistīšanās ir ļoti svarīga.
Lielā mērā pateicoties iedzīvotāju atsaucībai, šogad Zemgales reģionā būtiski pieaudzis to noziegumu skaits, kas atklāti uz karstām pēdām. Ja 2009. gadā, kad tikai tika izveidota Zemgales reģiona pārvalde, tādu bija 95, tad šogad 11 mēnešos – jau 497. «Mūsu darba organizācija tā arī ir tendēta, lai policisti pēc iespējas ātrāk nokļūtu notikuma vietā. Ar tādu mērķi arī apvienojām patruļpoliciju un ceļu policiju,» norāda H.Laidiņš. Pirms šīm reformām viņš pats bijis liecinieks tam, ka 50 metru attālumā no notikuma vietas, kur piedzēries vīrietis ar cirvi dauza kaimiņam durvis, dežūrē ceļu policists, bet neiesaistās, jo tā nav viņa kompetence. «Bet cilvēkam taču ir vienalga, vai viņam palīdz patruļdienesta policists vai ceļu policists. Forma paliek forma,» tā H.Laidiņš.
To, ka policistu reaģēšanas laiks ir pietiekami ātrs, apliecina arī Raivo. «Es visā tajā karstumā vairāk uztraucos nevis par sevi vai to jaunieti, bet gan par tantiņu, jo viņai bija liels šoks. Policisti ieradās ļoti operatīvi – domāju pat, ka šajā situācijā ātrā palīdzība bija nepieciešama vairāk,» viņš stāsta.
Portāls www.jelgavasvestnesis.lv jau rakstīja, ka laupīšana notika 12. decembrī pulksten 18.05 Māras ielā – kāds 1994. gadā dzimis jaunietis padzīvojušai sievietei (dzimusi 1955. gadā) izrāva no rokām somiņu un aizbēga. Pateicoties tuvumā esošajam Raivo, uzbrucēju izdevās aizturēt. Atgūta arī soma ar mantām – tā atdota īpašniecei. Par notikušo ir ierosināts kriminālprocess un policija pārbauda, vai aizturētais nav saistīts ar citiem noziedzīgiem nodarījumiem.
Foto: Ivars Veiliņš