25.3 °C, 1.3 m/s, 65.2 %

Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvs

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsSportsLedus skolas treneri streiko pie Saeimas
Ledus skolas treneri streiko pie Saeimas
22/10/2012

Šorīt Jelgavas Ledus sporta skolas (JLSS) treneri kopā ar kolēģiem no citām Latvijas sporta skolām pie Saeimas protestēja pret nesamērīgi mazo finansējumu, kāds jaunatnes sporta audzinātājiem – treneriem tiek atvēlēts jau ceturto gadu, informē JLSS direktors Andris Lukss.

Ilze Knusle-Jankevica

Šorīt Jelgavas Ledus sporta skolas (JLSS) treneri kopā
ar kolēģiem no citām Latvijas sporta skolām pie Saeimas protestēja
pret nesamērīgi mazo finansējumu, kāds jaunatnes sporta
audzinātājiem – treneriem tiek atvēlēts jau ceturto gadu, informē
JLSS direktors Andris Lukss.

«Neadekvāti zemais sporta skolu treneru atalgojums nemotivē
jaunos speciālistus darbam sporta skolās. Tas nav konkurētspējīgs
ar vispārizglītojošo skolu skolotājiem, kuriem atalgojums pārsvarā
ir būtiski augstāks. Nav arī iespēju samaksāt labākajiem treneriem,
kas nozīmē, ka netiek diferencēts atalgojums saskaņā ar
sasniegtajiem darba rezultātiem. Treneriem nav pilnībā apmaksātas
darba stundas treniņu nometnēs, sporta sacensībās, individuālais
darbs ar talantīgākajiem sportistiem, audzināšanas darbs. Tāpat ar
esošo finansējumu nav iespējams pilnībā apmaksāt profesionālās
ievirzes sporta izglītības programmu apguvei paredzēto stundu
skaitu. Tādējādi cieš arī jauno sportistu sagatavošanas kvalitāte,»
uzsver A.Lukss.

Lēmums par piketu tika pieņemts Latvijas sporta izglītības
iestāžu direktoru padomes sanāksmē. Padome uzskata, ka valsts
piešķirtais finansējums sporta pedagogu atalgojumam – 3,2 miljoni
latu – nav pietiekam, turklāt tāds tas ir jau pēdējos trīs gadus un
arī nākamgad tiek plānots tāds pats (+10 procenti minimālās
pedagogu darba algas pieaugums).

2012. gadā profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas
valstī apgūst 64 profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēs,
kurās trenējas 28 000 bērni un jaunieši 38 sporta veidos un kurās
strādā 1107 treneri.

A.Lukss norāda, ka 2010. gadā jaunatnes sporta treneru darba
samaksas apjoms tika samazināts divkārt – vispirms kā samaksa par
likmi (kā visiem pedagogiem valstī) un tad gandrīz dubultā
samazināts no Izglītības un zinātnes ministrijas apmaksāto likmju
skaits. Iztrūkstošo finansējumu treneru darba algām savu budžetu
iespēju robežās sedz pašvaldības. «Diemžēl pašvaldību iespējas nav
neizmērojamas un nav arī vienlīdzīgas. Turklāt pašvaldības sedz arī
sporta bāzu ekspluatācijas, inventāra iegādes, transporta izdevumu
izmaksas profesionālās ievirzes sporta programmu īstenošanai,
finansējumu mācību treniņu nometnēm , sporta skolu administrācijas
un tehnisko darbinieku algas,» tā A.Lukss.

Lai noteiktu skaidrus un caurskatāmus valsts finansējuma
piešķiršanas kritērijus profesionālās ievirzes sporta izglītības
programmu īstenošanai, kā arī profesionālās ievirzes sporta
izglītības finansēšanā ieviestu principu «naudas seko audzēknim
(izglītojamam)», tika izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr.1036
«Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta
izglītības programmas». Tie nodrošina pašvaldību un privāto
akreditēto profesionālo ievirzes sporta izglītības iestāžu
vienlīdzīgu iespēju pretendēt uz valsts līdzfinansējumu, kā arī
nosaka konkrētus kritērijus un formulas, pēc kurām tiek aprēķināts
piešķiramā valsts līdzfinansējuma (dotācijas) apmērs. Neskatoties
uz finansēšanas modeļa maiņu un pretendentu loka paplašināšanu,
papildus finanšu līdzekļi sporta treneru darba samaksai 2012. gadā
piešķirti netika.

Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas datiem 2013. gadā
nepieciešamais finansējums treneru darba samaksai profesionālās
ievirzes sporta izglītības programmu realizēšanai ir 5,8 miljoni
latu, bet plānotais finansējums no ministrijas ir 3,5 miljoni.

Foto: no A.Luksa arhīva