Pilsētā

Pēc 2014. gada notikumiem Ukrainā ir mainījusies izpratne par drošību visā Eiropā, tādēļ, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, kā arī Valsts aizsardzības koncepcijā noteikto uzdevumu bruņotajiem spēkiem miera laikā uzturēt 3000 militāri sagatavotu rezerves karavīru – bijušos profesionālā dienesta karavīrus un zemessargus –, tiek rīkotas šo karavīru mācības. Pirmās notika 2015. gadā, un tagad tās ir regulāras – katru gadu. Sākot no 2016. gada, rezerves karavīru mācībām ir cits raksturs – tās iekļautas regulāro spēku un Zemessardzes vienībās plānotajās ikgadējās mācībās, kas ir daļa no četru gadu cikla, lai sagatavotos militārajām mācībām «Namejs 18», kas notiks 2018. gadā.

«Rezerves karavīru mācības ir absolūti nepieciešamas jebkurai
armijai. Latvijā jau kopš deviņdesmitajiem gadiem ir visa
nepieciešamā normatīvā bāze, bet pirmo reizi šādas mācības notika
tikai 2015. gadā, kas labi raksturo līdzšinējo valsts attieksmi
pret aizsardzību, kaujas gatavību un rezerves iemaņu uzturēšanu.
Rezerve ir vajadzīga, jo kara laikā karo ne tikai karavīri un
zemessargi, bet visa tauta, un valstij nepieciešams katrs
speciālists,» norāda atvaļināts kapteinis, militārais analītiķis un
rezerves karavīrs Mārtiņš Vērdiņš.

Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezerves karavīru reģistrā šobrīd
iekļauti vairāk nekā 7800 rezerves karavīru – Latvijas Republikas
pilsoņi, kas pēc atvaļināšanas no profesionālā dienesta vai līguma
par dienestu Zemessardzē izbeigšanas līdz rezerves dienestā
noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai (55 vai 60 gadi) pilda
dienestu bruņoto spēku rezervē.

Par rezervi vairāk sāk domāt pēc Ukrainas
krīzes

Latvijā obligātais militārais dienests pastāvēja līdz 2006.
gadam, tādēļ loģiski, ka Aizsardzības ministrija šobrīd meklē
iespēju, kā kuplināt NBS rindas. Nav noslēpums, ka īpašu lomu
Eiropas militārajā stratēģijā ieviesa 2014. gada notikumi Ukrainā,
pēc kuriem tika un joprojām tiek pastiprināta drošība. Baltijas
valstīs ir izvietoti NATO valstu sabiedrotie spēki un tiek
organizētas kopīgas militārās mācības.

Krīze Ukrainā ietekmēja arī NBS lēmumu sākt rezerves karavīru
apmācības – pirmās notika 2015. gada oktobrī. Šobrīd ir zināms, ka
līdz 2018. gadam NBS mācībās plāno iesaistīt 3000 rezervistu, taču
pagaidām ar šī plāna izpildi sokas vāji. Tā pirmajās mācībās
rezerves karavīriem tika izsūtītas 300 pavēstes – sešus mēnešus
pirms gaidāmajām mācībām ar ierakstītu vēstuli. NBS prognozēja, ka
mācībās varētu piedalīties trešdaļa jeb 50–120 karavīri. Uz
medicīnisko komisiju ieradās 63 rezerves karavīri, no kuriem 15
tika aizsūtīti mājās kā nederīgi veselības stāvokļa dēļ. Savukārt
23 rezerves karavīri, no kuriem daļa dzīvoja ārpus valsts, uz
medicīnisko komisiju plānoja ierasties mācību pirmajā dienā.
Pirmajās rezerves karavīru mācībās piedalījās tikai 59 karavīri,
tostarp 40 kareivju, 12 instruktoru un septiņu virsnieku sastāva
karavīri. Pārējie uz mācībām neieradās dažādu attaisnojošu apstākļu
dēļ – ir tiesāti, savā ģimenē ir vienīgie apgādnieki vai audzina
vismaz divus pirmsskolas vecuma bērnus. Derīgs attaisnojums ir arī
dienēšana Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs vai Ieslodzījuma
vietu pārvaldē.

Vēl mazāka rezerves karavīru atsaucība bija pagājušajā gadā –
tika izsūtītas 966 pavēstes, no kurām adresātu nesasniedza un tika
atsūtītas atpakaļ 285, bet vēl 102 rezerves karavīri atbildi par
sevi tā arī nesniedza, un ziņas par viņiem nonāca Valsts policijā.
Rezultātā mācībās piedalījās 168 rezerves karavīri. Jāpiebilst, ka
2016. gads bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tika izmantota iespēja
administratīvi sodīt par neierašanos uz rezerves karavīru mācībām –
20 eiro liels naudas sods tika piespriests kādam rezerves karavīram
kaprālim, bet vēl pret 55 tika uzsākta administratīvā lietvedība.
Šī gada sākumā reālu naudas sodu par izvairīšanos no mācību
apmeklēšanas piemēroja vēl trim rezerves karavīriem – vīrietim un
sievietei no Rīgas, kas ir dienējuši NBS, piesprieda 50 eiro, bet
Ogres rajona tiesa ar 70 eiro sodīja vēl vienu rezerves karavīru.
Te gan jāpiebilst, ka Administratīvo pārkāpumu kodekss par rezerves
karavīra neierašanos uz kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām
pavēstē noteiktajā vietā un laikā paredz naudas sodu līdz 210
eiro.

Šogad rezerves karavīru mācības notiks no 9. oktobra līdz 10.
novembrim un noritēs astoņos posmos kā regulāro spēku, tā arī
Zemessardzes vienībās. Kopumā rezerves karavīriem izsūtītas apmēram
800 pavēstes. Nepieciešamais karavīru skaits mācībās ir 319.

Militārā karjera noslēdzas ar vilšanos

Latvijas likumdošana paredz, ka darba devējam rezerves karavīrs
uz militārajām mācībām ir jālaiž, piešķirot tam bezalgas
atvaļinājumu līdz pat 60 dienām, taču pie «Jelgavas Vēstneša»
uzrunātajiem Jelgavas darba devējiem – SIA «Ceļa būvniecības
sabiedrība «Igate»», SIA «Jelgavas autobusu parks» (JAP) un SIA
«Jelgavas pilsētas slimnīca» – neviens no darbiniekiem, lai
pieprasītu bezalgas atvaļinājumu militāro mācību apmeklēšanai, nav
vērsies. «Bez šaubām, ja kāds pie mums vērstos, šis jautājums tiktu
atrisināts. Atbalstām šādu iedzīvotāju izvēli un saskatām arī tajā
pozitīvu ieguvumu pašiem – krīzes situācijās papildu zināšanas
vienmēr var noderēt,» norāda JAP valdes loceklis Gints Burks.

Ne tik pozitīvi noskaņots par iespēju apmeklēt militārās mācības
ir šobrīd Somijā strādājošais jelgavnieks Andris Purens, kurš
dienēja Kaujas atbalsta bataljona Prettanku rotā un dienestu
noslēdza 2013. gadā. Viņš norāda: ja tiktu izsaukts uz mācībām, tās
noteikti neapmeklētu. «Negrasos ņemt darbā atvaļinājumu, lai
brauktu uz Latviju un piedalītos mācībās. Beidzot dienēt, saņēmu
vēstuli no NBS, ka valstij esmu parādā 1000 latu, jo esmu lauzis
līgumu. Tas manī radīja vilšanos – kādēļ tā vietā, lai pelnītu
naudu, man būtu jāpiedalās mācībās?! Zinu militāro virtuvi, tāpēc
reāli saprotu, ka rezervisti nav tie, kam kara gadījumā būtu
nozīmīga loma. Kara gadījumā šiem karavīriem pat pietrūktu
ekipējuma – kāda vēl karošana?!» savu viedokli pauž A.Purens.

Savukārt jelgavnieks majors Kaspars Lazdiņš, kurš NBS dien jau
18 gadus, norāda, ka daudz kas ir atkarīgs no tā, ar kādām izjūtām
ir beigts militārais dienests. «Līdzīgi kā ikvienā darbavietā – ja
esi aizgājis ar rūgtumu, tad tajā darbavietā negribas atgriezties.
Šādā aspektā par rezerves karavīru mācībām gan neesmu domājis, jo
esmu aktīvajā dienestā un tuvākajā laikā neplānoju to beigt, bet
tam, kādēļ karavīri beidz dienestu, ir dažādi iemesli. Bieži vien
dzīvē pienāk laiks, kad gribas pamēģināt citu profesiju un
nodarbošanos. Šādas mācības ir iespēja ne tikai atjaunot savas
zināšanas, bet arī satikt līdzgaitniekus un paziņas. Izrauties no
ikdienas rutīnas,» tā K.Lazdiņš.

Mācībām jābūt paša pilsoņa izvēlei

Rezerves karavīriem apmeklēt militārās mācības vajadzētu būt
godalietai, uzskata Zemessardzes 52. kājnieku bataljona leitnants
Jānis Tomašūns: «Ar varu nākt uz mācībām cilvēku nepiespiedīsi.
Zemessardze nav visiem, arī militārais dienests nav domāts visiem
neatkarīgi no tā, cik cilvēks tam derīgs. Personīgi es mācībās
labprātāk būtu kopā ar augstu motivētiem brīvprātīgajiem, nevis
neizlēmīgiem puskoka lēcējiem. Ja šie cilvēki ir gatavi daļu brīvā
laika veltīt savas valsts aizsardzībai, tad viņus nevajadzēs
skubināt. Citādi jāļauj viņiem būt civilistiem un jācer, ka no tiem
sanāks labi pilsoņi.»

Savukārt militārais eksperts M.Vērdiņš norāda, ka labs piemērs
rezerves karavīru lomai bruņotos konfliktos ir 2014. gada Ukrainas
kara gaita. «Ukrainas brīvprātīgo vienību kodolu veidoja tieši
rezerves karavīri, kas bija atvaļināti no armijas vecuma vai citu
iemeslu dēļ. Lielākajā daļā valstu rezerves karavīru kopumu veido
atvaļinātie profesionālā dienesta karavīri un obligāto militāro
dienestu izgājušie, taču Latvijā tāds tika likvidēts 2006. gadā,»
skaidro bijušais militārists.

Ja aplūko situāciju Baltijas valstīs, tad soli priekšā visiem ir
Igaunija, kurā joprojām darbojas obligātais militārais dienests un
ir uzkrāta ievērojama karavīru rezerve, savukārt Lietuvā tas tika
atjaunots 2015. gadā. Pērn obligātajā militārajā dienestā tika
iesaukti vairāk nekā 30 tūkstoši jauniešu, kas dzimuši no 1990.
līdz 1996. gadam un saskaņā ar ministrijas datiem ir pakļauti
obligātajam militārajam dienestam.

Kaut arī NBS informē, ka rezerves karavīru mācības šogad notiks
no 9. oktobra līdz 10. novembrim un noritēs astoņos posmos kā
regulāro spēku, tā arī Zemessardzes vienībās, paši zemessargi par
tām ir maz informēti.

Tā Zemessardzes 52. kājnieku bataljona majors Uldis Ruicēns
šobrīd var tikai nedaudz izstāstīt par gaidāmajām rezerves karavīru
mācībām un šo karavīru iesaistīšanos plānotajās Zemessardzes
mācībās: «Teorētiski vajadzētu būt tā, ka rezerves karavīriem jābūt
saistītiem ar zemessargiem. Ja mums rezerves karavīri būs jāapmāca
pašiem, tad šādiem manevriem trūks cilvēku resursu. Līdz šim
rezerves karavīri vairāk ir apmācīti Ādažos, kur ir ģenerālštābs
(Sauszemes spēku štābs un Kājnieku brigāde), tātad pietiekami
resursi. Ja apmācības tiktu uzveltas uz Zemessardzes pleciem,
baidos, ka tās būtu kaut kāda darbības imitācija.» Līdzīgās domās
ir M.Vērdiņš, atzīmējot, ka zemessargiem nemaz īpaši nebūtu jāzina
par rezerves karavīru mācībām, jo viņiem ir pašiem savas mācības.
«Tas gan neattiecas uz tā sauktajām lielajām mācībām, uz kurām
rezerves karavīri var tikt izsaukti, un tas jau lēnām tiek darīts,
tādējādi papildinot personāla iztrūkumu Zemessardzes apakšvienībās
un veicot citus uzdevumus,» papildina eksperts.

Kompensācija par militārajās mācībās pavadīto laiku
(vienu dienu)*

Kareivis – 23,50 eiro

Dižkareivis – 25 eiro

Kaprālis – 27,75 eiro

Seržants – 30 eiro

Virsseržants – 32 eiro

Štāba virsseržants – 34,25 eiro

Leitnants – 30 eiro

Virsleitnants – 33 eiro

Kapteinis – 37 eiro

Majors – 40 eiro

Mācību laikā rezerves karavīram tiek segti ēdināšanas
izdevumi.

*izmaksājamā kompensācija netiek aplikta ar nodokļiem

Foto: www.sargs.lv