27.2 °C, 3.4 m/s, 63.9 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāLielākais bieds – pārkurinātas krāsnis
Lielākais bieds – pārkurinātas krāsnis
09/10/2008

Šā gada deviņos mēnešos Latvijā reģistrēti 408 ugunsgrēki, kuru iemesli tieši saistīti ar apkuri. Apkures ierīču nepareizas vai neuzmanīgas ekspluatācijas dēļ dzīvību zaudējuši jau četri cilvēki – liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) informācija.

Sintija Čepanone
Šā gada deviņos mēnešos
Latvijā reģistrēti 408 ugunsgrēki, kuru iemesli tieši saistīti ar
apkuri. Apkures ierīču nepareizas vai neuzmanīgas ekspluatācijas
dēļ dzīvību zaudējuši jau četri cilvēki – liecina Valsts
ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD)
informācija.
«Līdz ar pirmo salu, kad iedzīvotāji sāk intensīvi apsildīt
savus mājokļus, palielinās to ugunsgrēku skaits, kuru iemesli ir
saistīti ar apkuri, tostarp nepiemērota kurināmā lietošana, krāšņu
pārkurināšana, neuzmanība, ekspluatējot malkas plītis un krāsnis,
kā arī kurtuvju un dūmvadu nepareiza izbūve un bojājumi,» teic VUGD
Jelgavas brigādes komandieris Aldis Feldmanis. Kaut arī
ugunsdrošības noteikumi paredz, ka apkures ierīces, skursteņi no
sodrējiem jāiztīra savlaicīgi, pieredze apliecina, ka iedzīvotāji
šo darbu mēdz atlikt uz pēdējo brīdi. «Savlaicīgi – tas nozīmē
pirms apkures sezonas sākuma, vislabāk – noslēdzoties iepriekšējai
sezonai,» paskaidro A.Feldmanis.
Viņš stāsta, ka vēl līdz šā gada martam VUGD speciālisti
braukāja pa mājām, lai pārbaudītu ugunsdrošību mājās un
iedzīvotājus informētu par iespējamām sekām, ja atklātā problēma
savlaicīgi netiks novērsta. «Jelgavā vidēji 10 – 15 procentos
gadījumu ugunsdzēsēji fiksēja ugunsdrošību normu pārkāpumus,
piemēram, spraugas skurstenī, metāla vai cita nedegoša materiāla
plāksnes trūkumu pie kurtuves, kas var veicināt ugunsgrēka
izcelšanos. Apzinīgākie šos trūkumus nekavējoties centās novērst,
jo saprata, ka tas ir viņu pašu drošībai,» A.Feldmanis atzīst, ka
nu līdzekļu ekonomēšanas dēļ, kas noteikta visā valstī, tas vairs
netiek darīts. «Tagad mājokļa un paša drošība ir katra īpašnieka
ziņā,» tā komandieris, atgādinot: ja namsaimnieks apkures iekārtu
maina pret cita tipa iekārtu, jāaicina skursteņslaucītājs, lai
pārbauda dūmvadu un ventilācijas kanālu, nosakot to atbilstību
jaunās iekārtas pievienošanai; tāpat dzīvojamo namu
apsaimniekotājiem un iedzīvotājiem vajadzētu parūpēties, lai
dzīvojamās telpas tiktu laikus nosiltinātas, tādējādi izvairoties
no siltuma zuduma un telpu pārmērīgas kurināšanas.