25.7 °C, 2.7 m/s, 73 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāLielākais patēriņa cenu kāpums šogad varētu būt jau aiz muguras
Lielākais patēriņa cenu kāpums šogad varētu būt jau aiz muguras
08/08/2011

Pasaules izejvielu cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenām ir mazinājusies, un gada atlikušajos mēnešos tā varētu pat nedaudz bremzēt Latvijas cenu kāpumu. Tādējādi lielākais gada cenu kāpums šogad varētu būt jau aiz muguras, biznesa portālam «Nozare.lv» prognozēja «Swedbank» vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

Pasaules izejvielu cenu ietekme uz Latvijas patēriņa
cenām ir mazinājusies, un gada atlikušajos mēnešos tā varētu pat
nedaudz bremzēt Latvijas cenu kāpumu. Tādējādi lielākais gada cenu
kāpums šogad varētu būt jau aiz muguras, biznesa portālam
«Nozare.lv» prognozēja «Swedbank» vecākā ekonomiste Lija
Strašuna.

Saskaņā ar viņas aplēsēm patēriņa cenu gada izaugsme turpmākajos
mēnešos varētu saglābāties tuvu 4,5%, savukārt nākamgad gada
inflācija varētu piebremzēties līdz aptuveni 2,5%.

Jūlijā patēriņa cenu samazināšanos par 0,3% pret iepriekšējo
mēnesi viņa skaidroja ar pārtikas cenu kritumu, īpaši dārzeņiem un
kartupeļiem, ko nevarot skaidrot vien ar ierastajām sezonālajām
svārstībām. Visticamāk, pārtikas cenas turpinājusi ietekmēt gan
neskaidrība ap E.coli baktēriju, gan pasaules pārtikas cenas, kas
jūlijā mazliet samazinājās, parādoties jaunajai ražai un pieaugot
neskaidrībai par turpmāko Amerikas un Eiropas izaugsmi.

Arī Latvijas jaunās ražas apjomi un laiks, kad tā ienāk tirgū,
dažādos gados atšķiras, tādējādi grūti prognozēt, kurā mēnesī un
cik daudz tas ietekmēs kopējo cenu līmeni, piebilst ekonomiste.

Savukārt mājokļa tarifus jūlijā galvenokārt sadārdzinājis
dabasgāzes tarifu kāpums gan nodokļu paaugstinājuma, gan
tirdzniecības cenas pieauguma dēļ. Savukārt degvielas cenu kāpums
esot pierimis un, ņemot vēra pasaules tendences, var pat gaidīt
nelielu degvielas cenu samazinājumu turpmākajos mēnešos, uzskata
Strašuna.

Arī «SEB bankas» makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis saka,
ka deflācija jūlijā ir devusi nelielu atelpu jau labu laiku
uzņemtajam cenu kāpumam un ir pamats sagaidīt, ka arī augustā, kas
ir tradicionāls deflācijas mēnesis, cenu līmenis varētu uzrādīt
līdzīgu tendenci.

«Ja nenotiks ārkārtēji notikumi, kuru iespējamība gan tikai
pieaug, inflācija šogad varētu atbilst 4,6%. Tomēr aktuālākais
jautājums ir par nākamā gada un tālākas perspektīvas iespējamo cenu
izmaiņu attīstību, kas ietver lielu varbūtējo scenāriju attīstības
spektru,» saka ekonomists.

Viņš skaidro, ka patlaban pasaules ekonomikas izaugsmes
vērtējumu ir nomācis parādu krīzes uzplaiksnījums, tāpēc tiek
izteiktas prognozes, ka cenu pieauguma tempu bremzēs globālās
izaugsmes palēninājuma radītais pieprasījuma kritums izejvielām.
Tomēr, viņaprāt, var sagaidīt arī inflaciozo tendenču pieaugumu, ko
veicinās industriāli attīstīto valstu nepieciešamība palielināt
budžeta ieņēmumus, ceļot nodokļus, turpināt ekonomikas veicināšanas
pasākumus, kā arī izmantot inflāciju, lai risinātu uzbriedušās
parādu nastas problēmas.

«Ja ieguldījumi valstu vērtspapīros turpina zaudēt uzticamību,
par spīti ekonomikas izaugsmes ātruma samazinājumam, izejvielas
kalpotu kā nodrošināšanās pret augošo inflāciju, uzturot to cenu
kāpumu,» pieļāva Gašpuitis.

«Latvijas Krājbankas» galvenā analītiķe Olga Ertuganova
pievienojas kolēģu teiktajam, norādot, ka arvien lielāka ir
iespējamība, ka maijā sasniegtie 5% bija gada inflācijas maksimums
šogad.

«Diemžēl nevaram prognozēt dabas uzvedību un tādējādi tās
ietekmi uz naftas, citu izejvielu un pārtikas cenām. Tomēr
tendences skaidri parāda, ka cenas izejvielu un lauksaimniecības
tirgos samazinās, savukārt bažas par pasaules ekonomikas
palēninājumu padara pārtikas un naftas cenu ralliju par mazāk
iespējamo scenāriju,» spriež analītiķe.

Tomēr viņa uzsver, ka jebkurā gadījumā cenu līmeņa un inflācijas
jautājums Latvijā šogad un arī tuvākajos gados ir un paliek viens
no galvenajiem izaicinājumiem. «Bieži vien inflācijas ierobežošana
tiek apspriesta eiro ieviešanas kontekstā, tomēr nevar būt
pretargumenta tam, ka inflācijas mērķtiecīgas samazināšana un
Māstrihtas kritēriju ievērošana ir būtisks priekšnosacījums katra
Latvijas iedzīvotāja labklājības pieaugumam,» akcentē
Ertuganova.

Pēc viņas prognozēm, šogad vidējā gada inflācija būs virs 4%.
Turklāt Latvijas ekonomikas veidotājiem esot maz instrumentu
ietekmēt šo ciparu.

Tomēr nākamajos gados manevrēšanas iespējas esot jau daudz
plašākas. «Darbības, kas būs vērstas uz konkurences palielināšanu,
it īpaši mazumtirdzniecības sektorā, tāpat arī darbaspēka
produktivitātes pieaugumu, valsts pārvaldes efektivitātes
pieaugumu, savienojumā ar nodokļu nepalielināšanu un pamatotu
energotarifu politiku ļaus ne tikai samazināt inflāciju un uzlabot
cilvēku pirktspēju, bet arī palielināt Latvijas ekonomikas
konkurētspēju ilgtermiņā,» pārliecināta ir eksperte.

Kā ziņots, arī «Nordea bankas» vecākais ekonomists Andris
Strazds uzskata, ka patlaban jau diezgan droši var apgalvot, ka
2011. gadā inflācijas augstākais punkts gada griezumā ir aiz
muguras un otrajā pusgadā tā būs zem 5%. Savukārt gadā kopumā ap
4%.

Kā ziņots, šā gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, vidējais
patēriņa cenu līmenis Latvijā samazinājās par 0,3%, biznesa portālu
«Nozare.lv» informēja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Mēneša laikā precēm cenas kritās par 0,5%, bet pakalpojumiem –
pieauga par 0,4%.

Savukārt šā gada jūliju, salīdzinot ar iepriekšējā gada analogo
periodu, vidējais patēriņa cenu līmenis bija par 4,3% augstāks.
Precēm cenas pieauga par 5,6%, bet pakalpojumiem – par 0,8%.

Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām jūlijā pret jūniju
bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, kā
arī cenu kritumam pārtikai, apģērbam un apaviem.

LETA