«Šobrīd ir piemērotākais laiks, lai ikviens, kurš savas vai sava bērna slimības dēļ nevēlas kavēt darbu vai mācības, vakcinētos pret gripu», uzsver Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologi. Mediķi vakcinēšanos aicina neatlikt līdz brīdim, kad gripa būs sākusi izplatīties.
Laura Ševčenko, Slimību profilakses un kontroles centra Komunikācijas nodaļas vadītāja
SPKC apkopotie dati liecina, ka šī gada septembrī pret gripu ir vakcinējušies vien 118 cilvēki (t.sk. 3 bērni), kas ir ievērojami mazāk nekā iepriekšējos gados šajā laikā. Vakcinācijas aptvere pret gripu Latvijā nav pietiekama. Saglabājoties zemam vakcinācijas līmenim pret gripu, kad vidēji tikai 0,8% iedzīvotāju ir imunizēti, infekcija spēj labāk cirkulēt, apdraudot riska grupu iedzīvotājus, mazina darba un skolu apmeklētību, kā arī palielina gripas komplikāciju skaitu.
Vakcinācija pret gripu ik gadus ieteicama ikvienam, tomēr SPKC epidemiologi īpaši aicina vakcinēties tos cilvēkus, kuriem saslimšana ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām norit smagā formā un ir augsts gripas komplikāciju risks. Tie ir cilvēki, kuri slimo ar hroniskām plaušu (t.sk. astmu), sirds un asinsvadu sistēmas, nieru un vielmaiņas slimībām; bērni no sešu līdz 23 mēnešu vecumam, jo viņiem vēl nav izveidojusies imunitāte pret nevienu no gripas vīrusiem; cilvēki, kuri vecāki par 65 gadiem, jo šajā vecumā imūnā sistēma vairs nenodrošina pilnvērtīgu aizsardzību pret saslimšanu un nereti saasinās arī hroniskās slimības, kas kopā ar gripas vīrusu var radīt dzīvībai bīstamas komplikācijas; grūtnieces un sievietes, kuras plāno grūtniecību gripas sezonā; mediķi un sociālie darbinieki, kuri rūpējas par pacientiem ārstniecības un sociālās aprūpes iestādēs. SPKC epidemiologi atgādina, ka lielāks inficēšanās risks ir to profesiju pārstāvjiem, kuru darbs saistīts ar atrašanos publiskā vietā un kontaktēšanos ar daudziem cilvēkiem, piemēram, veikalu pārdevējiem, sabiedriskā transporta kontrolieriem, skolotājiem un audzinātājiem.
Pacientiem ar hroniskām slimībām, bērniem no 6 mēnešu līdz 23 mēnešu vecumam, cilvēkiem no 65 gadu vecuma un grūtniecēm valsts 50% apmērā kompensē vakcināciju pret gripu. Par vakcināciju jautājiet savam ģimenes ārstam.
Gripas vakcīna pasargā no diviem A tipa un viena B tipa gripas vīrusa. Šīs sezonas vakcīnā ir ietverti trīs komponenti, divi no tiem atšķiras no pagājušās sezonas vakcīnā iekļautajiem antigēniem.
SPKC epidemiologi skaidro, ka atsevišķos gadījumos vakcinācija pret gripu tomēr nav ieteicama un pret gripu nevajadzētu vakcinēties cilvēkiem, kuriem novērota alerģiska reakcija pret kādu no vakcīnas sastāvdaļām (pārliecinieties, ka jūsu ģimenes ārsts zina, ka jums šāda alerģiska reakcija bijusi!), un cilvēkiem, kuri vakcinācijas dienā ir saslimuši – vakcinācija jāatliek drudža vai akūtas infekcijas gadījumā.
Elpceļu infekcijas ir sākušas cirkulēt intensīvāk un laboratoriski ir apstiprināts pirmais ievestais saslimšanas gadījums ar gripu, tomēr tas vēl nenozīmē, ka Latvijā ir sākusies gripas izplatība. Gripa Latvijā katru gadu izplatās ziemā un agrā pavasarī un saslimstības pacēlums parasti ilgst 8 –12 nedēļas.
Gripa ir akūta, īpaši lipīga infekcijas slimība. Gripas infekcijas avots ir slims cilvēks, kurš klepojot, šķaudot vai runājot, izplata vīrusu. Vesels cilvēks ar gripu inficējas ieelpojot gaisu, kas satur gripas vīrusu, vai saskaroties ar priekšmetiem, uz kuriem atrodas gripas slimnieka deguna vai rīkles izdalījumi.