24.4 °C, 2.8 m/s, 72.3 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāLielāks risks «saķert» gripu ir pārdevējiem, sabiedriskā transporta kontrolieriem, skolotājiem un audzinātājiem
Lielāks risks «saķert» gripu ir pārdevējiem, sabiedriskā transporta kontrolieriem, skolotājiem un audzinātājiem
18/10/2012

«Šobrīd ir piemērotākais laiks, lai ikviens, kurš savas vai sava bērna slimības dēļ nevēlas kavēt darbu vai mācības, vakcinētos pret gripu», uzsver Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologi. Mediķi vakcinēšanos aicina neatlikt līdz brīdim, kad gripa būs sākusi izplatīties.

Laura Ševčenko, Slimību profilakses un kontroles centra
Komunikācijas nodaļas vadītāja

«Šobrīd ir piemērotākais laiks, lai ikviens, kurš savas
vai sava bērna slimības dēļ nevēlas kavēt darbu vai mācības,
vakcinētos pret gripu», uzsver Slimību profilakses un kontroles
centra (SPKC) epidemiologi. Mediķi vakcinēšanos aicina neatlikt
līdz brīdim, kad gripa būs sākusi izplatīties.

SPKC apkopotie dati liecina, ka šī gada septembrī pret gripu ir
vakcinējušies vien 118 cilvēki (t.sk. 3 bērni), kas ir ievērojami
mazāk nekā iepriekšējos gados šajā laikā. Vakcinācijas aptvere pret
gripu Latvijā nav pietiekama. Saglabājoties zemam vakcinācijas
līmenim pret gripu, kad vidēji tikai 0,8% iedzīvotāju ir imunizēti,
infekcija spēj labāk cirkulēt, apdraudot riska grupu iedzīvotājus,
mazina darba un skolu apmeklētību, kā arī palielina gripas
komplikāciju skaitu.

Vakcinācija pret gripu ik gadus ieteicama ikvienam, tomēr SPKC
epidemiologi īpaši aicina vakcinēties tos cilvēkus, kuriem
saslimšana ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām norit smagā formā
un ir augsts gripas komplikāciju risks. Tie ir cilvēki, kuri slimo
ar hroniskām plaušu (t.sk. astmu), sirds un asinsvadu sistēmas,
nieru un vielmaiņas slimībām; bērni no sešu līdz 23 mēnešu vecumam,
jo viņiem vēl nav izveidojusies imunitāte pret nevienu no gripas
vīrusiem; cilvēki, kuri vecāki par 65 gadiem, jo šajā vecumā imūnā
sistēma vairs nenodrošina pilnvērtīgu aizsardzību pret saslimšanu
un nereti saasinās arī hroniskās slimības, kas kopā ar gripas
vīrusu var radīt dzīvībai bīstamas komplikācijas; grūtnieces un
sievietes, kuras plāno grūtniecību gripas sezonā; mediķi un
sociālie darbinieki, kuri rūpējas par pacientiem ārstniecības un
sociālās aprūpes iestādēs. SPKC epidemiologi atgādina, ka lielāks
inficēšanās risks ir to profesiju pārstāvjiem, kuru darbs saistīts
ar atrašanos publiskā vietā un kontaktēšanos ar daudziem cilvēkiem,
piemēram, veikalu pārdevējiem, sabiedriskā transporta
kontrolieriem, skolotājiem un audzinātājiem.

Pacientiem ar hroniskām slimībām, bērniem no 6 mēnešu līdz 23
mēnešu vecumam, cilvēkiem no 65 gadu vecuma un grūtniecēm valsts
50% apmērā kompensē vakcināciju pret gripu. Par vakcināciju
jautājiet savam ģimenes ārstam.

Gripas vakcīna pasargā no diviem A tipa un viena B tipa gripas
vīrusa. Šīs sezonas vakcīnā ir ietverti trīs komponenti, divi no
tiem atšķiras no pagājušās sezonas vakcīnā iekļautajiem
antigēniem.

SPKC epidemiologi skaidro, ka atsevišķos gadījumos vakcinācija
pret gripu tomēr nav ieteicama un pret gripu nevajadzētu
vakcinēties cilvēkiem, kuriem novērota alerģiska reakcija pret kādu
no vakcīnas sastāvdaļām (pārliecinieties, ka jūsu ģimenes ārsts
zina, ka jums šāda alerģiska reakcija bijusi!), un cilvēkiem, kuri
vakcinācijas dienā ir saslimuši – vakcinācija jāatliek drudža vai
akūtas infekcijas gadījumā.

Elpceļu infekcijas ir sākušas cirkulēt intensīvāk un
laboratoriski ir apstiprināts pirmais ievestais saslimšanas
gadījums ar gripu, tomēr tas vēl nenozīmē, ka Latvijā ir sākusies
gripas izplatība. Gripa Latvijā katru gadu izplatās ziemā un agrā
pavasarī un saslimstības pacēlums parasti ilgst 8 –12 nedēļas.

Gripa ir akūta, īpaši lipīga infekcijas slimība. Gripas
infekcijas avots ir slims cilvēks, kurš klepojot, šķaudot vai
runājot, izplata vīrusu. Vesels cilvēks ar gripu inficējas
ieelpojot gaisu, kas satur gripas vīrusu, vai saskaroties ar
priekšmetiem, uz kuriem atrodas gripas slimnieka deguna vai rīkles
izdalījumi.