18 °C, 1 m/s, 93 %

Kultūra

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsKultūraLietus Panamā – kā Latvijā ūdenskritums
Lietus Panamā – kā Latvijā ūdenskritums
28/11/2015

Panamas valsts ir tūristiem draudzīga – pat katrā mazākajā miestā ir kāds hotelis, kur tūristiem pārlaist nakti. Ceļotājiem, kuri dodas uz šo valsti, nav jābaidās no indīgiem tarakāniem un mošķiem, jo tādu tur vienkārši nav. Valsts galvaspilsēta Panama ir izteikta kontrastu pilsēta – reizē ar debesskrāpjiem nosēto centru, kura panorāma no jūras puses ir ļoti iespaidīga, pilsētā var atrast gan nomaļus, klusus un zaļus bagātnieku rajonus, gan vecpilsētu, kas ir viena no galvenajām tūristu apskates vietām, gan biedējoši nabadzīgus graustu rajonus. Pie šiem un vēl citiem secinājumiem ceļojuma laikā nonācis jelgavnieks Andis Zeidmanis.

Egija Grošteine

Panamas valsts ir tūristiem draudzīga
– pat katrā mazākajā miestā ir kāds hotelis, kur tūristiem pārlaist
nakti. Ceļotājiem, kuri dodas uz šo valsti, nav jābaidās no
indīgiem tarakāniem un mošķiem, jo tādu tur vienkārši nav. Valsts
galvaspilsēta Panama ir izteikta kontrastu pilsēta – reizē ar
debesskrāpjiem nosēto centru, kura panorāma no jūras puses ir ļoti
iespaidīga, pilsētā var atrast gan nomaļus, klusus un zaļus
bagātnieku rajonus, gan vecpilsētu, kas ir viena no galvenajām
tūristu apskates vietām, gan biedējoši nabadzīgus graustu rajonus.
Pie šiem un vēl citiem secinājumiem ceļojuma laikā nonācis
jelgavnieks Andis Zeidmanis.

A.Zeidmanis kopā ar trīs ceļabiedriem
trakulīgajā ceļojumā, kura galamērķis izraudzīts veiksmes un
sagadīšanās rezultātā, devās jūnijā. Viņš stāsta, ka, būdams
piedzīvotāju meklētājs, tālas zemes apceļo bez tūrisma aģentūras
starpniecības, turklāt viņa ceļojumos reti ir iekļautas tūristiem
vispārzināmās vietas un apskates objekti. Lielāka uzmanība tiek
pievērsta vietām, kas nav tik viegli sasniedzamas un līdz ar to
dāvā iespēju atklāt katras valsts neskarto skaistumu un patiesās
kultūras iezīmes. Ceļojot A.Zeidmanis neizvēlas vieglākos un
ērtākos variantus, bet iespējas ieekonomēt gan nelaiž garām. Starp
citu, arī ceļojuma galamērķis izvēlēts, ņemot vērā ekonomiskos
apsvērumus. Aktīvais ceļotājs atklāj, ka pirms ceļojuma regulāri
apmeklējis interneta vietnes, kurās piedāvāti aviokompāniju
pakalpojumi, vaktējot lēto lidojumu piedāvājumus, uz kuriem trāpīt
ir liela veiksme, tādēļ laika pirkumu apdomāt nav. Visbiežāk lētās
aviobiļetes potenciālajiem lidot gribētājiem ir pieejamas ļoti īsu
brīdi lielas akcijas vai tehniskas kļūdas dēļ. Šajā gadījumā bija
tā, ka ceļotāju kompānija bija vienojusies, kuros datumos visi var
doties ekskursijā, bet vieta, kurp doties, tapa zināma, vien
uztrāpot izdevīgam piedāvājumam, kas šoreiz veda uz eksotisko
Centrālamerikas valsti Panamu.

Viens no interesantajiem faktiem par Panamu,
ko izceļ A.Zeidmanis, ir tas, ka, lai gan valstij ir sava nacionālā
valūta – balboa –, tomēr reāli un arī oficiāli apgrozībā ir ASV
dolāru banknotes. Tas tādēļ, ka balboa pēc tā vērtības ir
pielīdzināts dolāram un vietējās varas iestādes izdomājušas savu
papīra naudu nemaz nedrukāt.

Valsts ir ievērojama ar Panamas kanālu, kas
tiek uzskatīts par vienu no apjomīgākajiem un sarežģītākajiem
projektiem, kādu paveicis cilvēks. Kuģotājiem tas ietaupa padsmit
kilometru garu apkārtceļu. Vidējais laiks, kas nepieciešams, lai
kuģis varētu pa Panamas kanālu nokļūt no Panamas līča Klusajā
okeānā līdz Atlantijas okeānam piederīgo Karību jūru, ir aptuveni
desmit stundu. Kanāls ir viens no pasaulē svarīgākajiem
ūdensceļiem.

Viens no aizraujošākajiem piedzīvojumiem, ko
ceļotāji piedzīvoja Panamā, bija Panamas augstākās virsotnes
sasniegšana jeb nokļūšana Baru vulkāna augstienē. Parasti tūristi
ceļā uz vulkānu dodas ap pulksten vieniem vai diviem naktī, lai
virsotnē nokļūtu rīta agrumā un varētu sagaidīt saullēktu, tomēr
A.Zeidmanis ceļā devās ap pulksten pieciem no rīta. Kāpšana vulkānā
ilga aptuveni četras stundas, kas ceļotājiem bija ļoti nogurdinoši,
jo nelīdzenais un akmeņainais ceļš, ko tā daudzviet bijis grūti
nosaukt, praktiski visu laiku veda stāvumā. Tomēr interesantākais
bijis ekstremālais mājupceļš, kad sāka līt spēcīgs lietus, ko
A.Zeidmanis pielīdzina ūdenskritumam, paskaidrojot, ka tas, ko
Latvijā saucam par ļoti spēcīgu lietu, salīdzinājumā ar nokrišņiem
Panamā ir tīrais nieks.

Lai ceļojuma laikā ieekonomētu finansiālos
līdzekļus, jelgavnieks iesaka hotelī maltīti gatavot pašiem,
paskaidrojot, ka lielākajā daļā hoteļu ir viesiem pieejama virtuve.
Savukārt, lai atvieglotu ceļojumu, A.Zeidmanis aicināja pasākuma
dalībniekus ceļot viegli, neapkraujoties ar lērumu mantu, kas vien,
iespējams, varētu noderēt. Viņš un viņa domubiedri ceļā devās,
katrs nodrošinājies ar vienu mugursomu, kurā svarīgākais ir
guļammaiss, dažas drēbes un botas.

Pēc tranzītvalsts apskates ceļotāji devās uz
kaimiņvalsti Kostariku. Valsts galvenā eksporta prece ir kafija un
banāni. Jāpiebilst, ka Kostarikā izaudzētos augļus veikalos
iegādājas arī iedzīvotāji Latvijā. Latvijas iedzīvotājiem liels
pārsteigums varētu būt arī fakts, ka gan Panamā, gan Kostarikā pat
vismazākajos veikaliņos plauktos līdzās ekskluzīviem un salīdzinoši
dārgiem stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem stāv arī Latvijā
ražots šņabis, kas pie mums nav, tā teikt, no dārgā gala, bet tur
maksā 19 eiro (0,75 litru pudele).

Būtiski, ka Kostarikā ceļotāji, meklējot
hoteli, kurā pārnakšņot, sastapa meiteni no Latvijas, kura gan
neprata latviešu valodu un ar tautiešiem sarunājās krieviski.
Savukārt viņas vīrs dzimtajā – latviešu – valodā runāja skaidri.
Pāris pavisam nesen bija uzsācis tūrisma biznesu, un kompānija no
Latvijas bija vieni no pirmajiem hotelī uzņemtajiem viesiem.

Jāpiebilst, ka par saviem piedzīvojumiem
Panamā un Kostarikā A.Zeidmanis iepazīstināja plašāku interesentu
grupu, kas apmeklēja pasākumu «Ar mugursomām apkārt Panamai un
Kostarikai» Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornī.

Foto: Raitis Supe