22 °C, 2.8 m/s, 48.7 %

Izglītība

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsIzglītībaLLU vēlas pilnvērtīgi saimniekot zinātnei paredzētajos mežos
LLU vēlas pilnvērtīgi saimniekot zinātnei paredzētajos mežos
18/05/2011

Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Senāts nolēmis lūgt Zemkopības ministriju, veicot Valsts meža dienesta Meža pētīšanas stacijas reorganizāciju, noteikt LLU par zinātniskās izpētes mežu, kas galvenokārt iever savulaik likvidētās Mācību un pētījumu mežsaimniecības mežus Auces, Jelgavas un Šķēdes apkaimē, valdītāju.

www.jelgavasvestnesis.lv  

Latvijas Lauksaimniecības
universitātes (LLU) Senāts nolēmis lūgt Zemkopības ministriju,
veicot Valsts meža dienesta Meža pētīšanas stacijas reorganizāciju,
noteikt LLU par zinātniskās izpētes mežu, kas galvenokārt iever
savulaik likvidētās Mācību un pētījumu mežsaimniecības mežus Auces,
Jelgavas un Šķēdes apkaimē, valdītāju.

Kā skaidro LLU preses sekretārs Juris Kālis,
pieņemtajam lēmumam ir vairāki objektīvi iemesli. Vispirms
vēsturiski. Kopš 1922. gada, kad tika izveidota lauksaimniecības
augstskolas Mācību un pētījumu mežsaimniecība līdz tās likvidēšanai
2001. gadā, minētās meža platības – pavisam 11 523,9 hektāri –
atradās universitātes valdījumā un kalpoja Meža fakultātes studentu
pilnvērtīga mācību procesa nodrošināšanai, kā arī zinātnisko
pētījumu veikšanai. Pirms aptuveni desmit gadiem izdotajā Ministru
kabineta rīkojumā bija noteikts, ka tolaik likvidētās Mācību un
pētījumu mežsaimniecības mežos pēc nodošanas Kalsnavas Meža
pētīšanas stacijas valdījumā tai ir jānodrošina studentus ar
nepieciešamo mācību un ražošanas prakšu bāzi, jāveic tās
labiekārtošana un modernizācija, jāsekmē pētnieciskā darba
pilnveidošana, izveidojot atbilstīgas zinātniskās izpētes mežu
apsaimniekošanas apakšprogrammas.  

Diemžēl šodien nākas secināt, ka savulaik Meža
pētīšanas stacijai izvirzītie mērķi nav sasniegti. Meža fakultātes
vadība nonākusi pie atziņas, ka zinātniskās izpētes mežu
pašreizējās pārvaldes struktūras ietvaros ir stipri apgrūtināta gan
mācību procesa, gan pētnieciskā darba nodrošināšana, tā kļuvusi
neefektīva, jo nemitīgi jāpārvar virkne birokrātisku šķēršļu un
jāizjūt finansiālo resursu nepietiekamība. Piemēram, lai
zinātniskās izpētes mežos universitāte veiktu meža atjaunošanas un
jaunaudžu kopšanas darbus, tai kopā ar komersantiem jāpiedalās
dažādos konkursos. Tāpat, veicot ilgstošas saskaņošanas procedūru
ar Konsultatīvo padomi, ir apgrūtināta gan demonstrējumu objektu
ierīkošana, gan jauno tehnoloģiju pārneses projektu ieviešana.
Savukārt no zinātniskās izpētes mežu apsaimniekošanas iegūtie
naudas līdzekļi nepietiekamā daudzumā tiek novirzīti mācību un
pētījumu bāzes attīstībai, kas ir svarīgs priekšnoteikums visa
līmeņa studiju programmu attīstībai un kvalitātes nodrošināšanai.
Tanī pat laikā gan studenti, gan viņu potenciālie darba devēji
praktisko iemaņu apguvei piešķir aizvien lielāku nozīmi, ko grūti
panākt bez pilnvērtīgas darbošanās mežā, kas balstīta uz jaunākajām
tehnoloģijām un zinātnes atziņām. Šāda prakses vieta nepieciešama
meža tipoloģijā, meža atjaunošanā un kopšanā, vērtēšanā,
apsaimniekošanas plānošanas modeļu izstrādē un vēl citās jomās.

Atgriežot zinātniskās izpētes mežus
universitātes valdījumā, fakultāte varētu, piemēram, Jelgavas meža
novadā izveidot piepilsētas un mūžīgā meža apsaimniekošanas
modeļus, moderno mežierīcības metožu demonstrējumu un pārbaudes
vietas, kā arī demonstrējumus privāto meža īpašnieku apmācībai, kas
pēdējā laikā kļūst aizvien pieprasītāka. To vislabāk iespējams
paveikt ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu, nodrošinot
atbilstīgu līdzfinansējuma daļu no meža apsaimniekošanā gūtajiem
ienākumiem, kas līdz šim nav bijis iespējams. Turklāt, Meža
fakultātei ilgstoši sadarbojoties ar kolēģiem citās Eiropas
universitātēs, noskaidrots, ka tādās valstīs kā Austrija, Čehija,
Bulgārija, Igaunija, Vācija un vēl citur mācībām un zinātniskajiem
pētījumiem domātie meži jau sen ir nodoti meža augstskolu valdījumā
vai īpašumā. Tādējādi nav nekādu šķēršļu ne mācību un ražošanas
prakšu organizēšanā, ne zinātnisko pētījumu veikšanā. Tāpēc arī
LLU, saņemot zinātnes izpētes mežus savā valdījumā, varētu tos
daudz pilnvērtīgāk izmantot mežistrādes, meža ekspluatācijas, meža
taksācijas un ierīcības, kā arī citām praksēm, ko ik studiju gadā
iziet vairāk nekā 1000 Meža fakultātes studentu.