Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Senāts nolēmis lūgt Zemkopības ministriju, veicot Valsts meža dienesta Meža pētīšanas stacijas reorganizāciju, noteikt LLU par zinātniskās izpētes mežu, kas galvenokārt iever savulaik likvidētās Mācību un pētījumu mežsaimniecības mežus Auces, Jelgavas un Šķēdes apkaimē, valdītāju.
www.jelgavasvestnesis.lv
Kā skaidro LLU preses sekretārs Juris Kālis, pieņemtajam lēmumam ir vairāki objektīvi iemesli. Vispirms vēsturiski. Kopš 1922. gada, kad tika izveidota lauksaimniecības augstskolas Mācību un pētījumu mežsaimniecība līdz tās likvidēšanai 2001. gadā, minētās meža platības – pavisam 11 523,9 hektāri – atradās universitātes valdījumā un kalpoja Meža fakultātes studentu pilnvērtīga mācību procesa nodrošināšanai, kā arī zinātnisko pētījumu veikšanai. Pirms aptuveni desmit gadiem izdotajā Ministru kabineta rīkojumā bija noteikts, ka tolaik likvidētās Mācību un pētījumu mežsaimniecības mežos pēc nodošanas Kalsnavas Meža pētīšanas stacijas valdījumā tai ir jānodrošina studentus ar nepieciešamo mācību un ražošanas prakšu bāzi, jāveic tās labiekārtošana un modernizācija, jāsekmē pētnieciskā darba pilnveidošana, izveidojot atbilstīgas zinātniskās izpētes mežu apsaimniekošanas apakšprogrammas.
Diemžēl šodien nākas secināt, ka savulaik Meža pētīšanas stacijai izvirzītie mērķi nav sasniegti. Meža fakultātes vadība nonākusi pie atziņas, ka zinātniskās izpētes mežu pašreizējās pārvaldes struktūras ietvaros ir stipri apgrūtināta gan mācību procesa, gan pētnieciskā darba nodrošināšana, tā kļuvusi neefektīva, jo nemitīgi jāpārvar virkne birokrātisku šķēršļu un jāizjūt finansiālo resursu nepietiekamība. Piemēram, lai zinātniskās izpētes mežos universitāte veiktu meža atjaunošanas un jaunaudžu kopšanas darbus, tai kopā ar komersantiem jāpiedalās dažādos konkursos. Tāpat, veicot ilgstošas saskaņošanas procedūru ar Konsultatīvo padomi, ir apgrūtināta gan demonstrējumu objektu ierīkošana, gan jauno tehnoloģiju pārneses projektu ieviešana. Savukārt no zinātniskās izpētes mežu apsaimniekošanas iegūtie naudas līdzekļi nepietiekamā daudzumā tiek novirzīti mācību un pētījumu bāzes attīstībai, kas ir svarīgs priekšnoteikums visa līmeņa studiju programmu attīstībai un kvalitātes nodrošināšanai. Tanī pat laikā gan studenti, gan viņu potenciālie darba devēji praktisko iemaņu apguvei piešķir aizvien lielāku nozīmi, ko grūti panākt bez pilnvērtīgas darbošanās mežā, kas balstīta uz jaunākajām tehnoloģijām un zinātnes atziņām. Šāda prakses vieta nepieciešama meža tipoloģijā, meža atjaunošanā un kopšanā, vērtēšanā, apsaimniekošanas plānošanas modeļu izstrādē un vēl citās jomās.
Atgriežot zinātniskās izpētes mežus universitātes valdījumā, fakultāte varētu, piemēram, Jelgavas meža novadā izveidot piepilsētas un mūžīgā meža apsaimniekošanas modeļus, moderno mežierīcības metožu demonstrējumu un pārbaudes vietas, kā arī demonstrējumus privāto meža īpašnieku apmācībai, kas pēdējā laikā kļūst aizvien pieprasītāka. To vislabāk iespējams paveikt ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu, nodrošinot atbilstīgu līdzfinansējuma daļu no meža apsaimniekošanā gūtajiem ienākumiem, kas līdz šim nav bijis iespējams. Turklāt, Meža fakultātei ilgstoši sadarbojoties ar kolēģiem citās Eiropas universitātēs, noskaidrots, ka tādās valstīs kā Austrija, Čehija, Bulgārija, Igaunija, Vācija un vēl citur mācībām un zinātniskajiem pētījumiem domātie meži jau sen ir nodoti meža augstskolu valdījumā vai īpašumā. Tādējādi nav nekādu šķēršļu ne mācību un ražošanas prakšu organizēšanā, ne zinātnisko pētījumu veikšanā. Tāpēc arī LLU, saņemot zinātnes izpētes mežus savā valdījumā, varētu tos daudz pilnvērtīgāk izmantot mežistrādes, meža ekspluatācijas, meža taksācijas un ierīcības, kā arī citām praksēm, ko ik studiju gadā iziet vairāk nekā 1000 Meža fakultātes studentu.
16.7 °C,
1.7 m/s,
98.6 % 
16.7 °C,
1.7 m/s,
98.6 %