18.7 °C, 2.4 m/s, 79.3 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāLPAA: Auto tirgotāji un servisi ēnu ekonomikā aizpludina 500 miljonus latu
LPAA: Auto tirgotāji un servisi ēnu ekonomikā aizpludina 500 miljonus latu
11/10/2011

Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības un remonta uzņēmumu apgrozījums šogad tiek lēsts ap 1,1 miljardu latu, turklāt šajā nozarē ēnu ekonomikas īpatsvars ir 50% jeb aptuveni 500 miljoni latu, liecina Latvijas Pilnvaroto auto tirgotāju asociācijas (LPAA) apkopotie dati Latvijas Darba devēju konfederācijas kampaņā «Man uzspļaut».

Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecības,
mazumtirdzniecības un remonta uzņēmumu apgrozījums šogad tiek lēsts
ap 1,1 miljardu latu, turklāt šajā nozarē ēnu ekonomikas īpatsvars
ir 50% jeb aptuveni 500 miljoni latu, liecina Latvijas Pilnvaroto
auto tirgotāju asociācijas (LPAA) apkopotie dati Latvijas Darba
devēju konfederācijas kampaņā «Man uzspļaut».

Saskaņā ar nozares «Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība,
mazumtirdzniecība un remonts» (NACE 45) uzņēmumu finanšu datiem
apgrozījums šīs jomas uzņēmumos 2009. gadā bija 943 miljoni latu,
2010. gadā – 977 miljoni latu, bet 2011. gadā apgrozījums jau bija
1,1 miljards latu.

Automobiļu servisa pakalpojumu tirgus 2010. gadā ir audzis par
10% un 2011. gadā – par 15%.

Jaunu vieglo automašīnu tirdzniecības apjoms ir audzis par 24%
2010. gadā un par 77% šogad. Jaunu kravas automašīnu un autobusu
tirgus audzis par 41% un 97% attiecīgi 2010. gadā un 2011. gadā.
Lietotu pasažieru automašīnu tirgus Latvijā ir audzis par 12% un
20% pērn un šogad.

Ņemot vērā minēto un pieņemot, ka lietotu automašīnu
tirdzniecības un no starptautiskiem autoražotājiem neatkarīgo
servisu tirgus 2010.gadā vidēji bija 80% un ir «pelēks», LPAA
pieļauj, ka 2010. gadā nozarē uzskaitītajam apgrozījumam klāt
nākuši 26,5 miljoni latu (pieaugums par 2,7%) un 2011. gadā – 48,9
miljoni latu (pieaugums par 4,5%) nereģistrētu vai daļēji
reģistrētu ieņēmumu.

«Galvenais ēnu ekonomikas ģenerators mūsu nozarē ir lietotu
automašīnu tirdzniecība un neatkarīgo servisa uzņēmumu tirgus,»
uzsver asociācijā, piebilstot, ka ēnu ekonomikas īpatsvars nozarē
Latvijā veido vidēji 50% no kopējā gada apgrozījuma, kas ir
aptuveni 500 miljoni latu.

Kā ēnu ekonomikas veicinošu faktoru LPAA min neatkarīgo auto
servisu pirātiskas darbības praksi, nelikumīgi izmantojot dažādu
auto marku zīmolus un preču zīmes, auto diagnostikai izmantojot
pirātiski iegūtas informācijas tehnoloģiju programmas un datu
bāzes. Rezultātā bieži tiek krāpnieciski maldināts patērētājs par
šo servisu kompetenci un tiesībām veikt automašīnu servisa un
remontu darbus to garantijas periodā.

«Pirms remonta darbu sākšanas klientam jeb patērētājam ir
tiesības iepazīties ar veicamo darbu aprēķiniem un tāmēm, pēc
remonta saņemt darījumu apliecinošus dokumentus – veikto darbu
specifikācijas ar izmantoto rezerves daļu datiem, maksājuma čekus,
darījuma kvītis. Tikai darījumu apliecinoši dokumenti sniedz
patērētajiem iespēju pieprasīt servisa atbildību, kā arī pretendēt
uz bezmaksas garantijas remontu. Bez darījumu apliecinošiem
dokumentiem un bez savstarpēji saskaņotas veicamo darbu tāmes
patērētāji ir pakļauti riskam, ka serviss vienpusēji mainīs
savstarpējo norunu,» uzsvēra asociācijā.

LPAA atsaucas arī uz Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas
institūta pētījumu, kurā minēts, ka 2010. gada nogalē Latvijā no
visiem neatkarīgajiem auto servisiem tikai pieci Valsts ieņēmumu
dienestam iesniegtajās atskaitēs ir norādījuši, ka darbinieki saņem
vismaz 200 latu algu pirms nodokļu nomaksas, savukārt pārējie
neatkarīgie servisi uzraugošajām iestādēm norādīja, ka darbinieki
saņem no 100 līdz 200 latiem pirms nodokļu nomaksas.

«Auto remonta nozares darbinieki lielāko daļu savu ienākumu
saņem «aplokšņu algās» un būtiski kropļo godīgu konkurētspēju.
Uzņēmums, kas maksā visus nodokļus arī par saviem darbiniekiem,
visbiežāk zaudē konkurences cīņā ar uzņēmumu, kas savam darbiniekam
darba algu izmaksā aploksnē. Tas savukārt norāda, ka izkropļota
attieksme pret godīgu konkurenci ir ne tikai darba devējam, bet arī
darba ņēmējs atzīst, ka viņš «uzspļauj» valstij,» apgalvoja
LPAA.

Viens no asociācijas priekšlikumiem Finanšu ministrijai ēnu
ekonomikas apkarošanai ir valstī ieviest divpusēju datu bāzes
sistēmu, respektīvi, aiz katra darbspējīgā iedzīvotāja personas
koda ir redzama bilance – no vienas puses, cik ir bijuši dažādu
valstij pienākošos nodokļos veiktie maksājumi latos, no otras
puses, no valsts saņemtās sociālās izmaksas, nodrošinājumi un
kompensācijas. Ar normatīvajiem aktiem nepieciešams noteikt
proporcionalitātes principa piemērošanu no valsts pienākošajām
izmaksām personai un tās apgādājamiem – atbilstoši personas veikto
nodokļu iemaksu apjomiem, izņēmumus vien attiecinot uz sociāli
neaizsargātām grupām (invalīdiem, īstermiņa bezdarbniekiem,
vientuļajām mātēm, bāreņiem u.c.).

Tāpat ir bieži sastopamas nezināmas izcelsmes un nelicencētas
preces un materiāli, kas tirgū nonāk kontrabandas ceļā, piemēram,
ķīmiskās auto remonta krāsas, kuru lietošana Eiropas Savienībā ir
aizliegta, vai apšaubāmas kvalitātes un izcelsmes auto rezerves
daļas, kontrabandas degviela, kuras lietošana modernos automobiļos
ir saistīta ar ļoti lielu to sabojāšanas risku.

LPAA biedru uzņēmumi ģenerē aptuveni 30% no kopējā nozares
apgrozījuma un darbojas ārpus ēnu ekonomikas zonas. Bez Latvijas
uzraugošajām institūcijām LPAA biedru uzņēmumi tiek strikti un
metodiski uzraudzīti gan no auto ražotāju puses, gan no to
īpašniekiem.

LPAA 1994. gadā nodibināja 12 Latvijas jaunu auto tirdzniecības
uzņēmumi. Biedrība ir sabiedriska organizācija, profesionāla
ražotājrūpnīcu, Latvijā oficiāli pilnvarotu auto importētāju un
dīleru apvienība.

Pašlaik LPAA ir 37 biedri, kuri pārstāv 45 automobiļu un
motociklu ražotāju zīmolus.

LPAA ir vienīgā profesionālā organizācija savā nozarē Latvijā un
no 1998. gada reprezentē Latvijas valsti arī Starptautiskajā
Autoražotāju asociācijā kā tās pilntiesīgs biedrs.

No 2003. gada LPAA ir Eiropas Autoražotāju asociācijas
biedrs.

LETA