Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības un remonta uzņēmumu apgrozījums šogad tiek lēsts ap 1,1 miljardu latu, turklāt šajā nozarē ēnu ekonomikas īpatsvars ir 50% jeb aptuveni 500 miljoni latu, liecina Latvijas Pilnvaroto auto tirgotāju asociācijas (LPAA) apkopotie dati Latvijas Darba devēju konfederācijas kampaņā «Man uzspļaut».
Saskaņā ar nozares «Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts» (NACE 45) uzņēmumu finanšu datiem apgrozījums šīs jomas uzņēmumos 2009. gadā bija 943 miljoni latu, 2010. gadā – 977 miljoni latu, bet 2011. gadā apgrozījums jau bija 1,1 miljards latu.
Automobiļu servisa pakalpojumu tirgus 2010. gadā ir audzis par 10% un 2011. gadā – par 15%.
Jaunu vieglo automašīnu tirdzniecības apjoms ir audzis par 24% 2010. gadā un par 77% šogad. Jaunu kravas automašīnu un autobusu tirgus audzis par 41% un 97% attiecīgi 2010. gadā un 2011. gadā. Lietotu pasažieru automašīnu tirgus Latvijā ir audzis par 12% un 20% pērn un šogad.
Ņemot vērā minēto un pieņemot, ka lietotu automašīnu tirdzniecības un no starptautiskiem autoražotājiem neatkarīgo servisu tirgus 2010.gadā vidēji bija 80% un ir «pelēks», LPAA pieļauj, ka 2010. gadā nozarē uzskaitītajam apgrozījumam klāt nākuši 26,5 miljoni latu (pieaugums par 2,7%) un 2011. gadā – 48,9 miljoni latu (pieaugums par 4,5%) nereģistrētu vai daļēji reģistrētu ieņēmumu.
«Galvenais ēnu ekonomikas ģenerators mūsu nozarē ir lietotu automašīnu tirdzniecība un neatkarīgo servisa uzņēmumu tirgus,» uzsver asociācijā, piebilstot, ka ēnu ekonomikas īpatsvars nozarē Latvijā veido vidēji 50% no kopējā gada apgrozījuma, kas ir aptuveni 500 miljoni latu.
Kā ēnu ekonomikas veicinošu faktoru LPAA min neatkarīgo auto servisu pirātiskas darbības praksi, nelikumīgi izmantojot dažādu auto marku zīmolus un preču zīmes, auto diagnostikai izmantojot pirātiski iegūtas informācijas tehnoloģiju programmas un datu bāzes. Rezultātā bieži tiek krāpnieciski maldināts patērētājs par šo servisu kompetenci un tiesībām veikt automašīnu servisa un remontu darbus to garantijas periodā.
«Pirms remonta darbu sākšanas klientam jeb patērētājam ir tiesības iepazīties ar veicamo darbu aprēķiniem un tāmēm, pēc remonta saņemt darījumu apliecinošus dokumentus – veikto darbu specifikācijas ar izmantoto rezerves daļu datiem, maksājuma čekus, darījuma kvītis. Tikai darījumu apliecinoši dokumenti sniedz patērētajiem iespēju pieprasīt servisa atbildību, kā arī pretendēt uz bezmaksas garantijas remontu. Bez darījumu apliecinošiem dokumentiem un bez savstarpēji saskaņotas veicamo darbu tāmes patērētāji ir pakļauti riskam, ka serviss vienpusēji mainīs savstarpējo norunu,» uzsvēra asociācijā.
LPAA atsaucas arī uz Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta pētījumu, kurā minēts, ka 2010. gada nogalē Latvijā no visiem neatkarīgajiem auto servisiem tikai pieci Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtajās atskaitēs ir norādījuši, ka darbinieki saņem vismaz 200 latu algu pirms nodokļu nomaksas, savukārt pārējie neatkarīgie servisi uzraugošajām iestādēm norādīja, ka darbinieki saņem no 100 līdz 200 latiem pirms nodokļu nomaksas.
«Auto remonta nozares darbinieki lielāko daļu savu ienākumu saņem «aplokšņu algās» un būtiski kropļo godīgu konkurētspēju. Uzņēmums, kas maksā visus nodokļus arī par saviem darbiniekiem, visbiežāk zaudē konkurences cīņā ar uzņēmumu, kas savam darbiniekam darba algu izmaksā aploksnē. Tas savukārt norāda, ka izkropļota attieksme pret godīgu konkurenci ir ne tikai darba devējam, bet arī darba ņēmējs atzīst, ka viņš «uzspļauj» valstij,» apgalvoja LPAA.
Viens no asociācijas priekšlikumiem Finanšu ministrijai ēnu ekonomikas apkarošanai ir valstī ieviest divpusēju datu bāzes sistēmu, respektīvi, aiz katra darbspējīgā iedzīvotāja personas koda ir redzama bilance – no vienas puses, cik ir bijuši dažādu valstij pienākošos nodokļos veiktie maksājumi latos, no otras puses, no valsts saņemtās sociālās izmaksas, nodrošinājumi un kompensācijas. Ar normatīvajiem aktiem nepieciešams noteikt proporcionalitātes principa piemērošanu no valsts pienākošajām izmaksām personai un tās apgādājamiem – atbilstoši personas veikto nodokļu iemaksu apjomiem, izņēmumus vien attiecinot uz sociāli neaizsargātām grupām (invalīdiem, īstermiņa bezdarbniekiem, vientuļajām mātēm, bāreņiem u.c.).
Tāpat ir bieži sastopamas nezināmas izcelsmes un nelicencētas preces un materiāli, kas tirgū nonāk kontrabandas ceļā, piemēram, ķīmiskās auto remonta krāsas, kuru lietošana Eiropas Savienībā ir aizliegta, vai apšaubāmas kvalitātes un izcelsmes auto rezerves daļas, kontrabandas degviela, kuras lietošana modernos automobiļos ir saistīta ar ļoti lielu to sabojāšanas risku.
LPAA biedru uzņēmumi ģenerē aptuveni 30% no kopējā nozares apgrozījuma un darbojas ārpus ēnu ekonomikas zonas. Bez Latvijas uzraugošajām institūcijām LPAA biedru uzņēmumi tiek strikti un metodiski uzraudzīti gan no auto ražotāju puses, gan no to īpašniekiem.
LPAA 1994. gadā nodibināja 12 Latvijas jaunu auto tirdzniecības uzņēmumi. Biedrība ir sabiedriska organizācija, profesionāla ražotājrūpnīcu, Latvijā oficiāli pilnvarotu auto importētāju un dīleru apvienība.
Pašlaik LPAA ir 37 biedri, kuri pārstāv 45 automobiļu un motociklu ražotāju zīmolus.
LPAA ir vienīgā profesionālā organizācija savā nozarē Latvijā un no 1998. gada reprezentē Latvijas valsti arī Starptautiskajā Autoražotāju asociācijā kā tās pilntiesīgs biedrs.
No 2003. gada LPAA ir Eiropas Autoražotāju asociācijas biedrs.
LETA
21.6 °C,
1.8 m/s,
72.2 % 
21.6 °C,
1.8 m/s,
72.2 %