Parādi par siltumu pēc šīs apkures sezonas varētu būt 60-80 miljonu latu robežās, sarunā ar biznesa portālu «Nozare.lv» lēsa Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) konsultants tehnisko problēmu jautājumos Aino Salmiņš.
Precīzus datus LPS plāno apkopot jūnijā.
Viņš zināja teikt, ka pagājušajā gadā pēc apkures sezonas beigām parādu apjoms bija aptuveni 26 miljoni latu. Savukārt šogad uz 1. februāri – ap 61 miljonu latu. Kā norādīja Salmiņš, janvāris tradicionāli ir mēnesis, kad slikti veicas ar nomaksu.
Pēc viņa rīcībā esošās informācijas, jaunākie dati par AS «Rīgas siltums» liecina, ka parāds ir aptuveni 20 miljoni latu. Uzņēmuma Informācijas daļas vadītāja Linda Rence gan «Nozare.lv» teica, ka dati tiks apkopoti pēc apkures sezonas beigām, visticamāk, tuvāko nedēļu laikā. Rīga parasti veido nozīmīgu daļu no kopējā parādu apjoma.
Kāds nozares pārstāvis neoficiāli «Nozare.lv» lēsa, ka parādi siltumuzņēmumiem patlaban varētu būt aptuveni 60 miljonu latu apmērā. Nav gan skaidrs, cik šajā summā ir parādi, kuru samaksas termiņš vēl nav iestājies, kā arī cik ir iekļauti parādi par iepriekšējām sezonām.
Salmiņš uzsvēra, ka līdz šim nav bijis pamata situācijai ar parādiem uzlaboties, jo iedzīvotāju maksātspēja nav pieaugusi, bet siltums kļuvis par 20% dārgāks nekā iepriekš. «Valdība izliekas, ka problēmas nav, un domā, ka tie ir ļaunprātīgie nemaksātāji,» piebilda LPS pārstāvis.
«Ja Labklājības ministrija un Ekonomikas ministrija atzīst, ka ir 40% mājsaimniecību, kuru ieņēmumi ir 147 lati, tad paskatāmies Rīgas, Cēsu rēķinus – tie ir 160 lati mēnesī. Pilnīgi objektīvi šie 40% nevar samaksāt,» vērtēja Salmiņš.
LPS redz vairākus risinājums – neķerties klāt nodokļiem, sakārtot likumdošanu, tai skaitā attiecībā uz komunālo maksājumu parādu piedziņu pirms hipotekāro prasījumu apmierināšanas un mazo parādu piedziņu, kā arī nodrošināt atbalstu. Vairāk citu variantu nav, vērtēja Salmiņš.
Viņš pieļāva, ka vēl varētu mēģināt dabūt līdzfinansējumu no Eiropas Savienības naudas centralizētai siltumapgādei un sistēmas sakārtošanai, jo šajā jomā naudas esot maz. LPS pārstāvis arī pauda bažas par valsts plāniem zaļās enerģijas jomā, norādot, ka par «40% sasolītajiem bargi maksāsim».
Jau ziņots, ka mājsaimniecību parāds AS «Latvijas Gāze» šā gada martā bija aptuveni 6,4 miljoni latu, kas ir par 1,7 miljoniem latu jeb aptuveni trešdaļu vairāk nekā 2010. gadā. Būtisku parāda daļu – 2,7 miljonus latu – veido to klientu parāds, kas dabasgāzi izmanto plītīs. Par apkurē izmantoto dabasgāzi mājsaimniecību kopējais parāds ir 3,7 miljoni latu.
LETA
21.6 °C,
1.8 m/s,
72.2 % 
21.6 °C,
1.8 m/s,
72.2 %