2.3 °C, 3.3 m/s, 93.9 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāMaģistrālie ūdensvada tīkli izskaloti gandrīz 85 kilometru kopgarumā
Maģistrālie ūdensvada tīkli izskaloti gandrīz 85 kilometru kopgarumā
19/10/2013

No jūlija līdz oktobrim Jelgavā noritēja pilsētas ūdensvada tīklu profilaktiskā skalošana. Šī procesa laikā kopumā izskaloti gandrīz 85 kilometri maģistrālo cauruļvadu, un skalošana kopumā veikta 181 vietā pilsētā. Šonedēļ SIA «Jelgavas ūdens» sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētniekiem prezentēja maģistrālo ūdensvadu profilaktiskās skalošanas rezultātus.

Sintija Čepanone

No jūlija līdz oktobrim Jelgavā noritēja pilsētas
ūdensvada tīklu profilaktiskā skalošana. Šī procesa laikā kopumā
izskaloti gandrīz 85 kilometri maģistrālo cauruļvadu, un skalošana
kopumā veikta 181 vietā pilsētā. Šonedēļ SIA «Jelgavas ūdens»
sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētniekiem
prezentēja maģistrālo ūdensvadu profilaktiskās skalošanas
rezultātus.

Iepriekš atsevišķu ūdensvada posmu skalošana, atgriežot
hidrantus, pilsētā noritējusi, pamatojoties uz ūdens analīžu
rezultātiem un iedzīvotāju sūdzībām – tas darīts posmos, kuros
pazeminājusies ūdens kvalitāte. Taču šovasar šis process tika
veikts profilaktiski pēc īpaši Jelgavas situācijai izstrādātas
metodikas. Skalošanas mērķis – panākt, lai pēc ūdens attīrīšanas
stacijas Tetelē nodošanas ekspluatācijā nodrošinātu, ka no
ūdensgūtnes paņemtais un attīrīšanas stacijā attīrītais ūdens pa
tīkliem arī pie iedzīvotājiem nonāk bez papildu dzelzs un sulfātu
piejaukumiem.

Darbs, lai Jelgavā būtu iespējams veikt ūdensvada tīklu
profilaktisko skalošanu, sākts jau 2011. gadā, kad RTU pētnieki pēc
«Jelgavas ūdens» pasūtījuma 26 vietās pilsētā veica saduļķošanās
potenciāla mērījumus, nosakot ūdens saduļķošanās potenciālu tīklos
un sagatavojot detalizētu tīklu skalošanas plānu. «Rezultāti
apliecināja, ka situācija Jelgavā nav apmierinoša, jo 70 procenti
tīkla ir ar ļoti augstu saduļķošanās risku. Salīdzinoši labāka
situācija bija vien Kalnciema ceļa ziemeļu galā, Kārklu ielas un
Lietuvas šosejas rajonā,» skaidro RTU Būvzinātnes centra vadošais
pētnieks Jānis Rubulis, norādot, ka rezultāti tika fiksēti skalā no
1 līdz 15, kur 1 ir augsts saduļķošanās risks, bet 15 – zems.
«Vidējie rādītāji pēc veiktajiem saduļķošanās potenciāla mērījumiem
bija 13 – 15 robežās, kas apliecināja, ka ir augsts saduļķošanās
risks,» piebilst J.Rubulis.Savukārt aktuālie dati pēc veiktās
ūdensvada tīklu profilaktiskās skalošanas Jelgavā apliecina, ka
situācija ir uzlabojusies – veicot atkārtotus mērījumus,
saduļķošanās risks fiksēts vairs tikai 5 – 10 robežās. Jāpiebilst,
ka profilaktiskā skalošana veikta, pielietojot vienvirziena ūdens
plūsmas skalošanas metodi, kas nozīmē, ka, manipulējot ar
aizbīdņiem, nodrošināts, ka tīra ūdens plūsma nāk tikai no vienas
vietas. Tieši tādēļ kā sākumpunkts izraudzīta attīrīšanas stacija
un skalošana noritēja virzienā uz 1. līniju. 

Profilaktiskās skalošanas veicēji norāda, ka kopumā no jūlija
līdz oktobrim izskaloti 84,27 kilometri cauruļvadu, tam patērējot
ap 8700 kubikmetriem ūdens. «Sausnes masa jeb kopējais izskaloto
nogulumu daudzums pagaidām vēl nav precīzi aplēsts, taču tas ir
ļoti liels, mērāms tonnās,» piebilst TRU pārstāvis Kaspars
Neilands. Norādot uz problēmas aktualitāti, viņš salīdzina: pat
viena sauja nogulumu mucā ūdenim piešķir rūsganu nokrāsu.

Jāpiebilst, ka profilaktiskās skalošanas procesu mūsu pilsētā
atzinīgi novērtē arī kontrolējošā institūcija – Veselības
inspekcijas Zemgales kontroles nodaļas vecākais higiēnas ārsts
Genādijs Krizskis uzteic, ka skalošanas procesa laikā izdevies
panākt, ka nepasliktinās kopējā dzeramā ūdens kvalitāte pilsētā.
«Ļoti novērtējam «Jelgavas ūdens» centienus nodrošināt kvalitatīvu
dzeramo ūdeni. Gribu atgādināt, ka ūdens kvalitāte tiek kontrolēta
no diviem aspektiem – no epidemioloģiskās drošības un fizikāli
ķīmiskajiem rādītājiem. No epidemioloģiskās drošības viedokļa
Jelgavā piegādātais ūdens ir drošs, savukārt nepieciešams būtiski
uzlabot fizikāli ķīmiskos rādītājus. Līdz nākamā gada martam
«Jelgavas ūdenim» spēkā vēl ir īpašās normas, kas pieļauj
paaugstinātu dzelzs, sulfātu daudzumu piegādātajā dzeramajā ūdenī.
Šķiet, ka, veicot dažādu pasākumu kopumu, tostarp profilaktisko
skalošanu, ūdens attīrīšanas stacijas izbūvi Tetelē, izdosies
panākt, ka piegādātais ūdens atbilst normām arī pēc fizikāli
ķīmiskajiem rādītājiem,» tā vecākais higiēnas ārsts. Jāpiebilst, ka
ūdens attīrīšanas staciju Tetelē ekspluatācijā plānots nodot 2014.
gada maijā-jūnija sākumā. Tāpat nepieciešams meklēt risinājumu, lai
uzlabotu iekšējos tīklus, un šis jautājums jārisina daudzdzīvokļu
māju apsaimniekotājiem sadarbībā ar dzīvokļu īpašniekiem. Jo lielā
mērā tieši no mājas iekšējo tīklu stāvokļa atkarīgs tas, cik
kvalitatīvu dzeramo ūdeni saņems patērētājs konkrētā dzīvoklī.

J.Rubulis norāda, ka turpmāk ūdensvada tīklu profilaktiskā
skalošana būtu jāveic ik pēc 3 – 5 gadiem.

Foto: Ivars Veiliņš