No jūlija līdz oktobrim Jelgavā noritēja pilsētas ūdensvada tīklu profilaktiskā skalošana. Šī procesa laikā kopumā izskaloti gandrīz 85 kilometri maģistrālo cauruļvadu, un skalošana kopumā veikta 181 vietā pilsētā. Šonedēļ SIA «Jelgavas ūdens» sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētniekiem prezentēja maģistrālo ūdensvadu profilaktiskās skalošanas rezultātus.
Sintija Čepanone
Iepriekš atsevišķu ūdensvada posmu skalošana, atgriežot hidrantus, pilsētā noritējusi, pamatojoties uz ūdens analīžu rezultātiem un iedzīvotāju sūdzībām – tas darīts posmos, kuros pazeminājusies ūdens kvalitāte. Taču šovasar šis process tika veikts profilaktiski pēc īpaši Jelgavas situācijai izstrādātas metodikas. Skalošanas mērķis – panākt, lai pēc ūdens attīrīšanas stacijas Tetelē nodošanas ekspluatācijā nodrošinātu, ka no ūdensgūtnes paņemtais un attīrīšanas stacijā attīrītais ūdens pa tīkliem arī pie iedzīvotājiem nonāk bez papildu dzelzs un sulfātu piejaukumiem.
Darbs, lai Jelgavā būtu iespējams veikt ūdensvada tīklu profilaktisko skalošanu, sākts jau 2011. gadā, kad RTU pētnieki pēc «Jelgavas ūdens» pasūtījuma 26 vietās pilsētā veica saduļķošanās potenciāla mērījumus, nosakot ūdens saduļķošanās potenciālu tīklos un sagatavojot detalizētu tīklu skalošanas plānu. «Rezultāti apliecināja, ka situācija Jelgavā nav apmierinoša, jo 70 procenti tīkla ir ar ļoti augstu saduļķošanās risku. Salīdzinoši labāka situācija bija vien Kalnciema ceļa ziemeļu galā, Kārklu ielas un Lietuvas šosejas rajonā,» skaidro RTU Būvzinātnes centra vadošais pētnieks Jānis Rubulis, norādot, ka rezultāti tika fiksēti skalā no 1 līdz 15, kur 1 ir augsts saduļķošanās risks, bet 15 – zems. «Vidējie rādītāji pēc veiktajiem saduļķošanās potenciāla mērījumiem bija 13 – 15 robežās, kas apliecināja, ka ir augsts saduļķošanās risks,» piebilst J.Rubulis.Savukārt aktuālie dati pēc veiktās ūdensvada tīklu profilaktiskās skalošanas Jelgavā apliecina, ka situācija ir uzlabojusies – veicot atkārtotus mērījumus, saduļķošanās risks fiksēts vairs tikai 5 – 10 robežās. Jāpiebilst, ka profilaktiskā skalošana veikta, pielietojot vienvirziena ūdens plūsmas skalošanas metodi, kas nozīmē, ka, manipulējot ar aizbīdņiem, nodrošināts, ka tīra ūdens plūsma nāk tikai no vienas vietas. Tieši tādēļ kā sākumpunkts izraudzīta attīrīšanas stacija un skalošana noritēja virzienā uz 1. līniju.
Profilaktiskās skalošanas veicēji norāda, ka kopumā no jūlija līdz oktobrim izskaloti 84,27 kilometri cauruļvadu, tam patērējot ap 8700 kubikmetriem ūdens. «Sausnes masa jeb kopējais izskaloto nogulumu daudzums pagaidām vēl nav precīzi aplēsts, taču tas ir ļoti liels, mērāms tonnās,» piebilst TRU pārstāvis Kaspars Neilands. Norādot uz problēmas aktualitāti, viņš salīdzina: pat viena sauja nogulumu mucā ūdenim piešķir rūsganu nokrāsu.
Jāpiebilst, ka profilaktiskās skalošanas procesu mūsu pilsētā atzinīgi novērtē arī kontrolējošā institūcija – Veselības inspekcijas Zemgales kontroles nodaļas vecākais higiēnas ārsts Genādijs Krizskis uzteic, ka skalošanas procesa laikā izdevies panākt, ka nepasliktinās kopējā dzeramā ūdens kvalitāte pilsētā. «Ļoti novērtējam «Jelgavas ūdens» centienus nodrošināt kvalitatīvu dzeramo ūdeni. Gribu atgādināt, ka ūdens kvalitāte tiek kontrolēta no diviem aspektiem – no epidemioloģiskās drošības un fizikāli ķīmiskajiem rādītājiem. No epidemioloģiskās drošības viedokļa Jelgavā piegādātais ūdens ir drošs, savukārt nepieciešams būtiski uzlabot fizikāli ķīmiskos rādītājus. Līdz nākamā gada martam «Jelgavas ūdenim» spēkā vēl ir īpašās normas, kas pieļauj paaugstinātu dzelzs, sulfātu daudzumu piegādātajā dzeramajā ūdenī. Šķiet, ka, veicot dažādu pasākumu kopumu, tostarp profilaktisko skalošanu, ūdens attīrīšanas stacijas izbūvi Tetelē, izdosies panākt, ka piegādātais ūdens atbilst normām arī pēc fizikāli ķīmiskajiem rādītājiem,» tā vecākais higiēnas ārsts. Jāpiebilst, ka ūdens attīrīšanas staciju Tetelē ekspluatācijā plānots nodot 2014. gada maijā-jūnija sākumā. Tāpat nepieciešams meklēt risinājumu, lai uzlabotu iekšējos tīklus, un šis jautājums jārisina daudzdzīvokļu māju apsaimniekotājiem sadarbībā ar dzīvokļu īpašniekiem. Jo lielā mērā tieši no mājas iekšējo tīklu stāvokļa atkarīgs tas, cik kvalitatīvu dzeramo ūdeni saņems patērētājs konkrētā dzīvoklī.
J.Rubulis norāda, ka turpmāk ūdensvada tīklu profilaktiskā skalošana būtu jāveic ik pēc 3 – 5 gadiem.
Foto: Ivars Veiliņš