19.5 °C, 5 m/s, 89.1 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētā«Man ir ļoti, ļoti jāsaņemas, lai diena vieglāk paiet Robim»
«Man ir ļoti, ļoti jāsaņemas, lai diena vieglāk paiet Robim»
05/03/2009

«Re, speciāli Robertam uzšuvām cepurīti no porolona – papildu drošībai. Dažkārt, kad uznāk kārtējā lēkme, viņam gadījies pamatīgi sasisties. Tagad cepurīte vismaz nedaudz viņu var pasargāt no traumām,» saka trīsgadīgā Roberta mamma Inga Baļa.

«Re, speciāli Robertam
uzšuvām cepurīti no porolona – papildu drošībai. Dažkārt, kad uznāk
kārtējā lēkme, viņam gadījies pamatīgi sasisties. Tagad cepurīte
vismaz nedaudz viņu var pasargāt no traumām,» saka trīsgadīgā
Roberta mamma Inga Baļa.
Dienā, kad ārsts apstiprināja, ka Inga ir stāvoklī, bērniņš
piedzimis viņas draudzenei. «Atceros, bija tāda ārkārtīgi
pacilājoša sajūta. Es nopirku milzīgu lillā tulpju pušķi un
burtiski lidoju pie viņas,» smaida Inga. Un pēc tam dēliņš nāca
pasaulē Ingas un Anatolija Baļu ģimenē. «Pirmajā dzīves gadā
Roberts attīstījās kā pēc grāmatas. Taču gada un trīs mēnešu vecumā
viņam pēkšņi parādījās veselības traucējumi un sākās epileptiskas
krampju lēkmes. Kāpēc tā notika, mēs vēl joprojām nezinām. Viens
speciālists nosaka vienu diagnozi, otrs – citu. Epilepsija,
personības attīstības, uzvedības traucējumi… Versijas, kas to
izraisījis, ir vairākas, bet mēs tik un tā nezinām, pret ko
cīnāmies, taču darām visu, lai tā nebūtu,» Inga piebilst, ka
neskaitāmas stundas pavadītas, internetā meklējot vismaz kādu
salmiņu, kam pieķerties, – lasa, pēta, meklē sakarības,
speciālistus, pie kā vēl varētu vērsties pēc palīdzības…
Tikmēr Roberts pa grīdu braukā ar mašīnīti, šķirsta bilžu
grāmatiņas un ik pa laikam pieskrien pie mammas, kas viņu samīļo.
Tad viņš uzsmaida, paklikšķina ar mēli un tikai viņam vien
saprotamā valodā kaut ko stāsta. «Es zinu, ka viņš visu saprot,
tikai nevar izteikties. Un viņš ir ļoti zinātkārs, sabiedrisks,
dzīvespriecīgs čalītis! Tieši tādēļ jo īpaši smagi ir brīžos, kad
viņu pēkšņi pārņem krampji, viņš zaudē samaņu, bet es viņam nekādi
nevaru palīdzēt,» mamma atklāj, ka ar dēliņu ir ļoti cieši
saistīti. Ja Inga ir satraukta, arī Roberts jūtas slikti –
vienalga, vai abi ir kopā, vai mazais ir bērnudārzā. «Tieši tāpēc
man ļoti, ļoti jāsaņemas, lai diena vieglāk paiet Robim,» tā Inga,
kura atzīst, ka dēliņš kļuvis par viņas tādu kā garīgo skolotāju –
cilvēku, kurš uz daudzām lietām licis paskatīties citādāk, izvērtēt
prioritātes un… jā, arī draugus…
Kopš februāra Inga ir aktīva darba meklētāja, tāpēc pašlaik
tētis ir vienīgais naudas pelnītājs. Taču katra cerība, katra
iespēja uzlabot Roberta pašsajūtu maksā naudu. Gan bērnudārzā
«Rotaļa», gan «Jundā» Roberts piedalās mūzikas terapijas
nodarbībās, rezultātu dod arī reitterapija jeb zirgu terapija.
«Tikai… viena šāda divdesmit minūšu ilga nodarbība «Vaivaros»
maksā gandrīz septiņus latus plus vēl ceļa izdevumi. Bērniem, kas
ir sanatorijā, šīs nodarbības ir bez maksas, taču Robi lēkmju dēļ
sanatorijā neuzņem,» bezspēcību neslēpj Inga. Un kur tad vēl
delfīnu terapija! Pagājušā gada nogalē ģimenei izdevās rast
līdzekļus, lai kopā ar Robi dotos uz Odesu, kur stiprināt veselību
palīdzēja delfīni. «Roberts pamet bumbu, delfīni to atnes, Roberts
diriģē, delfīni dzied… Bērnam rodas sajūta, ka delfīni viņu
klausa! Pēc tam var staigāt pa delfīnu, peldēt kopā ar viņu…»
delfīnu terapijas norises gaitu ieskicē Inga. Viņa neslēpj, ka pēc
tām divām nedēļām, kas pavadītas Odesā, rezultāts bijis
acīmredzams. «To pamanījām ne tikai mēs ar vīru, bet arī citi
cilvēki, kas teju diendienā ir kopā ar Robertu. Viņš burtiski
atplauka, kļuva priecīgāks, atvērtāks,» gandarījumu neslēpj mamma.
Tiesa gan – kopumā tas ģimenei izmaksājis ap 700 latu, taču šādas
nodarbības būtu nepieciešams atkārtot…