«Jelgavas tiesas ir normālā stāvoklī, pat neskatoties uz to, ka Zemgales Apgabaltiesā ir pat tādas telpas, kas pēdējo reizi remontētas 1986. gadā. Protams, ir kāda remontējama telpa, kaut kur tek ūdens, kādam ir par karstu un prasās kondicionieris, bet, salīdzinot ar citām Latvijas tiesām, Jelgavā tiesu materiāltehniskais stāvoklis tiešām ir labs,» tā pēc Jelgavas tiesas un Zemgales Apgabaltiesas apmeklējuma portālam http://www.jelgavasvestnesis.lv/ pauda tieslietu ministrs Mareks Segliņš. Viņš ar tiesu darbiniekiem paguvis pārrunāt arī kredītņēmēju aizsardzības tiesiskos aspektus.
Ilze Knusle-Jankevica
M.Segliņš Jelgavā viesojās pirmo reizi. Tieslietu ministra vizītes mērķis ir savām acīm redzēt, kādas ir Latvijas tiesas, to telpu stāvoklis, kā arī ar tiesu darbiniekiem pārrunāt svarīgākos jautājumus. Šobrīd ministrs ir apmeklējis aptuveni 90 procentus no visām Latvijas tiesām.
Ar Jelgavas tiesu darbiniekiem pārrunāti jautājumi par tiesu materiāltehnisko stāvokli, nepieciešamajiem remontdarbiem. Lai būtu lietas kursā, ministrs pats aplūkoja tiesas ēku telpas. Lai ietaupītu līdzekļus, jau tuvākajā nākotnē Administratīvā tiesa, kas šobrīd atrodas Zemgales darījumu centra telpās, varētu tikt pārcelta uz ēku, kurā pašlaik atrodas Jelgavas tiesa – tur ir brīvs ceturtais stāvs.
Tāpat pārrunāti darba organizatoriskie jautājumi – tiesu darbiniekus galvenokārt interesē jautājumi par atalgojumu. «Protams, arī tiesu darbiniekiem šogad tika samazinātas algas, bet šis samazinājums bija mazāks nekā citos sektoros vidēji valstī. Šobrīd plānots, ka līdz gada beigām atalgojums vairs netiks mazināts,» norāda M.Segliņš. Savukārt Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Bērziņš, kurš pavadīja ministru vizītē, piebilst, ka Jelgavas tiesas darbinieki īpaši interesējās par nākamā gada budžetu un to, cik liela summa tiks atvēlēta tieslietu sistēmai. «Tāpat tiesas darbinieki gribēja zināt, kā virzās likumprojekts par vienotu algu sistēmu valstī. Viņus tas interesē, jo attiecas arī uz tiesnešiem, ne tikai ierēdņiem. Paskaidrojām, ka šo likumprojektu izstrādā Finanšu ministrija, bet pagaidām tas ir atlikts,» piebilst R.Bērziņš.
Lai gan vizītes laiks bija ierobežots, ministrs ar Zemgales apgabaltiesas tiesnešiem paguva arī padiskutēt par īpaši sāpīgu jautājumu – kredītņēmēju, kas aizņēmušies mājokļa iegādei, aizsardzību. «Šobrīd situācija ir tāda, ka bankas atsavina parādnieku īpašumus par dempinga cenām. Mēs uzskatām, ka tas nav taisnīgi. Taisnīgi būtu, ja zaudējumus un riskus uzņemtos abas puses – gan kredīta ņēmējs, gan banka. Ja reiz banka atsavina cilvēkam īpašumu, viņam būtu jābūt brīvam no kredītsaistībām, bet tagad ir tā – banka 100 tūkstošus vērtu īpašumu atsavina par cenu 30 tūkstoši, bet kredītņēmējam jāsedz atlikušie 70 tūkstoši. Manuprāt, pēc īpašuma atsavināšanas cilvēks no saistībām jāatbrīvo, bet zaudētā summa jau ir bankas problēma,» stāsta M.Segliņš. Tieslietu ministrs uzskata, ka vienīgais, kā situāciju var uzlabot, ir speciālā likuma izstrādāšana.
Foto: Ivars Veiliņš
6.2 °C,
3.8 m/s,
79.6 % 
6.2 °C,
3.8 m/s,
79.6 %