31 °C, 3.2 m/s, 36.3 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāMarta otrā dekāde bijusi aukstākā pēdējos 50 gados
Marta otrā dekāde bijusi aukstākā pēdējos 50 gados
21/03/2013

Šā gada marta otrā dekāde Latvijā bijusi aukstākā pēdējos 50 gados, marta otrās dekādes vidējā gaisa temperatūra bija mīnus 8,1 grāds, kas ir 6,6 grādus zem ilggadējās normas, ziņo LETA.

Šā gada marta otrā dekāde Latvijā
bijusi aukstākā pēdējos 50 gados, marta otrās dekādes vidējā gaisa
temperatūra bija mīnus 8,1 grāds, kas ir 6,6 grādus zem ilggadējās
normas, ziņo LETA.

Vēl aukstāks šis laika periods ir bijis 1963.
gadā, kad vidējā gaisa temperatūra bija mīnus 9,5 grādi, bet
absolūtais rekordists ir 1942. gada pavasara sākums, kad marta
otrās dekādes vidējā gaisa temperatūra bija mīnus 15 grādi.
Savukārt šogad tik auksts laiks Latvijā bija janvāra otrajā
pusē.

Marta pirmās dekādes beigās sācies aukstums
stabili turpinājās visu otro dekādi. Diennakts vidējā gaisa
temperatūra turējās četrus līdz astoņus grādus zem normas. Naktīs
un rīta pusē sals – atkarībā no mākoņu daudzuma – bija visai plašā
diapazonā – no mīnus 6 līdz mīnus 9 grādiem 20. martā, kas bija
siltākā dekādes nakts, līdz mīnus 25, mīnus 26 grādiem Vidzemes
augstienē no 11. marta līdz 13. martam.

Kopā marta otrajā dekādē sešās diennaktīs
minimālā gaisa temperatūra noslīdēja zem mīnus 20 grādiem. Līdz šim
marta otrajā dekādē tas Latvijā ir bijis 1980. gadā. Arī dienā
gaisa temperatūra Latvijā lielākoties bija vienu līdz piecus grādus
zem nulles. Līdz plus 2, plus 3 grādiem gaisa temperatūra pakāpās
Kurzemes un centrālajos rajonos 16. martā un 17. martā.

Anticiklona ietekmē aizvadītā dekāde Latvijā
bija ļoti sausa. Teritorijas lielākajā daļā neliels, īslaicīgs
sniegs bija tikai dekādes pēdējā dienā un atsevišķās vietās –
perioda vidū. Tādējādi pēc kopējā nokrišņu daudzuma šis laiks
kļuvis par astoto sausāko marta otro dekādi Latvijā.

Dekādes laikā dāsni spīdēja saule, tādējādi
pēc saules spīdēšanas ilguma šī bija vissaulainākā marta otrā
dekāde, dalot pirmo vietu ar analoģisku periodu 1972. gadā.

Sniega sega dekādes laikā bija bez būtiskām
izmaiņām. Visbiezākā tā vēl joprojām ir Austrumlatvijas iekšzemes
rajonos, kur dekādē zemi klāja vidēji 21 līdz 41 centimetru dziļa
sniega sega, Alūksnē bija 50 centimetri, kas 1,5 līdz 2,4 reizes
pārsniedz normu. Turpretī jau no marta sākuma gandrīz bez sniega ir
Kurzemes rietumu jūras piekraste – tur 0,5 līdz vienu centimetru
biezs sniegs bija tikai atsevišķās dienās.

Vējš dekādes laikā bija samērā rāms, brāzmās
līdz 15-17 metriem sekundē, pastiprinoties atsevišķās Latvijas
vietās 15. martā un 16. martā.

LETA