7780 kvadrātmetrus lielās biznesa parka «NP Properties» telpās sākušies darbi, un SIA «Cross Timber Systems» sola, ka jau pēc gada te pilnā sparā ritēs ražošana – uzņēmums saņēmis atbalstu masīvkoka paneļu ražotnes izveidei Jelgavā.
«Iemesli, kāpēc esam Jelgavā, ir divi: telpas un cilvēki,» norāda uzņēmuma valdes loceklis Andris Dlohi. Viņš stāsta, ka masīvkoka paneļu ražošanai nepieciešamas ļoti plašas telpas – paneļu garums ir 14 metri, platums – trīs metri, un, lai tos izgrozītu, vajadzīgs plašums. Piemērotas telpas bijušas tikai dažās vietās – Rīgā, Jēkabpilī, Jelgavā. «Tā kā paši esam jelgavnieki, sapratām, ka ražošanas procesu vieglāk varēsim vadīt, ja tas būs tuvāk,» piebilst A.Dlohi.
Telpās tiks izvietota gan ražošanas līnija, gan izejmateriālu un gatavās produkcijas noliktavas, gan administrācijas telpas. Šobrīd jau sākti pirmie darbi – tiek sakārtota grīda, ar ūdens un smilšu strūklu tīrītas konstrukcijas. Aprīlī plānoti betonēšanas un starpsienu izbūves darbi, bet pēc tam tiks veikti ugunsdrošības pasākumi un telpas aprīkos ar apkures un aspirācijas (putekļu nosūkšanas) sistēmu. Uzņēmuma pārstāvis Roberts Dlohi lēš, ka telpu labiekārtošanai un aprīkošanai būs nepieciešams vairāk nekā miljons latu. Jau noslēdzies iepirkums par iekārtu piegādi – to nodrošinās Austrijas uzņēmums «Ledinek Maschinen und Anlagen GmbH» par 5,85 miljoniem eiro (4,11 miljoniem latu). Uzņēmēji norāda, ka iekārtu izgatavošanai nepieciešami apmēram deviņi mēneši, vēl pāris mēneši paies, kamēr tās tiks uzstādītas.
Jaunajā ražotnē plānots nodarbināt ap 30 cilvēku. «Pašas iekārtas ir datorvadāmas, bet to apkalpošanai nepieciešami astoņi cilvēki. Lai strādātu divās maiņās, nepieciešami 16 cilvēki. Vēl noliktavu darbinieki, administrācija,» stāsta A.Dlohi.
Produkts, ko plānots ražot Jelgavā, ir inovatīvs būvmateriāls – krustām līmēti masīvkoka daudzslāņu liela izmēra paneļi –, kas palēnām sāk iegūt popularitāti pasaulē. Uzņēmuma pārstāvis Māris Avotiņš skaidro, ka koka paneļu būvkomplekts daudzstāvu ēkām ražošanas ziņā ir salīdzināms ar dzelzsbetona paneļu būvkomplektu – būvmateriālu izmaksas abiem materiālu veidiem ir aptuveni līdzīgas, tomēr koka paneļu priekšrocības rodas, jo būvniecības process ir ātrāks, kas ietaupa būvlaukuma laiku, kā arī transportēšanas izdevumi ir zemāki. Turklāt šie paneļi ir daudz noturīgāki pret ārkārtas situācijām nekā betona un metāla konstrukcijas – ārvalstu zinātnieku veiktie testi uzrāda pārsteidzoši labas īpašības gan ugunsnoturībā, gan zemestrīču noturībā. «Pirms dažiem gadiem Londonā tika uzbūvēta pirmā deviņstāvu māja no koka paneļiem. Šobrīd Norvēģijā tiek plānots uzcelt arī 16 stāvu ēku, bet Zviedrijā uzcelts vesels dzīvojamais kvartāls. Kopumā 2012. gadā Eiropas valstīs, izmantojot šo materiālu, ir uzbūvētas ēkas ar kopējo platību miljons kvadrātmetri, tāpēc var teikt, ka produkts nav jāieved tirgū – pasaule tam jau ir noticējusi,» tā R.Dlohi, piebilstot, ka šobrīd ir īstais laiks, lai ieietu augošajā tirgū.
Jelgavā paneļi tiks ražoti tikai pēc pasūtījuma un lielākoties eksportam. Kopējā ražošanas jauda būs 22 000 kubikmetru paneļu gadā. Sākotnējie noieta tirgi plānoti Skandināvija un Lielbritānija. «Mūsu priekšrocība ir tā, ka apmēram 1500 kilometru rādiusā nav analogas ražotnes. Skandināvijai mēs būsim vistuvāk, turklāt mums ir arī jūras ceļi,» spriež R.Dlohi. Masīvkoka paneļi tiks izgatavoti no Latvijas izejvielām – žāvētiem dēļiem, kas tiks līmēti krustām. Tā kā paneļi tiks ražoti pēc konkrēta pasūtījuma, tiem tiks arī izzāģētas logu un durvju ailas, izveidoti savienojuma mezgli, komunikāciju kabeļu vietas – klientiem tie tiks piegādāti kā būvkomplekti konkrētam projektam. Šo produktu pirms desmit gadiem izveidojuši Austrijas kokapstrādes tehnoloģiju pētnieki.
Jāpiebilst, ka SIA «Cross Timber Systems» kā augstas pievienotās vērtības ražotājs projekta attīstībai saņēmis Eiropas struktūrfondu līdzfinansējumu, savukārt valdība nupat pieņēmusi lēmumu uzņēmumam piešķirt uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi par atbalstāmo investīciju projekta gaitā veiktajiem sākotnējiem ieguldījumiem: investīciju projekta kopējais plānotais ieguldījumu apjoms ir 4,61 miljons latu, piemērotā uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaide – 930 000 latu. Tiesa, Eiropas finansējumu, kas daļēji segs iekārtu iegādi, uzņēmums saņems tikai pēc projekta īstenošanas.
Foto: Ivars Veiliņš