22.8 °C, 1.3 m/s, 61.4 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāMateriāls un garīgs atbalsts izglītības jomā strādājošajiem
Materiāls un garīgs atbalsts izglītības jomā strādājošajiem
16/10/2008

Skolotājiem jāstrādā bez pārslodzes un jāsaņem cilvēka cienīgs atalgojums – tāds ir Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) viens no svarīgākajiem mērķiem, kura sasniegšanā aktīvi iesaistās arī šīs arodbiedrības Jelgavas organizācija. 

Skolotājiem jāstrādā bez
pārslodzes un jāsaņem cilvēka cienīgs atalgojums – tāds ir Latvijas
Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) viens no
svarīgākajiem mērķiem, kura sasniegšanā aktīvi iesaistās arī šīs
arodbiedrības Jelgavas organizācija. 
«Izglītības darbinieku arodbiedrība ir bijusi vienmēr, un
vairāku desmitu gadu garumā tās mērķi un intereses nav mainījušās.
Būtiski nav mainījušās arī izglītības jomā strādājošo problēmas,
taču nu tām ir cits raksturs. Piemēram, darba apstākļi, tehniskais
nodrošinājums uzlabojies, toties audzis skolotāju kontrolējošo
institūciju skaits, līdz ar to pedagogam daudz laika nākas pavadīt,
kārtojot papīru gūzmu. Aizvien aktualitāti nezaudē jautājums par
skolēnu un skolotāju tiesībām un pienākumiem, vecāku atbildību pret
bērnu,» problēmas ieskicē LIZDA Jelgavas organizācijas
priekšsēdētāja Anastasija Piļņikova. Viņa stāsta, ka pašlaik
Jelgavas organizācija apvieno ap 700 cilvēku – kā skolotājus,
pirmsskolas izglītības iestādēs strādājošos, tā arī tehniskos
darbiniekus. Mūsu pilsētā visplašāk arodbiedrībā pārstāvēti
vispārējo izglītības iestāžu skolotāji.
Uz jautājumu, vai mazinājusies izglītības darbinieku
aktivitāte, iesaistoties arodbiedrībā, viņa skaidro: «Jāņem vērā
fakts, ka viss, ko izdodas panākt arodbiedrībai, attiecas uz visiem
šajā jomā strādājošajiem, tādēļ daudzi, iespējams, neuzskata par
vajadzību kļūt par biedriem. Mazliet tomēr pietrūkst tās apziņas:
jo vairāk mēs esam, jo spēcīgāki kļūstam, ietekmējot norises
valstī.» 
Kādi ir ieroči, ar kādiem mērķi sasniedz LIZDA? Tie ir,
piemēram, piketi, streiki, pārrunas ar Saeimas deputātu frakcijām,
nevalstiskajām organizācijām, un A.Piļņikova pārliecināta, ka tas
attaisnojas. «1999. gadā skolotāja alga par likmi bija mazāka par
70 latiem. Mēs noorganizējām pirmo streiku, pieprasot atalgojumu
palielināt, un tika izveidots pedagogu darba algu palielināšanas
grafiks. 2004. gadā par likmi skolotāji saņēma jau 164 latus. Pēc
gada sākām jaunu cīņu, un jau pašlaik grafiks izstrādāts līdz 2010.
gadam,» pamato priekšsēdētāja, norādot, ka tas, visticamāk, netiktu
panākts, ja problēmas risināšanā neiesaistītos arodbiedrība.
Tiesa gan – A.Piļņikova, salīdzinot izglītības jomā strādājošo
situāciju citos reģionos, norāda, ka Jelgavā tā ir krietni labāka.
«Kopš 2004. gada obligāts nosacījums skolotājiem ir augstākā
pedagoģiskā izglītība. Tolaik bija divas iespējas – iet prom no
darba vai studēt. Bet, lai studētu, nepieciešami līdzekļi, kurus
liela daļa ieguva, ņemot kredītus bankā. Un Jelgava bija vienīgā
pilsēta, kur sadarbībā ar pašvaldību Izglītības pārvalde rada
iespēju izveidot fondu, kur studējošie skolotāji bez procentiem
varēja aizņemties naudu mācībām,» teic priekšsēdētāja, piebilstot,
ka nozīmīgs atbalsts ir arī citas pašvaldības aktivitātes,
piemēram, šogad sāktā veselības apdrošināšana, 50 latu pabalsts par
likmi, uzsākot jauno mācību gadu, dažos gadījumos dienesta dzīvokļa
piešķiršana.      
Kaut arī arodbiedrības «izkarotie labumi» attiecas uz visiem
izglītības jomā strādājošajiem, A.Piļņikova akcentē, ka LIZDA
biedriem ir zināmas priekšrocības. «Arodbiedrības dalībnieki
novērtē materiālo palīdzību, ko varam sniegt nelaimes gadījumos,»
teic priekšsēdētāja, norādot, ka iemaksātās biedru naudas tiek
izlietotas kopējiem mērķiem – gan sociālajai palīdzībai, gan arī
kopīgai atpūtai.
 
LIZDA materiālā palīdzība
arodbiedrības biedriem
• Ārstēšanās izdevumu segšana sakarā ar nelaimes gadījumiem –
līdz 400 latiem;
• Darba nespēja nelaimes gadījumā:
– slimnīcas dienas nauda (4 lati dienā x 100 dienas) – 400
lati,
– darba nespējas dienas nauda (1 lats dienā x 100 dienas gadā)
– 100 lati;
• Kaulu lūzumi nelaimes gadījumā – līdz 1500 latiem;
• Traumas nelaimes gadījumā – līdz 1500 latiem;
• Paliekoša invaliditāte nelaimes gadījumā – līdz 1500
latiem;
• Nāve nelaimes gadījumā – 1500 lati.