Pašvaldība saņēmusi jau vairāk nekā 60 iesniegumus par mazdārziņu nomu. Lielākā daļa ir ar lūgumu pagarināt sakņudārza zemes nomas līgumu.
Sintija Čepanone
Zemes nomas līgums tiek slēgts uz sešiem mēnešiem – par laika periodu no 1. aprīļa līdz 30. septembrim. Pašvaldības Īpašumu konversijas pārvaldes vadītāja Sigita Beļaka informē, ka līdz 16. martam kopumā saņemti 64 iesniegumi ar lūgumu pagarināt vai noslēgt sakņudārza zemes nomas līgumu – 62 iesniegumi saņemti par pagarināšanu, tas ir, iedzīvotāji lūguši pagarināt mazdārziņa, ko iepriekš jau paši iekopuši, nomas līgumu, bet divi iesniegumi ir par jaunu iznomāšanu. «No tiem parakstīšanai pašlaik sagatavoti 54 līgumi. Pārējie ir izskatīšanas procesā,» norāda S.Beļaka.
Viņa vērtē, ka šogad iedzīvotāju interese par iespēju no pašvaldības nomāt zemesgabalu mazdārziņa ierīkošanai ir līdzīga kā pērn – analogā laika posmā pagājušajā gadā bija sagatavoti 53 zemes nomas līgumi par sakņudārzu uzturēšanu. Savukārt pērn kopumā tika noslēgti 225 zemes nomas līgumi.
Pašvaldībā norāda, ka visbiežāk jelgavnieki mazdārziņa vajadzībām vēlas nomāt 200 – 800 kvadrātmetru lielu zemesgabalu. «Zemes nomas maksa šajā gadā tāpat kā iepriekš tiek noteikta 1,5 procentu apmērā no kadastrālās vērtības gadā, tādējādi par 600 kvadrātmetru liela mazdārziņa nomu vidējā samaksa laika periodā no 1. aprīļa līdz 30. septembrim ir 1,65 lati,» tā Īpašumu konversijas pārvaldes vadītāja, piebilstot, ka pieteikšanās termiņš netiek normēts, taču nomas līguma laiks ir noteikts uz dārziņu izmantošanas sezonu, lai nomniekam samazinātu nomas maksas apmēru. Nākamajā gadā, ja iedzīvotājs vēlas turpināt apstrādāt iekopto dārzu, līgums jāpārslēdz.
Lai pagarinātu nomas līgumu vai pieteiktos sakņudārza nomai, iedzīvotājam jāuzraksta iesniegums pašvaldībai. To var izdarīt, vēršoties pašvaldības Informācijas aģentūrā (Lielā iela 11, tālrunis 63005522). Pēc tam dārziņa pieprasītājs kopā ar Īpašumu konversijas pārvaldes speciālistu vienojas par iznomājamo platību.
Salīdzinot datus par iepriekšējiem gadiem, jāteic, ka pēdējos gados no pašvaldības nomāt sakņudārzu vēlas aizvien vairāk iedzīvotāju – tā, piemēram, 2007. gadā pašvaldība ar iedzīvotājiem bija noslēgusi vien 142 sakņudārza nomas līgumus, bet pērn tie bija jau 225 zemes nomas līgumi.
Foto: Ivars Veiliņš