Mediķi vērš uzmanību uz tā saucamo leģionāru slimību, ko var izraisīt īpašu baktēriju – leģionellu – saturoša ūdens aerosola ieelpošana. Šogad Latvijā ir konstatēti atsevišķi saslimšanas gadījumi, tāpēc mediķi aicina iedzīvotājus veikt profilaktiskus pasākumus, lai sevi pasargātu. Inficēšanās ar leģionelozi ir biežāk iespējama cilvēkiem ar jau esošām hroniskām saslimšanām un kopumā novājinātu imūnsistēmu. Dzerot ūdeni vai esot kontaktā ar citu slimnieku, inficēties nevar.
Ligita Vaita
Leģioneloze jeb leģionāru slimība ir relatīvi reta infekcijas slimība, kuras pazīmes ir līdzīgas plaušu karsonim. Leģionellai – slimību izraisošai baktērijai – labvēlīga vide ir ūdens temperatūras robežās no +20 līdz +45 pēc Celsija. Lai iespējami samazinātu iespēju inficēties, iedzīvotāji aicināti ņemt vērā vairākus profilakses pasākumus. Tā kā baktēriju savairošanās iespējama stāvošā ūdenī vai cauruļvados ar nelielu ūdens plūsmu, speciālisti profilaksei pirms iešanas dušā iesaka ūdeni nedaudz notecināt, bet vismaz reizi nedēļā dažas minūtes notecināt ūdeni arī krānos un dušās, kas tiek izmantoti reti. Īpaši nozīmīgi tas ir pēc atgriešanās no ilgstošas prombūtnes.
«Protams, lielākā daļa iedzīvotāju ūdeni lieto pietiekamā apmērā, lai tas ūdens apgādes sistēmā «nesastāvētos», tāpēc šī notecināšana noris dabiski. Taču baktērijas savairošanos var veicināt arī aizsērējuši ūdens krāni un aplikums uz dušas galviņas vai krāniem,» norāda Slimības profilakses un kontroles centra Jelgavas Zemgales reģionālās nodaļas vecākā epidemioloģe Elvīra Brūvere. Tāpēc būtiski ir regulāri – ne retāk kā reizi ceturksnī – veikt dušas galviņu tīrīšanu, kā arī dezinficēt tās ar hloru saturošu līdzekli vai ieliekot verdošā ūdenī. Savukārt iedzīvotājiem, kuri ūdens uzsildīšanai izmanto boileri, baktērijas profilaksei vēlams veikt karstā ūdens uzsildi līdz +60 grādiem vismaz reizi dienā.
Inficēties ar leģionelozi var, vienīgi ieelpojot sīkus ūdens pilienus, kuros savairojušās baktērijas. Būtiski uzsvērt, ka inficēties nevar, nedz iedzerot ūdeni, nedz esot kontaktā ar citu slimnieku. Leģionellas baktērijas sastopamas gan dabiskā, gan mākslīgā ūdens vidē visā pasaulē. «Ūdens tiek pārbaudīts uz noteiktu baktēriju klātbūtni, un leģionella šajās pārbaudēs nav iekļauta. Līdz ar to nevar apgalvot, ka problēma saasinājusies tikai pēdējos gados, iespējams, gluži pretēji, problēmu tagad iespējams vairāk kontrolēt, jo mediķi Latvijā tai pievērsuši lielāku uzmanību,» skaidro E.Brūvere.
Jāpiebilst, ka baktērijas vairošanās iespējama tikai ūdenī, kura temperatūra ir robežās no +20 līdz +45 grādiem. Ūdens apgādes sistēmā Jelgavā atbilstoša temperatūra tiek nodrošināta, taču, lai samazinātu komunālos maksājumus, iedzīvotāji var vienoties ar ēkas apsaimniekotāju par zemākas karstā ūdens temperatūras uzturēšanu. Taču gadījumā, ja ēkas apsaimniekotājs vienojas ar iedzīvotājiem par zemākas karstā ūdens temperatūras uzturēšanu, iedzīvotāji ir jābrīdina par iespējamiem riskiem un piesardzības pasākumiem. SIA «Fortum Jelgava» valdes locekle Aina Bataraga informē, ka pēc iedzīvotāju lūguma karstā ūdens temperatūra zem +50 grādiem siltummezglā tiek nodrošināta 19 mājās Jelgavā.