19.9 °C, 1.8 m/s, 84.6 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāMediķi: finanšu trūkums apdraud spēju rīkoties ārkārtas situācijās
Mediķi: finanšu trūkums apdraud spēju rīkoties ārkārtas situācijās
26/05/2010

Šodien Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta un Zemgales slimnīcu pārstāvji Jelgavā pārrunāja reģiona slimnīcu gatavību ārkārtas medicīniskajām situācijām. Lai gan NMP dienesta pārstāvji centās akcentēt dažādu dokumentu izstrādes nepieciešamību un iepazīstināja klātesošos ar topošajiem MK noteikumiem par katastrofas medicīnas sistēmas organizēšanu, Zemgales slimnīcu vadītāji uzsver – slimnīcas ir gatavas strādāt gan ikdienā, gan ārkārtas situācijās, ja vien tiek piešķirts tam nepieciešamais finansējums. Kā zināms, situācija valstī šobrīd ir diezgan kritiska, jo jau jūlijā vai augustā slimnīcas būs iztērējušas šim gadam paredzēto finansējumu: jau maija sākumā medicīniskā palīdzība bija sniegta ap 86 procentiem no kopējā, gadā plānotā pacientu skaita. 

Ilze Knusle-Jankevica

Šodien Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP)
dienesta un Zemgales slimnīcu pārstāvji Jelgavā pārrunāja reģiona
slimnīcu gatavību ārkārtas medicīniskajām situācijām. Lai gan NMP
dienesta pārstāvji centās akcentēt dažādu dokumentu izstrādes
nepieciešamību un iepazīstināja klātesošos ar topošajiem MK
noteikumiem par katastrofas medicīnas sistēmas organizēšanu,
Zemgales slimnīcu vadītāji uzsver – slimnīcas ir gatavas strādāt
gan ikdienā, gan ārkārtas situācijās, ja vien tiek piešķirts tam
nepieciešamais finansējums. Kā zināms, situācija valstī šobrīd ir
diezgan kritiska, jo jau jūlijā vai augustā slimnīcas būs
iztērējušas šim gadam paredzēto finansējumu: jau maija sākumā
medicīniskā palīdzība bija sniegta ap 86 procentiem no kopējā, gadā
plānotā pacientu skaita. 

NMP dienesta direktora vietnieks katastrofu medicīnas jautājumos
Mārtiņš Šics informēja, ka turpmāk rīcību medicīnas ārkārtas
situācijās koordinēs NMP dienests. Viņš uzsvēra, ka, modelējot
atbildīgo dienestu rīcību katastrofās, noteikti jāņem vērā katra
reģiona īpatnības, piemēram, Jelgavā vislielākais risks ir ķīmiskās
avārijas. Lai izstrādātu vienoto rīcības plānu, pēc kura analoģijas
arī NMP slimnīcām būs jāizstrādā savējie, dienests rīko diskusijas
visos Latvijas reģionos. Pēc tam, kad NMP dienests pauda savu
redzējumu, Zemgales slimnīcu pārstāvji norādīja uz lietām, ko,
viņuprāt, vajadzētu mainīt.

Visvairāk mediķus satrauc NMP dienesta priekšlikums rīcību
ārkārtas medicīnas situācijā balstīt uz sadarbības līgumiem ar
citām medicīnas iestādēm, jo līgumus vienpusēji var lauzt.
«Slimnīcas, kas pārveidotas par ambulatorajām ārstniecības
iestādēm, nav ieinteresētas pārņemt mūsu pacientus. Piemēram, ja
mums būtu ārkārtas situācija, šaubos, ka «Ģintermuižas»
psihoneiroloģiskā slimnīca uzņemtu no mums simts pacientus. Tāpēc
uzskatu, ka šādam lēmumam ir jābūt direktīvam,» norādīja Jelgavas
pilsētas slimnīcas vadītājs Andris Ķipurs. M.Šics šo ideju
akceptēja, secinot, ka lielajā rīcības plānā jāparedz situācijas,
kurās slimnīcām saistoši kļūst NMP slimnīcu amatpersonu lēmumi un
rīkojumi.

Otra lieta, par ko mediķi satraucās, ir nepietiekamais
finansējums un arī materiāltehniskais nodrošinājums. NMP dienesta
pārstāvji atzina, ka situācija valstī ir dramatiska, jo finansējums
pietiks labi ja līdz novembrim, tomēr viņi aicināja diskusijas
dalībniekus nejaukt iekšā politiku, kas ir arī valsts budžeta
plānošana. Lai varētu saplānot rīcību un apzinātu rezerves, NMP
dienests apzinās slimnīcu resursus, tostarp cilvēku, lai varētu
izplānot rīcības shēmas ārkārtas situācijās. Jēkabpils slimnīcas
pārstāvis norādīja, ka, iesniedzot atskaites, būtiski norādīt tikai
to medicīnas personālu, kas slimnīcā strādā pamatdarbā, jo krīzes
situācijā varēs paļauties tikai uz viņiem.

Jāpiebilst, ka M.Šics klātesošos iepazīstināja ar topošajiem MK
noteikumiem, kas regulēs katastrofas medicīnas sistēmas
organizēšanu. Būtiskākā atšķirība ir tā, ka pēc jauno noteikumu
stāšanās spēkā pašvaldībām vairs nebūs jāizstrādā katastrofas
medicīnas plāns – tos izstrādās NMP slimnīcas, kāda ir arī Jelgavas
pilsētas slimnīca, un tie tiks iekļauti pašvaldību civilās
aizsardzības plānos.

Foto: Ivars Veiliņš