Šodien Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta un Zemgales slimnīcu pārstāvji Jelgavā pārrunāja reģiona slimnīcu gatavību ārkārtas medicīniskajām situācijām. Lai gan NMP dienesta pārstāvji centās akcentēt dažādu dokumentu izstrādes nepieciešamību un iepazīstināja klātesošos ar topošajiem MK noteikumiem par katastrofas medicīnas sistēmas organizēšanu, Zemgales slimnīcu vadītāji uzsver – slimnīcas ir gatavas strādāt gan ikdienā, gan ārkārtas situācijās, ja vien tiek piešķirts tam nepieciešamais finansējums. Kā zināms, situācija valstī šobrīd ir diezgan kritiska, jo jau jūlijā vai augustā slimnīcas būs iztērējušas šim gadam paredzēto finansējumu: jau maija sākumā medicīniskā palīdzība bija sniegta ap 86 procentiem no kopējā, gadā plānotā pacientu skaita.
Ilze Knusle-Jankevica
NMP dienesta direktora vietnieks katastrofu medicīnas jautājumos Mārtiņš Šics informēja, ka turpmāk rīcību medicīnas ārkārtas situācijās koordinēs NMP dienests. Viņš uzsvēra, ka, modelējot atbildīgo dienestu rīcību katastrofās, noteikti jāņem vērā katra reģiona īpatnības, piemēram, Jelgavā vislielākais risks ir ķīmiskās avārijas. Lai izstrādātu vienoto rīcības plānu, pēc kura analoģijas arī NMP slimnīcām būs jāizstrādā savējie, dienests rīko diskusijas visos Latvijas reģionos. Pēc tam, kad NMP dienests pauda savu redzējumu, Zemgales slimnīcu pārstāvji norādīja uz lietām, ko, viņuprāt, vajadzētu mainīt.
Visvairāk mediķus satrauc NMP dienesta priekšlikums rīcību ārkārtas medicīnas situācijā balstīt uz sadarbības līgumiem ar citām medicīnas iestādēm, jo līgumus vienpusēji var lauzt. «Slimnīcas, kas pārveidotas par ambulatorajām ārstniecības iestādēm, nav ieinteresētas pārņemt mūsu pacientus. Piemēram, ja mums būtu ārkārtas situācija, šaubos, ka «Ģintermuižas» psihoneiroloģiskā slimnīca uzņemtu no mums simts pacientus. Tāpēc uzskatu, ka šādam lēmumam ir jābūt direktīvam,» norādīja Jelgavas pilsētas slimnīcas vadītājs Andris Ķipurs. M.Šics šo ideju akceptēja, secinot, ka lielajā rīcības plānā jāparedz situācijas, kurās slimnīcām saistoši kļūst NMP slimnīcu amatpersonu lēmumi un rīkojumi.
Otra lieta, par ko mediķi satraucās, ir nepietiekamais finansējums un arī materiāltehniskais nodrošinājums. NMP dienesta pārstāvji atzina, ka situācija valstī ir dramatiska, jo finansējums pietiks labi ja līdz novembrim, tomēr viņi aicināja diskusijas dalībniekus nejaukt iekšā politiku, kas ir arī valsts budžeta plānošana. Lai varētu saplānot rīcību un apzinātu rezerves, NMP dienests apzinās slimnīcu resursus, tostarp cilvēku, lai varētu izplānot rīcības shēmas ārkārtas situācijās. Jēkabpils slimnīcas pārstāvis norādīja, ka, iesniedzot atskaites, būtiski norādīt tikai to medicīnas personālu, kas slimnīcā strādā pamatdarbā, jo krīzes situācijā varēs paļauties tikai uz viņiem.
Jāpiebilst, ka M.Šics klātesošos iepazīstināja ar topošajiem MK noteikumiem, kas regulēs katastrofas medicīnas sistēmas organizēšanu. Būtiskākā atšķirība ir tā, ka pēc jauno noteikumu stāšanās spēkā pašvaldībām vairs nebūs jāizstrādā katastrofas medicīnas plāns – tos izstrādās NMP slimnīcas, kāda ir arī Jelgavas pilsētas slimnīca, un tie tiks iekļauti pašvaldību civilās aizsardzības plānos.
Foto: Ivars Veiliņš
8.2 °C,
4.7 m/s,
76.7 % 
8.2 °C,
4.7 m/s,
76.7 %