«Nav māksla nopirkt BMW X5 un braukt. Daudz lielāka vērtība ir restaurētai volgai, kura, ja ievēroti visi padomju laika standarti, pēc restaurācijas maksā no 25 līdz pat 30 tūkstošiem latu,» saka LLU Tehniskās fakultātes «Mehu servisa» vadītājs Māris Dubovs, kurš ar kolēģi 3. kursa studentu Artūru Ozoliņu šobrīd restaurē volgu GAZ-21.
Ritma Gaidamoviča
Jelgavas vārds retro auto aprindās nav svešs, jo mūsu pusē dzīvo vairāki cilvēki, kuri nodarbojas ar antīko auto atjaunošanu vai kolekcionēšanu. Viņiem pievienojušies arī «Mehu servisa» puiši, kuri pēc studijām vēlas pārbaudīt savas spējas arī restaurācijā. Viņu rokās nodota kāda rīdzinieka Mehu dienu atbalstītāja volga GAZ-21, kas ražota 1959. gadā un servisā nonākusi bēdīgā stāvoklī – izjaukta pa detaļām. Volgu īpašnieks saņēmis mantojumā un, nostalģijas vadīts, nolēmis to atjaunot, lai vēlāk varētu izmantot svinīgiem braucieniem. «Veco autiņu atjaunošana ir dārgs prieks, un grūti pat izskaidrot, kāpēc cilvēki to dara. Tas ir tāpat kā ar autosportu – nekāda peļņa no tā nesanāk, tikai grūd un grūd tai mašīnā līdzekļus. Tas vairāk ir kā hobijs, cilvēkiem par prieku,» spriež Māris, piebilstot, ka pilnībā restaurētu volgu auto tirgū šodien var iegādāties par apmēram 30 tūkstošiem latu. «Par šādu naudu jau var nopirkt divus normālus jaunus autiņus,» tā Māris.
Donorus metāllūžņu cenā nedabūt Pēdējos gados auto restaurēšana kļūst arvien populārāka, daudzi grib braukt ar atjaunotām volgām, moskvičiem vai žigulīšiem, līdz ar to augušas arī veco auto rezerves daļu cenas. «Ķemmētas tiek auto kapsētas, piemāju garāžas… Tiesa, to īpašnieki ir sapratuši, ka šo autiņu detaļas ir lielā vērtē un par metāllūžņu cenu reti kurš vairs tās atdod,» stāsta Māris. Vienu volgu detaļām gan puišiem izdevies dabūt par 150 latiem. Īpašnieks gribējis tikt vaļā, jo viena volga viņam nozagta, līdz ar to apsīkusi ideja par otras restaurāciju. Nesen pa ceļam no Rīgas uz Jelgavu iebraukuši kādā mājā, kur pagalmā stāv volga, bet tās īpašnieks jau prasījis 800 latus. Runājot par izmaksām, piemēram, nesen atsperu lāgas skrūves volgai iegādātas par 11 latiem gabalā, parastai mašīnai tās šodien maksā ap latu. Volgas bufera cena ir no 250 līdz 300 latiem, priekšējā stikla – no 60 līdz 80 latiem.
Grūtākais – kā katra detaļa stiprinās Šobrīd puiši volgai jau noņēmuši rūsu, uzklājuši grunti, apzinājuši detaļu stāvokli, to, ko nepieciešams iegādāties no jauna, ko varēs atjaunot. Māris atzīst, ka veco automašīnu atjaunošanai nepieciešama pacietība, laiks un zināšanas. «Tiesa, ar zināšanām ir tā švakāk, jo mašīna ražota 1959. gadā, kad pat mana mamma nebija dzimusi, līdz ar to šī ir jauna ābece – nākas meklēt informāciju par to, kādam šim auto jāizskatās,» tā Māris, piebilstot, ka problēmas sagādā tas, ka trūkst ziņu, kā katra detaļa stiprinās. «Atradām volgas rokasgrāmatu, taču tur ir vispārīgas bildītes un nekas nav paskaidrots sīkāk. Noskatījāmies arī 60. gados uzņemtu filmu par volgas būvniecību Krievijā, taču tai ir tik slikta kvalitāte, ka lāga neko nevar saprast,» stāsta Māris.
Uz servisu uzaicināts arī kāds pieredzējis vīrs gados, kurš agrāk remontējis volgas, taču arī viņš vairs īsti neatceras, kas un kā. Savukārt zinātāji Latvijā ar biznesa noslēpumiem nedalās. Tieši tādēļ puiši aicina atsaukties cilvēkus, kuru ikdiena savulaik bija cieši saistīta ar volgām, un dalīties pieredzē. Zinātāju padoms viņiem ļoti noderētu.
Visu izšķir daži milimetri Grūtības arī sagādājot tas, ka šī paša modeļa volgai ir trīs sērijas. It kā no ārpuses auto šķiet vienādi, taču, papētot tuvāk, daudz kas atšķiras. Mārim un Artūram jāatjauno 2. sērijas volga, bet kā donoru, izrādās, nopirkuši 3. sērijas. «Cerējām izmantot motora detaļas, bet – nekā: 3. sērijai jau veiktas modifikācijas un ielikts jaunāks motors,» stāsta Māris. Arī detaļas pat pa milimetriem izmērā mēdz atšķirties. «Zvani uz auto kapsētu, un tev stāsta, ka ir spārns. Triecies pāri pusei Latvijas, nopērc, atbrauc mājās un saproti, ka neder. Dažus milimetrus par mazu. Tagad visur dodos ar metramēru, lai precīzi līdz pat milimetram izmērītu,» stāsta servisa vadītājs. Lielākās problēmas radīšot volgas hromētās jeb spīdīgās detaļas. «Latvijas hroms atšķiras no oriģinālā, līdz ar to jāskatās Čehijas vai Vācijas virzienā, kur tas tiek ražots, un tas atkal sadārdzinās procesu,» tā Māris. Kopumā volgai esot ap simts hromēto detaļu.
Jāpiebilst, ka tikko puiši beiguši darbu pie 1995. gada izlaiduma «Mercedes Benz 310» busiņa pilnīgas atjaunošanas, kuram tā korozijas dēļ bija aizliegts piedalīties ceļu satiksmē. Nu tas pilnībā atjaunots un jau drīz parādīsies Jelgavas ielās.
Foto: Ivars Veiliņš
18.9 °C,
2.6 m/s,
94.2 % 
18.9 °C,
2.6 m/s,
94.2 %