Uzņēmums «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» (JNĪP) meklē jaunus veidus, kā ekonomiski grūtajā situācijā nodrošināties, lai pietiktu līdzekļu māju apsaimniekošanai. Viens no veidiem, kā risināt šo problēmu, varētu būt kompleksa īpašuma apdrošināšana, kas paredz gan kopīpašuma, gan finanšu risku apdrošināšanu.
Ilze Knusle-Jankevica
JNĪP valdes loceklis Juris Vidžis stāsta, ka šajos laikos reti kurš var atļauties veikt pilnu mājas renovāciju, tāpēc visbiežāk darbi tiek veikti pamazām, bet līdz ar to pastāv risks, ka bojājumi kopīpašumā var nodarīt kaitējumu arī atsevišķiem dzīvokļu īpašumiem. Viens no lielākajiem riskiem ir nolietojušās inženierkomunikācijas. «Avārijas situācijā var tikt bojāts arī atsevišķais dzīvokļu īpašums, un, ja kopīpašums nebūs apdrošināts, dzīvokļu īpašniekiem radītie zaudējumi būs jāsedz no mājas apsaimniekošanas naudas,» skaidro J.Vidžis. Tomēr, lai paplašinātu pakalpojumu klāstu, JNĪP iedzīvotājiem vēlas piedāvāt arī finanšu risku apdrošināšanu. Šobrīd ir izsludināts iepirkums par JNĪP apsaimniekotā nekustamā īpašuma kopīpašuma daļu, kredīta risku un darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. Uzņēmuma valdes loceklis skaidro, ka tā ir kompleksa apdrošināšana, kas ļautu nodrošināt, lai mājas uzturēšanai paredzētie līdzekļi pilnā apmērā nonāktu apsaimniekotāja rīcībā un ļautu novērst ārkārtas situācijas un mājas bojājumus.
Apdrošināšana sastāv no divām daļām – kopīpašuma apdrošināšanas un finanšu risku apdrošināšanas. «Kopīpašuma apdrošināšana ļautu novērst negadījumu sekas. Apdrošināšanas atlīdzība varētu tikt izmaksāta, piemēram, ja inženierkomunikāciju avārijas rezultātā noplūdusi kāpņu telpa vai mājā izcēlies ugunsgrēks, vai lūstošs koks uzkritis un salauzis jumtu,» tā J.Vidžis.
Otra daļa ir finanšu risku apdrošināšana. «Tā zināmā mērā ir arī apdrošināšanās pret to, ka kaimiņš nemaksās apsaimniekošanas naudu un mājai nebūs līdzekļu, par ko veikt nepieciešamos remontdarbus,» skaidro JNĪP valdes loceklis. Viņš uzsver, ka iedzīvotājiem jāsaprot viena būtiska lieta – ja kādas mājas iedzīvotāji nemaksā mājas apsaimniekošanas maksu, tas ir mājas parāds un nozīmē, ka var pietrūkt līdzekļu, lai veiktu kādus mājas apsaimniekošanas vai remontdarbus. «Jau kādu laiku esam domājuši par to, kā varētu atrisināt šīs problēmas, un šāda kompleksā apdrošināšana varētu būt viens no veidiem,» uzsver J.Vidžis. Protams, pastāv arī tradicionālās metodes, piemēram, tiesu darbi vai parādu cedēšana.
Māju vecākie sapulcēs jau informēti par uzņēmuma ieceri, bet pagaidām runāt par to, kādi būs plusi un iedzīvotāju riski, ir pāragri. Lai to izvērtētu, vispirms jāredz piedāvājums. Pēdējais pieteikumu iesniegšanas datums ir 2. augusts, kad tiks atvērtas aploksnes. Skaidrs gan ir viens – ja izdosies atrast apdrošināšanas kompāniju, kas būtu gatava piedāvāt šādu pakalpojumu, daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem tas nebūs obligāti jāizmanto. Tā būs katra brīva izvēle.
17.2 °C,
1.3 m/s,
72.6 % 
17.2 °C,
1.3 m/s,
72.6 %