17.3 °C, 2.2 m/s, 81.7 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāMērena kofeīna lietošana nav kaitīga un atkarību nerada
Mērena kofeīna lietošana nav kaitīga un atkarību nerada
18/04/2012

Kofeīnu saturošu dzērienu patērēšana saprātīgā un mērenā daudzumā nav kaitīga. Kofeīns ir dažu gāzētu dzērienu neatņemama sastāvdaļa, kas rada to īpašo aromātu un sastāvu. Šos dzērienus patērētāji iecienījuši to atspirdzinošās un veldzējošās garšas dēļ.

Evelīna Ojameta, AS «Coca-Cola» Baltic States sabiedrisko
attiecību vadītāja

Kofeīnu saturošu dzērienu patērēšana saprātīgā un mērenā
daudzumā nav kaitīga. Kofeīns ir dažu gāzētu dzērienu neatņemama
sastāvdaļa, kas rada to īpašo aromātu un sastāvu. Šos dzērienus
patērētāji iecienījuši to atspirdzinošās un veldzējošās garšas
dēļ.

«Kofeīns dabā ir sastopams vairākos augos. Tas atrodas gan tējas
koka lapiņās, gan kafijas un kakao pupiņās. Dažkārt to izmanto arī
kā piedevu atspirdzinošo dzērienu ražošanā. Protams, kofeīns tiek
lietots arī kā medikaments. Nelielās devās kofeīns dod tonizējošu
efektu, uzlabojas garīgās un fiziskās darba spējas. Tātad kofeīnu
saturošu dzērienu lietošana ikdienā  ļauj mums justies
mundrākiem, darbaspējīgākiem un dzīvespriecīgākiem. Protams, visām
lietām ir savs mērs. Piemēram, divi, trīs āboli dienā ir ļoti
ieteicami, bet 2 – 3 kg ik dienas, visticamāk, radīs nopietnus
gremošanas traucējumus. Kofeīnam optimālais patēriņa apjoms ir
mērāms miligramos. Apmēram 200 – 400 mg  dienas laikā parasti
dod mums interesējošo, tonizējošo efektu. Lielākās devās kofeīns
var veicināt trauksmes sajūtu, sirdsklauves, sausumu mutē,
pastiprinātu svīšanu, miega traucējumus un citas nevēlamas
izpausmes. Tātad 2 līdz 3 krūzes kafijas problēmas neradīs. Protams
kafiju vai tēju var pagatavot dažādu pēc stipruma, līdz ar to
atšķirsies arī kofeīna daudzums. Parasti krūzē (200ml) kafijas ir
100 – 135 mg kofeīna, savukārt viena glāze (250 ml) Coca-Cola satur
25 g kofeīna. Pētījumos konstatēts, ka arī ilgstoša kofeīnu
saturošu dzērienu lietošana ik dienas negatīvu iespaidu uz
organisma neatstāj, protams, ievērojot to pašu mērenības principu,»
tā diētas ārsts Andis Brēmanis.

Kofeīns ir viena no visvairāk pētītajām pārtikas vielu un
dzērienu sastāvdaļām pasaulē, kas atrodama kafijā, tējā, limonādēs,
šokolādē, kolas riekstos un atsevišķos medikamentos. Kofeīns
ievērojami ietekmē organisma vielmaiņu, tostarp, stimulē centrālo
nervu sistēmu. Kofeīns padara mūs modrākus un nodrošina papildu
enerģiju. Protams, patērētā kofeīna daudzumam vajadzētu sekot
līdzi. Vairākumam no mums kofeīna daudzums, kuru satur divas līdz
četras tases kafijas, nav kaitīgs. Kofeīnu saturoši produkti
piemēroti regulārai lietošanai, ja tas tiek lietots ar mēru.
Pārmērīga kofeīna uzņemšana var radīt nervozitāti un satraukumu vai
citas problēmas.

Pieci svarīgi fakti par kofeīnu un tā
ietekmi

1. Kofeīns dzērienos un pārtikā

Vispopulārākie kofeīnu saturošie produkti ir kafija, tēja,
atsevišķas limonādes un šokolāde. Pārtikas produktos esošais
kofeīna daudzums atšķiras atkarībā no porcijas izmēra, produkta
veida un tā pagatavošanas metodēm. Tējā un kafijā esošo kofeīna
saturu nosaka arī augi, no kuriem dzērieni pagatavoti.

Kofeīna saturs pārtikas produktos un dzērienos:

1 tase kafijas = 100 mg

1 tase tējas = 50 mg

1 parastās šokolādes batoniņš = 50 mg

1 glāze (250 ml) «Coca-Cola» = 25 mg

2. Dzērieni, kas satur kofeīnu, nodrošina šķidruma
uzņemšanu

Dzērieni, kas satur kofeīnu un tiek patērēti mērenā daudzumā,
nodrošina organismu ar ikdienā nepieciešamo šķidrumu. Medicīnas
Institūta ekspertu grupa jautājumos par elektrolītu un ūdens
standartdevām uzņemšanai uzturā apgalvo, ka, «lai gan dažos
pētījumos noskaidrots, ka kofeīnu saturošiem dzērieniem un
alkoholam ir diurētiska ietekme, pieejamie informācijas avoti
liecina, ka šis efekts var būt pārejošas dabas un ka šādu dzērienu
lietošana uzturā var palīdzēt uzņemt ikdienā nepieciešamo ūdens
daudzumu, un tādējādi tie var tikt iekļauti kopējā ikdienas ūdens
daudzuma uzņemšanā». Tādējādi diurētisko efektu noteikti kompensē
ar dzērienu uzņemtais šķidruma daudzums.

3. Kofeīns nerada atkarību

Kofeīnam var būt centrālo nervu sistēmu viegli stimulējošs
efekts atkarībā no uzņemtā kofeīna daudzuma. Lai gan kofeīns reizēm
tiek raksturots kā «atkarību izraisošs», kofeīna saturošu produktu
mērena lietošana uzturā ir nekaitīga, un to nevajadzētu pielīdzināt
atkarību izraisošām vielām. Bieži vien cilvēki, kuri apgalvo, ka ir
«atkarīgi» no kofeīna, mēdz šo terminu lietot brīvi runājot, sakot,
ka ir «atkarīgi» no skriešanas, strādāšanas vai televizora
skatīšanās.

Ja regulāra kofeīna uzņemšana tiek pēkšņi pārtraukta, atsevišķi
cilvēki var izjust tādus vieglus simptomus kā galvassāpes, nogurumu
vai miegainību. Šie simptomi parasti pāriet vienas vai pāris dienu
laikā.

4. Kofeīns neizraisa osteoporozi, kā arī nepasliktina
osteoporozes stāvokli

Osteoporoze ir kaulu slimība, kas saistīta ar kaulu blīvuma
samazināšanos, un tās sekas ir trausli, viegli lūstoši kauli.
Osteoporoze biežāk novērojama sievietēm. Riska faktori ietver
nepietiekamu kalcija uzņemšanu, pārmērīgu proteīnu daudzumu uzturā,
smēķēšanu, nepietiekamas fiziskās aktivitātes, smalku ķermeņa
uzbūvi, zemu estrogēna līmeni un novecošanu. Nesenā pētījumā par
sievietēm pēcmenopauzes periodā noskaidrots, ka kofeīna uzņemšana
nav saistīta ar izmaiņām kaulu blīvumā. Vairākos citos nesen
veiktos, padziļinātos pētījumos, pierādīts, ka kofeīna samērīga
lietošana uzturā nepalielina sievietes risku saslimt ar
osteoporozi.

5. Kofeīns neizraisa hronisku augstu
asinsspiedienu

Kofeīns neizraisa hronisku hipertensiju vai pastāvīgu
asinsspiediena paaugstināšanos. Atsevišķiem cilvēkiem ar augstu
jutību pret kofeīnu asinsspiediens var nedaudz paaugstināties
tūlītēji pēc kofeīna uzņemšanas, taču parasti šis efekts pāriet
pāris stundu laikā. Pētījumos pierādīts, ka asinsspiediena
pieaugums ir samērīgs un mazāks nekā tāds, kas rodas, kāpjot pa
kāpnēm. Tomēr cilvēkiem ar augstu asinsspiedienu par kofeīna
saturošu produktu lietošanu uzturā jākonsultējas ar savu ārstu.