«Trūcīgo personu skaits pēdējos gados ir samazinājies, tādēļ pašvaldībai bijusi iespēja palielināt atbalsta apjomu gan ģimenēm ar bērniem, gan pensionāriem. Šim mērķim ik gadu tiek izlietots aptuveni miljons eiro. Tas ir veids, kā varam palīdzēt ģimenēm un cilvēkiem ar zemiem ienākumiem,» uzsver Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece Rita Vectirāne, kuras pārziņā ir sociālie, veselības un kultūras jomas jautājumi.
«Novērtējums paveiktajam ir tas, ka ne viena vien ģimene tieši pēdējā laikā par savu dzīvesvietu izvēlējusies Jelgavu pašvaldības sniegtā atbalsta dēļ. Pilsētas piedāvājums izglītībā, profesionālās ievirzes programmās un pakalpojumu pieejamības ziņā ir viens no labākajiem valstī,» uzsver R.Vectirāne, norādot, ka lielākais izaicinājums iedzīvotāju piesaistes ziņā ir mājokļu pieejamība, jo īres tirgus ir dārgs, bet mājokļu būvniecība no privātā sektora puses tikpat kā apstājusies.
Šogad Jelgava ir nominēta par Latvijas jauniešu galvaspilsētu – ko tas īsti nozīmē, un kādas aktivitātes plānotas pilsētā?
Ideja nāca no Izglītības un zinātnes ministrijas un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā. Tika organizēts balsojums par pirmo jauniešu galvaspilsētu, kurā uzvarēja Jelgava. Savā ziņā tas nebija pārsteigums, jo, lielā mērā pateicoties LLU, vienmēr esam jutušies kā jauniešu pilsēta. Ne velti Jelgavas devīze ir «Pilsēta izaugsmei». Mērķis šai iniciatīvai ir popularizēt darbu ar jaunatni pašvaldību vidū. Oficiālais jauniešu galvaspilsētas atklāšanas pasākums notiks 2. aprīlī kultūras namā ar grupu «Musiqq» un citām aktivitātēm, bet pasākumi turpināsies visa gada garumā. Apzināmies, ka darbs ar jaunatni nav tikai ballītes un izklaide, tādēļ īpašu uzmanību pievērsīsim arī tādiem jautājumiem kā karjeras izvēle, brīvprātīgais darbs, darbs ar jauniešiem no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm, uzsvaru liekot uz saiknes veidošanu starp jauniešiem un uzņēmējiem, lai jaunieši apzinātos savu vietu darba tirgū ne tikai kā darba ņēmēji, bet arī kā topošie darba devēji.
Pēc statistikas datiem, trūcīgo skaits pilsētā ik gadu samazinās. Vai to izjūtat arī, ikdienas darbā saskaroties ar sociālajiem jautājumiem?
Trūcīgo iedzīvotāju skaits patiešām ir samazinājies. Ja tā sauktajos treknajos gados mūsu pilsētā bija ap 2300 trūcīgo personu, tad 2015. gadā kā trūcīgie reģistrējušies 1965 iedzīvotāji. Ja salīdzinām ar laika periodu pirms desmit gadiem, tad trūcīgo bija teju divas reizes vairāk nekā šobrīd. Iedzīvotāju ienākumi ir pieauguši, tomēr arvien redzam, ka ir pietiekami daudz pilsētnieku, tostarp strādājošu, kuriem atbalsts ir nepieciešams. Tādēļ esam palielinājuši slieksni, no kāda ienākumu līmeņa cilvēki var vērsties Sociālo lietu pārvaldē, lai saņemtu atbalstu gan komunālo pakalpojumu segšanai, gan bērnu brīvpusdienām vai skolas piederumu iegādei. Atbalstu var saņemt ģimenes, kuru ienākumi nepārsniedz 180 eiro uz vienu personu, kā arī pensionāri, kuru ienākumi nepārsniedz 232 eiro (atsevišķi dzīvojošiem pensionāriem šis slieksnis ir 261 eiro – red.). Zīmīgi, ka pabalstu saņēmēju lokā samērā daudz ir tieši strādājošu cilvēku.
Kas ir tie iemesli, kādēļ pat darbspējīgi cilvēki nonāk palīdzības lūdzēju statusā un pārtiek no sociālās palīdzības?
Situācijas ir dažādas, tomēr galvenie iemesli, kādēļ cilvēki nevar pilnvērtīgi iekļauties darba tirgū, ir atkarības un nepietiekamais atalgojums. Minimālā alga mūsu valstī ir par zemu, lai cilvēks varētu nodrošināt minimālās vajadzības. Tas demotivē. To spilgti var redzēt pēc tā, ar kādu «degsmi» cilvēki iesaistās pagaidu sabiedriskajos darbos. Daļa uz darbu nāk tikai līdz pirmajai algai. Ja cilvēks ilgāku laiku ir bijis ārpus darba tirgus, nepieciešama motivācijas programma, jo prasības pret dzīvi ir samazinājušās tiktāl, ka vieglāk ir vienkārši neko nedarīt. Samērā izplatīta ir arī dažādu pakāpju invaliditāte. Šiem cilvēkiem būtu nepieciešamas īpaši piemērotas darbavietas.
Atbalsts tiek sniegts arī daudzbērnu ģimenēm.
Jā, tā ir viena no prioritātēm. Atbalstu kopumā saņem 574 daudzbērnu ģimenes. Bērniem tiek apmaksāti ēdināšanas pakalpojumi bērnudārzā, sabiedriskais transports un profesionālās ievirzes izglītības programmas. Varam būt gandarīti, ka šo ģimeņu skaits ik gadu pieaug. Kopumā šim mērķim tiek izlietoti apmēram 300 tūkstoši eiro gadā.
Pilsētā līdz šim nav izstrādāta mājokļu politika, tomēr no tās lielā mērā ir atkarīgs, vai spēsim piesaistīt un noturēt jaunās ģimenes ilgtermiņā. Jelgavas dzīvojamais fonds strauji nolietojas. Vai šajā ziņā ir kādas ieceres?
Pašvaldība brīvi var rīkoties tikai ar tām ēkām, kas pilnībā pieder pilsētai. Citos gadījumos jārēķinās ar dzīvokļu īpašnieku interesēm, kuras ir dažādas. Šogad tiks izstrādāts pārbūves tehniskais projekts ēkai Stacijas ielā 13. Šai ēkai esam iecerējuši mainīt funkciju un izbūvēt dažāda pielietojuma dienesta un servisa dzīvokļus. Tāpat esam gatavi izskatīt arī privātā sektora piedāvājumus attiecībā uz nekustamā īpašuma attīstības projektiem. Kopumā pašvaldības īpašumā šobrīd ir 809 labiekārtoti, 331 nelabiekārtots un 106 sociālie dzīvokļi. Tas nav maz, un savu likumā paredzēto funkciju, kas attiecas uz palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, varam izpildīt. Problēma ir tā, ka pilsētā ir nepietiekami attīstīts īres tirgus un dzīvokļa īre ir samērā dārga, bieži vien lielāka par kredīta maksājumu, bet kredīti dažādu iemeslu dēļ lielai daļai iedzīvotāju nav pieejami. Jāņem vērā arī tas, ka no tiem iedzīvotājiem, kuriem ir tiesības pretendēt uz palīdzību dzīvokļa jautājumā, pieprasīti ir tieši nelabiekārtoti dzīvokļi, kuru skaits nolietojuma dēļ pakāpeniski samazinās.
Ik pa laikam dome lemj par dienesta dzīvokļu izīrēšanu pedagogiem un mediķiem – vai arī citu jomu speciālisti var pretendēt uz šādu atbalstu?
Pagājušajā nedēļā Saeimā tika pieņemti likuma grozījumi, kuri pašvaldībām dod plašākas iespējas noteikt to speciālistu loku, kuriem varēsim piedāvāt dienesta dzīvokļus. To vidū noteikti būs eksakto priekšmetu pedagogi, sociālie darbinieki un ārstniecības personāls tajās jomās, kurās trūkst speciālistu. Tie varētu būt arī pilsētai svarīgu valsts struktūru darbinieki, piemēram, policijas vai glābšanas dienesta darbinieki. Par to, cik plašs būs speciālistu loks, kuriem piedāvāsim iespēju īrēt dienesta dzīvokli, vēl lemsim, bet apzināmies, ka tas būs būtisks arguments, lai piesaistītu cilvēkus Jelgavai.
Valstī šobrīd ir daudz diskusiju par veselības aprūpes jautājumiem – kā pašvaldība var iesaistīties, lai iedzīvotājiem būtu pieejama pēc iespējas labāka veselības aprūpe?
Veselības aprūpe ir valsts funkcija, bet pašvaldības pienākums ir rūpēties par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un sabiedrības veselības jautājumiem. Jelgavā ir trīs pašvaldības kapitālsabiedrības, kas sniedz veselības aprūpes pakalpojumus: slimnīca, poliklīnika un tā sauktā bērnu poliklīnika. Piedāvāto pakalpojumu klāsts ir samērā plašs, bet, tāpat kā citviet, pie tādiem speciālistiem kā radiologs un endokrinologs veidojas pieraksts divus un pat trīs mēnešus uz priekšu. Pat tad, ja mēs piesaistīsim vairāk speciālistu, šī problēma nebūs atrisināta, jo kvotu skaits ir ierobežots. Tam nepieciešams risinājums valsts līmenī. Vairāk varam darīt sabiedrības veselības labā, tādēļ šobrīd strādājam pie konkrēta aktivitāšu plāna, kā pēc iespējas vairāk pilsētnieku piesaistīt veselīgam dzīvesveidam. Jau šobrīd pirmsskolas izglītības iestādēs bērniem tiek piedāvātas bezmaksas peldētapmācības nodarbības, tiek organizēti skriešanas koptreniņi, senioru vingrošanas nodarbības un daudzas citas aktivitātes. Mēs esam vienīgā pašvaldība ārpus Rīgas, kurā Sociālo lietu pārvaldē ir izveidota Veselības veicināšanas nodaļa. Šogad aprīlī izsludināsim Veselības mēnesi, bet veselīga dzīvesveida aktivitātes turpināsies visa gada garumā.
Kāda šobrīd ir situācija ar speciālistu pieejamību pašvaldības kapitālsabiedrībās SIA «Jelgavas pilsētas slimnīca» un SIA «Jelgavas poliklīnika»?
Jelgavā salīdzinājumā ar citām vietām speciālisti ir pieejami. Te palīdz Rīgas tuvums, jo virkne galvaspilsētā praktizējošu ārstu sniedz savus pakalpojumus arī mūsu pilsētā. Cits jautājums ir par to, vai iespējams saņemt speciālista konsultāciju valsts apmaksāto kvotu ietvaros saprātīgā termiņā. Īpaši aktuāli šajā ziņā ir rehabilitācijas pakalpojumi. Tāpat vairākās jomās valsts noteiktā samaksa par speciālista sniegto pakalpojumu nesedz faktiskās izmaksas, kā tas, piemēram, ir ar bērnu zobārstniecību.
Valsts līmenī pieņemts lēmums veikt deinstitucionalizācijas procesu bērnu aprūpes centros un citās sociālās aprūpes iestādēs. Kā to plānots īstenot Jelgavā?
Tas ir pietiekami plašs pasākumu kopums, kas attiecas gan uz jaunu sociālo pakalpojumu attīstību, gan uz aprūpes iestādēs esošo bērnu nodošanu audžuģimenēm. Pirmo soli jau esam spēruši, un no šī gada septembra pilsētā darbu uzsāks dienas centrs cilvēkiem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem. Tā mēs atslogosim šo cilvēku piederīgos, kuri varēs pilnvērtīgāk iekļauties darba tirgū. Savukārt līdzšinējo bērnu aprūpes centru līdz 2018. gadam plānots pārveidot par multifunkcionālu sociālo pakalpojumu centru. Ideja ir pavisam vienkārša – bērniem jādzīvo ģimenēs, tādēļ ļoti ceram, ka izdosies iedzīvināt audžuģimeņu kustību. Šobrīd viens bērns mūsu aprūpes centrā izmaksā aptuveni 1000 eiro mēnesī. Ja vismaz trešdaļu no šīs summas novirzīsim potenciālajām audžuģimenēm, programmai vajadzētu izkustēties. Saikne ar ģimeni vai audžuģimeni ir ārkārtīgi svarīga, jo pat pēc pilngadības sasniegšanas, kad piešķiram šiem bērniem pašvaldības dzīvokli, redzam, ka viņi meklē šo saikni. Ir pat gadījumi, kad viņi piedeklarē dzīvoklī savus bioloģiskos vecākus, kuri viņus atstājuši aprūpes iestādē.
Pašvaldība ir pārņēmusi savā īpašumā ēkas Vecpilsētas ielā 14 un 2 – kad varētu sākties šo ēku sakārtošanas darbi?
Jelgavai nav un, visticamāk, arī nebūs sava vēsturiskā centra tādā izpratnē, kā tas ir citviet. Tomēr neliela daļa no vēsturiskās Jelgavas ir saglabājusies. Tādēļ esam iecerējuši te veidot radošo kvartālu, kurā apvienotos dažādu radošo profesiju pārstāvji, amatnieki un mājražotāji. Vecpilsētas iela sniedz zināmu ieskatu, kā izskatījusies 19. gadsimta Jelgava. Vēlamies te atgriezt amatnieku rosību. Vecpilsētas ielā 14 tiks veidots restaurācijas centrs, kur strādās ar arheoloģiskajiem materiāliem, gleznām un vēsturiskiem dokumentiem, bet perspektīvā – arī ar mēbelēm un metāla izstrādājumiem. Savukārt ēkai Vecpilsētas ielā 2 vēl meklējam labāko izmantošanas mērķi. Darbi pie šo ēku atjaunošanas visdrīzāk varētu sākties šī gada nogalē vai 2017. gada sākumā, un tā būs lieliska dāvana jelgavniekiem, sagaidot valsts simtgadi.
Foto: Raitis Supe
4.7 °C,
3.2 m/s,
89.5 % 
4.7 °C,
3.2 m/s,
89.5 %