Šodien Jelgavā atklāta modernākā veterinārā klīnika Baltijas valstīs. Tajā praktiskos veterinārmedicīnas aspektus turpmāk apgūs LLU Veterinārmedicīnas fakultātes (VMF) studenti. Klīnikas telpu būvniecība šobrīd pabeigta, dažās operāciju zālēs jau uzstādīts moderns aprīkojums, taču lielākā daļa telpu vēl tikai gaida savas iekārtas. VMF dekāns Ilmārs Dūrītis lēš, ka klīnika reāli strādāt varētu sākt nākamā gada februārī. Veterinārmedicīnas klīnikas būvniecībā ieguldīti vairāk nekā 3,29 miljoni latu.
Ritma Gaidamoviča
Šis ir pēdējos gados lielākais veterinārmedicīnas nozares projekts Latvijā – pie esošās veterinārās klīnikas uzbūvēta jauna mazo dzīvnieku klīnika un stacionārs, jauna lielo dzīvnieku klīnika, kopumā 2838 kvadrātmetri, kā arī rekonstruēts esošās klīnikas korpuss un lielo dzīvnieku stacionārs 2538 kvadrātmetru platībā. Šis ir viens no lielākajiem LLU projektiem, apgūstot 12,7 miljonus latu Eiropas finansējuma, kas tiek atvēlēts augstskolas infrastruktūras modernizēšanai.
«Šī klīnika ir nozīmīga ne tikai Jelgavai, bet visai Latvijai, jo ir būtiska valsts nākotnei. Mēs strādājam nākotnes labā,» tā LLU rektors Juris Skujāns, vēlot, lai tikpat vērienīgi, cik iesākts, šis projekts attīstās tālāk. Lai informācija par klīniku ar modernāko aparatūru, plašajām iespējām iet plašumā un šeit izaug labi veterinārmedicīnas speciālisti.
Nozīmīgajā pasākumā klāt bija arī Izglītības un zinātnes, Zemkopības ministrijas, Valsts Izglītības un attīstības aģentūras pārstāvji, kā arī pilsētas vadība un projektā iesaistītie cilvēki.
Pilsētas mērs Andris Rāviņš uzrunā atzina, ka, ieraugot objektu un redzot, kas paveikts, rodas pārliecība, ka šis ir veiksmīgs finanšu ieguldījums. «Es gan gribu teikt, ka ēkas uzcelšana noteikti bija vieglākais, grūtāk būs piepildīt šīs telpas ar gudrību, nozīmīgiem zinātnes pētījumiem, atklājumiem, lai celtu savu kvalifikāciju un mūs ieraudzītu Eiropā kā zinošus pamatīga darba darītājus,» tā A.Rāviņš, atgādinot, ka pavasarī valstī spriests par to, vai Jelgavai vajadzētu būt valsts veterinārmedicīnas centram, un šodien viņš droši varot teikt, ka Latvijas veterinārmedicīnai ir jābūt šeit un tieši šeit ir jāskolo visi jaunie.
Šī klīnika kalpos kā studentu praktiskās apmācības centrs, klīnisko pētījumu bāze un kā bāze vetārstu pēcdiploma izglītībai. Klīnikas telpas ir piemērotas govju, aitu, kazu, cūku, zirgu, mazo dzīvnieku izmeklēšanai. Vienlaicīgi klīnikas stacionārā tagad varēs uzturēties 14 govis, 10 – 16 aitas, 14 zirgi, 14 lielo šķirņu suņi, līdz 20 mazo šķirņu suņi un kaķi, kā arī eksotiskie mīļdzīvnieki.
Klīnikā izbūvēti pieci operāciju bloki lielajiem un mazajiem dzīvniekiem, vizuālās diagnostikas nodaļa ar rentgenogrāfiju, ultrasonogrāfijas, datortomogrāfijas, endoskopijas iespējām. I.Dūrītis uzsver, ka viens no būtiskākajiem ieguvumiem, kāda nav nekur citur Baltijas valstīs, ir vizuālā un audiālā pārraides sistēma. Proti, students, auditorijā vai semināra telpā pieslēdzoties internetam, varēs vērot, kas notiek operāciju zālē. Viņam būs iespēja neklātienē piedalīties operācijā. «Šādā veidā varēsim kaut ar kolēģiem no ASV konsultēties,» piebilst dekāns.
Jauno kompleksu paredzēts attīstīt kā references klīniku – pateicoties labākajiem speciālistiem un modernākajai aparatūrai valstī, uz šejieni no citām klīnikām tiks nosūtīti pacienti ar īpaši sarežģītām problēmām. Tāpat jaunā infrastruktūra būs noderīga arī diplomu jau saņēmušajiem veterinārārstiem, kas varēs tālākizglītoties – iepazīties ar jaunām diagnostikas un ārstēšanas metodēm. Klīnikas stacionārā dzīvniekiem palīdzība tiks sniegta 24 stundas diennaktī.
LLU VMF jauno ēku kopējās projekta izmaksas ir 3 228 848,67 lati. Ēku celtniecību veica SIA «Merks». Klīnikas būvniecībā pamatakmens iemūrēts 27. aprīlī.
Jāpiebilst, ka VMF klīnikas būvniecība ir tikai viens no projektiem studentu pilsētas Jelgavas attīstīšanai un studiju vides modernizēšanai.
LLU īsteno ERAF projektu, kurā paredzēts uzlabot LLU augstākās izglītības programmu kvalitāti un pieejamību visām sabiedrības grupām, modernizējot infrastruktūru un nodrošinot studiju procesu ar mūsdienu prasībām atbilstošām iekārtām un aprīkojumu. Kopējais projekta finansējumu veido 12 691 113 latus, tajā skaitā 909 954 lati ir valsts budžeta finansējums, 10 787 444 lati – ERAF līdzfinansējums un 993 715 lati – LLU līdzfinansējums. Projektu paredzēts īstenot līdz 2014. gadam.
Foto: Ivars Veiliņš
3 °C,
3.5 m/s,
39.1 % 
3 °C,
3.5 m/s,
39.1 %