20. februārī pulksten 13 Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā lekcijā «Kurzemes albums» priekšlasījumu par izzināto sniegs mākslas vēsturniece un albuma pētniece Edvarda Šmite.
Lekcija ļaus izprast «Kurzemes albumā» minēto personu un dzimtu likteņus, to saistību ar Kurzemi un Jelgavu, kā arī palīdzēs novērtēt šo darbu kultūrvēsturisko nozīmi, stāsta muzeja direktores vietniece Marija Kaupere.
Par «Kurzemes albumu» nosaukts kādas ģimenes piemiņas albums, kurā apkopoti unikāli Mūkusalas mākslas salona kolekcijas 18. gadsimta beigu – 19. gadsimta pirmās puses zīmējumi. Albumā daļa darbu ir anonīmi, citi signēti ar monogrammām, bet daļa darbu tikuši parakstīti vai arī tiem papildus norādīti autori. Vairāku albumā ierakstīto personu ģimeņu vēsturē minēts uzvārds «Groške». Tā ir pilsoniskas izcelsmes dzimta, kas vairāk nekā gadsimtu saistīta ar Kurzemi. Līdz ar citām tradīcijām šajā dzimtā no paaudzes paaudzē pārmantota arī interese par tēlotājmākslu, kas ietvērusi gan personīgus kontaktus ar māksliniekiem, gleznu kolekcijas veidošanu un darbu pasūtīšanu, gan arī zīmētprasmes apguvi un radošo darbību amatieru līmenī. Kurzemes albuma lapas uzskatāmi rāda, ka bīdermeijera gaisotne gluži paradoksālā kārtā ietekmējusi arī sabiedrības augstāko slāņu – muižniecības un literātu – priekšstatus par ētiskām un estētiskām vērtībām. Albums kopumā un ar to saistītās personas ļauj gūt fragmentāru priekšstatu par dzīvi baltvācu sabiedrībā un ģimenē pirms gadiem simt piecdesmit.
Jāpiebilst, ka Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā līdz 27. martam apskatāma izstāde «Kurzemes albums».
Foto: Raitis Supe
5.3 °C,
6.4 m/s,
90.6 % 
5.3 °C,
6.4 m/s,
90.6 %