19.2 °C, 1.3 m/s, 91.4 %

Kultūra

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsKultūraMuzejā iespēja apskatīt mērniecības instrumentu kolekciju
Muzejā iespēja apskatīt mērniecības instrumentu kolekciju
16/11/2012

No šodienas, 16. novembra, Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā skatāma izstāde «Jelgava – astronomiski ģeodēziskās uzmērīšanas aizsācēja Baltijā». Tā veltīta Jelgavas zinātniekam profesoram Magnusam Georgam Paukeram. Izstādē eksponēta mērniecības instrumentu kolekcija, kā arī M.G.Paukera oriģināldarbi un viņa darbu titullapas no Dr.Jāņa Klētnieka kolekcijas. 23. novembrī mūsu muzejā notiks profesoram veltītas starptautiska konference.

www.jelgavasvestnesis.lv

No šodienas, 16. novembra,
Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā skatāma izstāde
«Jelgava – astronomiski ģeodēziskās uzmērīšanas aizsācēja Baltijā».
Tā veltīta Jelgavas zinātniekam profesoram Magnusam Georgam
Paukeram. Izstādē eksponēta mērniecības instrumentu kolekcija, kā
arī M.G.Paukera oriģināldarbi un viņa darbu titullapas no Dr.Jāņa
Klētnieka kolekcijas. 23. novembrī mūsu muzejā notiks profesoram
veltītas starptautiska konference.

Šonedēļ matemātiķim un dabaszinātniekam
G.M.Paukeram (1787 – 1855) aprit 225 gadi. Izstāde «Jelgava –
astronomiski ģeodēziskās uzmērīšanas aizsācēja Baltijā» veltīta
viņa piemiņai.

Matemātiķis dzimis mācītāja ģimenē,
studējis Tērbatā un Pēterburgā (1805 – 1809). 1812. gadā kļuvis par
matemātikas privātdocentu, bet 1813. gadā – par matemātikas
profesoru Tērbatā. Ilgus gadus viņš strādājis par matemātikas
profesoru Jelgavā (1813 – 1846). 1827. gadā iecelts par kolēģijas
padomnieku. 1817. gadā M.G.Paukers Jelgavā nodibināja Poēzijas un
literatūras muzeju, kas pastāvēja līdz 1839. gadam. No 1817. līdz
1821. gadam bija Kurzemes literatūras un mākslas biedrības
pastāvīgais sekretārs, atkārtoti pildīja šos pienākumus no 1846.
līdz 1855. gadam. Bijis arī Kurzemes provinces muzeja konservators
(1817 – 1855), bet no 1838. gada līdz mūža beigām – arī biedrības
mantzinis. Bijis Tērbatas dabas pētnieku biedrības un citu
zinātnisko biedrību biedrs, Pēterburgas Zinātņu akadēmijas
korespondētājloceklis. Vislielākie M.G.Paukera nopelni saistās ar
biedrības rakstu publikācijām; viņš bija pirmā biedrības zinātnisko
rakstu krājuma «Jahresverhandlungen» izdošanas iniciators un šo
rakstu redaktors, pateicoties viņam 1840. gadā atjaunoja biedrības
sēdēs nolasīto referātu izdošanu, vēsta informācija Ģ.Eliasa
Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja mājas lapā.

Viņam veltītajā izstādē ikviens
apmeklētājs var aplūkot mērniecības instrumentu kolekciju, kā arī
M.G.Paukera oriģināldarbus un viņa darbu titullapas no Dr.Jāņa
Klētnieka kolekcijas.

Muzejs vēsta, ka vecākie mērniecības
instrumenti Latvijā saglabājušies no 19. gadsimta sākuma. Līdz 16.
gadsimtam zemes mērīšanā lietoja vienkāršus instrumentus –
mērrīksti, mērvirvi, taisnleņķa vizūras krustu un kvadrantu. 16.
gadsimtā tika sastādītas pirmās ģeogrāfiskās speciālkartes Latvijas
teritorijai (Livonija), par matemātisko pamatu izmantojot
astronomiskos un ģeodēziskos mērījumus.

17. gadsimtā zviedru mērnieki Vidzemē
veica plašus mērniecības darbus, uzsāka sistemātisku muižu zemju
uzmērīšanu un vērtēšanu.

18. gadsimta beigās un 19. gadsimta
sākumā mērniecībā leņķu mērīšanai sāka lietot astrolābijas un
teodolītus, bet augstuma noteikšanai – nivelierus.

No 1862. gada mērniecību jeb zemāko
ģeodēziju sāka mācīt Rīgas Politehnikumā un izveidoja atsevišķu
Mērniecības nodaļu (1869 – 1888). Tika sākti pirmie pētījumi
mērniecības instrumentu teorijā (A.Šells, A.Beks), izveidots Rīgas
pilsētas triangulācijas tīkls un veikta teritorijas
uzmērīšana.

Starpkaru periodā (1918 – 01940) Latvijā
mērniecības darbus vadīja Zemkopības ministrijas Mērniecības daļa.
Attīstījās mērniecības zinātne un izglītība.

Padomju okupācijas laikā (1944 – 1990)
attīstījās lielmēroga topogrāfiskā uzmērīšana, zemes ierīcība un
inženierģeodēzija.

Kolekcijā skatāmi mērniecības darbos 19.
un 20. gadsimtā Latvijā lietoti instrumenti. Eksponāti sniedz
ieskatu ne tikai ģeodēzisko instrumentu vēsturiskajā attīstībā, bet
arī mērniecībā, ģeodēzijas izglītībā un zinātnē.

Jāpiebilst, ka 23. novembrī Ģederta
Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā notiks Jelgavas
zinātniekam profesoram M.G.Paukeram veltīta starptautiska
zinātniska konference. Konferences sākums – pulksten 10. Aicināti
visi interesenti.

Foto: Ivars Veiliņš