15.8 °C, 0.9 m/s, 91.9 %

Kultūra

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsKultūraMuzejā jauns eksponāts – ragana uz kvēlojoša ugunskura
Muzejā jauns eksponāts – ragana uz kvēlojoša ugunskura
29/10/2014

Šodien muzejā pilns viesiem, kas sanākuši sveikt hercogu Jēkabu 404. dzimšanas dienā. Atzīmējot to, šodien Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā atklāts jauns eksponāts – ragana, tādējādi atgādinot par raganu medībām, kas notika arī hercogistes laikā. Vēstures liecības vēsta, ka latviešu tradicionālā ragana bija sieviete ar vaļā palaistiem matiem, basām kājām un piena spainīti rokās.

Ritma Gaidamoviča

Šodien muzejā pilns viesiem, kas
sanākuši sveikt hercogu Jēkabu 404. dzimšanas dienā. Atzīmējot to,
šodien Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā atklāts
jauns eksponāts – ragana, tādējādi atgādinot par raganu medībām,
kas notika arī hercogistes laikā. Vēstures liecības vēsta, ka
latviešu tradicionālā ragana bija sieviete ar vaļā palaistiem
matiem, basām kājām un piena spainīti rokās.

Lai gan hercoga Jēkaba dzimšanas diena bija
vakar, 28. oktobrī, ciemiņi muzejā tika gaidīti šodien, lai
uzzinātu ko jaunu par raganu medībām un arī apskatītu jaunāko
muzeja eksponātu – raganu, kas piesieta pie baļķa un «deg» uz
kvēlojoša ugunskura. Tā papildinājusi pastāvīgo ekspozīciju
«Jelgavas novads Kurzemes un Zemgales hercogistes periodā», kurā
atrodas arī paša hercoga vaska figūra.

Jaunais eksponāts veidots pašu muzejnieku
spēkiem, ieguldot muzeja līdzekļus. Muzeja Vēstures un izglītojošā
darba nodaļas vadītāja Inese Deksne stāsta, ka ideja par raganu
izskanējusi jau pirms pusgada, jo līdzīgu kolēģi bija noskatījuši
muzejā Igaunijā. Paralēli ikdienas darbiem ragana tapusi divos
mēnešos. «Mans uzdevums ir rūpēties par ekspozīcijas papildinājumu,
bet praktiski lielu darbu ir ieguldījusi mūsu restauratore Saiva
Kulpe, kura manekenu modeles izskatā ar garām skropstām un sārtām
lūpām pārveidoja līdzīgu raganai, bet kreklu raganai šuva mūsu
muzeja māksliniece Mārīte Leimane,» stāsta I.Deksne, piebilstot, ka
parūka pasūtīta internetā, taču S.Kuple centusies to apstrādāt, lai
mati nav tik spīdīgi.

S.Kuple stāsta, ka darbs nebija ikdienišķs,
taču mazs izaicinājums arī viņai kā restauratorei – vai izdosies
tas, kas iecerēts. «Neviens jau nevar pateikt, kāda tā ragana tieši
izskatījusies. Man iedeva modeli, un es uz papīra zīmēju, domāju,
lai līdzinās mokošas sievietes sejai, ar plastilīnu veidoju formu
un nokrāsoju ar akrilu. Visu laiku darba procesā nācās domāt par
to, kā jūtas sieviete, kuru sadedzina. Lai tā grimase sanāk
ticamāka,» stāsta restauratore.

I.Deksne šo raganu sauc par Zīli. Proti, arī
hercogs un viņa ģimenes locekļi vairāk vai mazāk bija iesaistīti
raganu prāvu procesos. Ir saglabājies hercogienes Elizabetes
Magdalēnas, kas bija hercoga Jēkaba audžumāte, sekretāra ziņojums
hercogienei. Viņš ziņo, ka notikusi tiesas izmeklēšana par Zīli,
kura pirms sadedzināšanas apvainota par buršanos. Zīle stāstījusi,
ka prot labi ar apvārdotu sāli ārstēt lopus un neko ļaunu nedarot.
Baznīca aizliedza ārstēt ar apvārdotas sāls palīdzību, pielīdzinot
to buršanai. Zīle par to sadedzināta.

Arī pašam hercogam Jēkabam bijusi darīšana ar
burvi. Viņa galma ierēdnis un ārstēšanas ar augiem piekritējs ticis
apmelots un apvainots burvestībās no vietējiem mediķiem. Savas
dzīves pēdējos gados hercogs smagi slimojis ar tā saukto «melno
kaiti», un ierēdnis mēģinājis to ārstēt ar zālītēm. Tiesa, mediķi
uzsvēruši, ka viņš grib hercogu noindēt, tāpēc ierēdnis arestēts,
tepat Jelgavā, Uzvaras ielā, spīdzināts un vēlāk pie Bauskas kaut
kur sadedzināts.

Uzskata, ka raganas ir burves, pareģes un
dziedinātājas, sliktākajā variantā – kaitētājas. Parasti ar
raganošanu nodarbojās sievietes, taču šī nodarbe nebija sveša arī
vīriešiem: raganis, ragans – burvis, apbūrējs. Vēstures avoti
vēsta, ka latviešu tradicionālā ragana bija sieviete ar vaļā
palaistiem matiem, basām kājām un piena spainīti rokās. Par raganām
tikušas dēvētas arī ļoti gudras sievietes, tādas varēja sastapt
agrās vai vēlās stundās pļavās un mežos, lasot zālītes. Arī ar
neparastu skaistumu apveltītas sievietes tika uzskatītas par
raganām.

Foto: Krišjānis Grantiņš