Ievadot Jelgavas 750. jubilejai veltīto pasākumu ciklu, Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā atklāta jūrmalnieku Imanta Ozoliņa grafiku, ekslibru un Inas Intas Liniņas-Ozoliņas fotogrāfiju izstāde, kas radusies pēc mākslinieku ceļojuma pa Zemgali un Sēliju. Smalkās grafikās redzami arī Jelgavā ievērojami objekti, bet ekslibros iemūžināti mūsu pilsētai nozīmīgi cilvēki, tostarp mūžībā aizgājusī Elza Radziņa, dziedātājs Renārs Kaupers, Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš. I.Ozoliņš visus šos darbus radījis pēc savas kundzes uzņemtajām fotogrāfijām.
Ritma Gaidamoviča
«Te iekļautas teju visas vietas, kur pēdējos divos gados esam pabijuši, apbraukājot Zemgali un Sēliju. Grafikās parādās šo pilsētu, pagastu objekti, mazajos ekslibros jeb grāmatzīmēs – cilvēki, kuri saistīti ar šo vietu. Mums tā kārtība ir tāda: es fotografēju, bet Imants vēlāk mājās to zīmē grafikās. Nav jau jēgas viņam, piemēram, pie pils nedēļu sēdēt un zīmēt – melnbaltā bildē rezultāts nemainīsies atkarībā no tā, vai viņš mājās zīmē vai klātienē, turpretim gleznotājam tā brīža krāsas ir ļoti būtiskas,» stāsta I.I.Liniņa-Ozoliņa.
Izstādē muzejā, kur parādās arī Bauska, Mežotne, Vecumnieki, Aknīste, Subate un citas vietas, iekļautas 16 grafikas ar dažādiem Jelgavas objektiem – katoļu baznīca, Annas baznīca, Ādolfa Alunāna muzejs, Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornis un citi. Bet ekslibros jeb grāmatzīmēs iemūžināti nozīmīgi ar Jelgavu saistīti cilvēki. Te var «sastapt» R.Kauperu, Veru Singajevsku-Āboliņu, Guntu Micāni, viņas meitu Daci Micāni-Zālīti. Abi mākslinieki rosina jelgavniekus apdomāt – varbūt grafikas var izmantot nākamā gada pilsētas kalendārā vai, piemēram, izdot atklātnītes, kā tas darīts viņu pilsētā Jūrmalā. Jāpiebilst, ka grafiku un ekslibru kopijas ar Jelgavas objektiem un cilvēkiem dāvanā saņēma arī muzejs.
Katra šī grafika un ekslibris ir I.Ozoliņa ar roku zīmēts, talkā ņemot vien smalku otiņu, kas izgatavota no Sibīrijas caunas astes, un guašu. «Ir darbi, kas jau pa divām dienām gatavi, ir darbi, kuriem nedēļa nepieciešama. Arhitektūra vai portreti – tur jau nav atšķirības, jo galvenais ir, lai abi atpazīstami. Vien objekti prasa lielāku rūpību. Ja ēkai ir pieci stāvi un noteikts logu skaits, tad tā arī jābūt grafikā, jo to jebkurā mirklī var pārbaudīt,» stāsta I.Ozoliņš. Mākslinieks gan atzīst – lai foto iemūžinātu kādu objektu, vispateicīgākais ir vēls rudens vai agrs pavasaris, kad ēkām nav priekšā koki ar lapām, jo tikai tad visu detalizēti var redzēt.
Izstāde muzejā ir skatāma līdz 15. martam.
Foto: Raitis Supe
1.2 °C,
2.8 m/s,
95.6 % 
1.2 °C,
2.8 m/s,
95.6 %