22.8 °C, 3 m/s, 55.9 %

Kultūra

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsKultūraMuzejā – smalkais Rīgas porcelāns
Muzejā – smalkais Rīgas porcelāns
15/11/2014

Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā, gaidot Latvijas dzimšanas dienu, durvis vērusi jauna izstāde «Porcelāna kolekcija. Rīgas mākslas porcelāns (1925 – 1940)». Izstādē var aplūkot plašu Rīgā ražoto porcelāna trauku kolekciju no Pētera Avena krājuma.

www.jelgavasvestnesis.lv

Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un
mākslas muzejā, gaidot Latvijas dzimšanas dienu, durvis vērusi
jauna izstāde «Porcelāna kolekcija. Rīgas mākslas porcelāns (1925 –
1940)». Izstādē var aplūkot plašu Rīgā ražoto porcelāna trauku
kolekciju no Pētera Avena krājuma.

21. gadsimtā Latvijā mākslas priekšmetu
kolekcionēšana ir būtiski mainījusies – jauni krājumi nereti pārtop
par sabiedrībai pieejamiem privātiem muzejiem. Pazīstamais
kolekcionārs P.Avens apzinās un novērtē savu latvisko izcelsmi –
viņa mērķis ir ne tikai savākt mākslinieciski augstvērtīgu Rīgas
mākslas porcelāna kolekciju, bet arī glabāt un eksponēt to zemē,
kur radīti šie mākslas darbi. Tieši tāpēc viņš savu kolekciju ļauj
novērtēt arī jelgavniekiem. Muzejā apskatāmas porcelāna krūzes,
vāzes, šķīvji, servīzes.

Izstādes organizatori vēsta, ka porcelāna
ražošana Rīgā aizsākusies jau 19. gadsimta vidū, kad Maskavas
forštatē tika nodibināts krievu uzņēmēja Sidora Kuzņecova uzņēmums,
bet kopš 1886. gada darbojās vācu rūpnieka Jakoba Jesena fabrika.
Porcelāna ražošanas attīstību Latvijā veicināja vietējās izejvielas
un ostas, kas nodrošināja gatavās produkcijas eksportu.

P.Avena labdarības fonds «Paaudze» informē, ka
20. gadsimta 20. gadu sākumā jaunajā neatkarīgajā Latvijas
Republikā latviešu mākslinieki pievērsās domai par nacionālās
idejas apgarotas un stilistiski vienotas priekšmetiskās vides
izveidi. Lai realizētu šos jaunos principus, 1925. gadā trīs
mākslinieki – gleznotāji Romans Suta un Aleksandra Beļcova un
grafiķis Sigismunds Vidbergs – nodibināja porcelāna apgleznošanas
darbnīcu «Baltars». Jaunās dekoratīvās mākslas nozares izaugsmi un
katra mākslinieka individuālo attīstību veicināja darbnīcā valdošā
radošā enerģija, pieaugošā publikas interese un starptautiskā
atzinība. Starptautiskajā izstādē «L`Exposition Internationale des
Arts Décoratifs et Industriels» Parīzē 1925. gadā darbnīca
«Baltars» un S.Vidbergs tika apbalvoti ar zelta medaļām, bet R.Suta
saņēma bronzas medaļu. Darbnīca pastāvēja tikai līdz 1928. gada
beigām, tomēr tas vērtējams kā mūsu klasiskā modernisma ieguldījums
20. gadsimta mākslas vēsturē.

20. gadsimta 30. gados Rīgā darbojās vēl divas
porcelāna apgleznošanas darbnīcas – «Burtnieks» (1929 – 1939) un
«Ripors» (1933 – 1934). Par galveno tēmu kļuva daudzveidīgi
variētas tautas dzīves ainas, tautudēli un tautumeitas, kompozīciju
sērijas pēc tautasdziesmu motīviem nacionālā romantisma garā.

Meklējot jaunus risinājumus, kas dotu iespēju
optimizēt ražošanu, atjaunot sortimentu un paaugstināt produkcijas
māksliniecisko kvalitāti, 1934. gadā tika dibināta akciju
sabiedrība «M.S.Kuzņecovs». Jaunajā ekonomiskajā modelī par vienu
no noteicošajām ievirzēm kļuva pieredzējušo fabrikas meistaru
sadarbība ar profesionāliem māksliniekiem. 1937. gadā Parīzē
notikušajā izstādē «L`Exposition Internationale de Paris 1937 Arts
et techniques dans la vie moderne» akciju sabiedrība
«M.S.Kuzņecovs» ieguva «Grand Prix», R.Suta – Goda diplomu,
apbalvojumus saņēma arī Jēkabs Bīne un Vladimirs Kandijevs (zelta
medaļas), kā arī Ansis Cīrulis, Herberts Mangolds un Vilis Vasariņš
(sudraba medaļas).

«Liecības par pagājušo laiku mākslinieku
radošo aizrautību un sasniegumiem saglabājušās porcelāna priekšmetu
tīrajās krāsās,» norāda P.Avena labdarības fonda «Paaudze»
pārstāvji, aicinot arī jelgavniekus muzejā aplūkot Rīgas
porcelānu.

Jāpiebilst, ka izstāde Ģederta Eliasa Jelgavas
Vēstures un mākslas muzejā būs apskatāma līdz nākamā gada 8.
februārim.

Foto: Krišjānis Grantiņš; publicitātes
foto