16.6 °C, 1.4 m/s, 83.5 %

Kultūra

Muzejā valda lietišķā māksla
25/05/2012

«Izstādes apmeklētājiem šī ir laba iespēja redzēt, kas šobrīd notiek lietišķās mākslas lauciņā, kādas ir 21. gadsimta tendences lietišķajā mākslā, saglabājot tradīcijas. Turklāt šoreiz jelgavnieki var novērtēt ne tikai pašmāju meistaru veikumu, bet gan meistaru darbus no dažādām Zemgales pilsētām,» tā par šodien Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā atklāto Zemgales novada lietišķās mākslas izstādi saka tās koordinatore Linda Rubena. Šo izstādi muzejā varēs apskatīt līdz Jāņiem.

Ritma Gaidamoviča

«Izstādes apmeklētājiem šī ir
laba iespēja redzēt, kas šobrīd notiek lietišķās mākslas lauciņā,
kādas ir 21. gadsimta tendences lietišķajā mākslā, saglabājot
tradīcijas. Turklāt šoreiz jelgavnieki var novērtēt ne tikai
pašmāju meistaru veikumu, bet gan meistaru darbus no dažādām
Zemgales pilsētām,» tā par šodien Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures
un mākslas muzejā atklāto Zemgales novada lietišķās mākslas izstādi
saka tās koordinatore Linda Rubena. Šo izstādi muzejā varēs
apskatīt līdz Jāņiem.

Jaunatvērtajā izstādē eksponēti 57
autoru 141 darbs. Tos darinājuši meistari no Jelgavas, Jelgavas
novada, Bauskas, Dobeles, Auces un Jaunjelgavas.

«Jau ilgāku laiku Zemgales meistariem
nav bijušas kopīgas izstādes, tāpēc, šķiet, šī izstāde ir īpaša.
Ceru, ka cilvēkiem patiks,» tā L.Rubena. Jelgavu izstādē pārstāv
tautas lietišķās mākslas studijas «Dardedze» dāmas. «Par
«Dardedzes» darbiem es varu teikt – fantastiski labi. Šis kolektīvs
ir pierādījis savu radošumu, un man gribas teikt, ka «Dardedzi» var
saukt par ļoti mūsdienīgu. Iespējams, tas ir vadītājas Ingrīdas
Ozolnieces daļējs nopelns, kura šajā lietā ir ļoti iekšā un mīl to,
ko dara. Mīlestību pret to, ko dara, jūtama arī pārējo audēju
darbos,» tā L.Rubena, piebilstot, ka šoreiz gan nav ļoti daudz
«Dardedzes» meiteņu darbu, taču pārstāvētas viņas ir ar krāsainiem
lakatiem, audumiem, segām un grīdas celiņiem.

Ekspozīciju veido Zemgalei raksturīgās
zvaigžņu segas, niansēti smalkas toņu pārejas šatiersegās un
lielajos lakatos, kā arī dažādās dreļļu tehnikās austi galdauti.
Dzīvespriecīgi krāsās un materiālu faktūrās ir austie grīdas
celiņi, kas šobrīd kā audumu veids piedzīvo savus ziedu laikus. Te
iespēja apskatīt arī izstādēs reti redzētus Jaunjelgavas meistara
Pētera Grauduļa kokamatniecības darbus – svečturus un šķīvjus, kas
veidoti koka inkrustācijas tehnikā.

Izstādi muzejā iespējams apskatīt līdz
Jāņiem.