Lai veicinātu lokālpatriotismu, Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs izstrādājis īpašu nodarbību bērnudārza vecuma un jaunāko klašu audzēkņiem. Tajā interaktīvā veidā bērni nostiprina zināšanas par Jelgavas simboliem, vietām un objektiem. Pirmā nodarbība «Mana pilsēta» kopā ar bērnudārza «Gaismiņa» vecākajiem audzēkņiem notika šonedēļ. Šie bērni arī bija pirmie, kuri izmantoja muzeja speciāli iegādāto aprīkojumu mazajiem apmeklētājiem – beņķīšus, kas arī kalpo kā pakāpieni, lai vieglāk aplūkotu, kas atrodas muzejā izvietotajās vitrīnās.
Ritma Gaidamoviča
«Šobrīd liela uzmanība tiek pievērsta lokālpatriotismam. Ir izveidoti pilsētas pamatzināšanu ruļļi, kas ietver informāciju un faktus par Jelgavu, mums ir sava dziesma, īpašie Jelgavas ēdieni. Muzejā esam izstrādājuši pusstundu garu programmu bērndārzniekiem un jaunāko klašu skolēniem, kurā interaktīvā veidā nostiprināsim zināšanas par mūsu pilsētu – ielām, cilvēkiem, vietām, simboliem, tādējādi veicinot lokālpatriotismu,» stāsta muzeja speciāliste Teika Putna, kura vada šīs nodarbības.
Pirmā nodarbība notika otrdien, kad muzejā viesojās pirmsskolas izglītības iestādes «Gaismiņa» audzēkņi. Bērni kopā ar T.Putnu salika puzli, izveidojot pilsētas ģerboni, kuru vēlāk paši izkrāsoja attiecīgajās krāsās. Tāpat savas zināšanas par mūsu pilsētu viņi pierādīja, minot mīklas, gāja rotaļā «Upe», kur bērniem bija jāizdomā, kā pārkļūt Lielupei, izspēlēta arī prāta spēle «Iededz spuldzīti». «Visas spēles un rotaļas ir saistītas ar Jelgavu, lai nostiprinātu bērnu zināšanas par savu pilsētu, jo bērnudārzā jau viņi par to runā,» uzsver T.Putna. Katrs dalībnieks noslēgumā saņēma īpašu apbalvojumu.
Programma ir piemērota bērnudārza bērniem vecumā no trim gadiem un jaunāko – 1., 2. un 3. – klases skolēniem, taču skolēnu nodarbībā uzdevumi būs grūtāki. T.Putna piebilst, ka padomā ir vairākas nodarbības par dažādiem tematiem, piemēram, «Vēstures lāde».
Muzejnieki atzīst, ka bērnudārzu bērni un arī ģimenes ar bērniem muzejā ir diezgan bieži viesi, tālab daudz tiek domāts par to, lai viņi tur justos ērti. Lai neapgrūtinātu pedagogus vai vecākus, kuriem līdz šim, lai mazākie redzētu, kas atrodas vitrīnās, bērni bija jāpaceļ, muzejs ir iegādājies īpašus beņķīšus. «Uz tiem mazie var gan pasēdēt, gan arī pakāpties, lai redzētu, kas atrodas augstāk. Būtiski, ka tie ir ļoti viegli, tāpēc bērni paši tos var bez grūtībām pārvietot,» stāsta muzeja direktores vietniece Marija Kaupere, piebilstot, ka šī ideja noskatīta Dizaina muzejā Helsinkos.
Foto: Ivars Veiliņš