Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs saņēmis vērtīgu dāvanu – aptuveni trīs litrus ietilpīgu 19. gadsimta Napoleona laika terīni, kas papildinās muzeja ekspozīciju «Pagātnes godība». Šo dāvanu muzejā nogādājis topošais gids jelgavnieks Andris Rotkalis, kura īpašumā terīne glabājusies jau vairāk nekā 20 gadus. Viņa tēvs, nopērkot īpašumu Viskaļu ielā, atradis to starp malkas grēdām šķūnī.
Ritma Gaidamoviča
Muzeja galvenais krājuma glabātājs Aldis Barševskis stāsta: kaut arī terīne ir metāliskā krāsā – iekšpusē zeltījums, ārpusē sudrabs –, nevar droši apgalvot, ka tā ir no dārgmetāla. To var noteikt tikai ekspertīzē. «Taču terīne ir ļoti vērtīgs eksponāts senuma dēļ. Šādas terīnes ražoja 19. gadsimta sākumā – ap 1805. gadu un ne vēlāk par 1820. gadu –, un priekšmeti no šī laika nav saglabājušies daudz, tāpēc tā ir liela vērtība,» atzīst A.Barševskis, pieļaujot, ka savulaik šī terīne kalpojusi kā zupas trauks vai trauks, kurā gatavot boli. Tiesa, terīnei esot nepieciešama neliela restaurācija – vāciņam trūkst rokturīša, tā ir arī jāpakļauj konservācijai, jo pēc tīrīšanas uz terīnes izveidojusies mikroskopiska oksidācijas kārtiņa. «Perspektīvā plānojam rakstīt projektu un rast iespēju to nodot restauratoru rokās, taču pirms tam terīni ļausim apskatīt jelgavniekiem ekspozīcijā «Pagātnes godība»,» tā krājuma glabātājs.
«Trauku atrada mans tētis nopirktās mājas malkas šķūnī vairāk nekā pirms 20 gadiem. Terīne bija tāda zaļganbrūna, netīra, zirnekļu tīkliem apaugusi – nemaz nevarēja saprast, kas tas ir. Nospodrināju un centos paša spēkiem noskaidrot ko vairāk par atradumu. Interesējos Rundāles pils muzejā, kur man norādīja, ka šī terīne varētu būt izgatavota Anglijā, taču neko vairāk man tā arī neizdevās uzzināt. Pieņemu, ka zupas terīne atradusies turīgu cilvēku mājās,» stāsta A.Rotkalis. Vairāk nekā 20 gadus terīne nostāvējusi pie jelgavnieka mājās, ietīta segā. «Sākumā apsvēru to pārdot, taču kaut kas atturēja. Laikam ejot, uz lietām sāc skatīties citādāk, tāpēc nolēmu, ka terīnes īstā vieta būtu mūsu pilsētas muzejā. Kāpēc muzejā? Jelgava ir mana dzimtā pilsēta, un es priecājos par tās izaugsmi, kā tā plaukst un attīstās. Mūsu pilsētai ir arī ļoti bagāta vēsture, kuru mēs bieži vien neapzināmies. Taču no vēstures diemžēl ir palicis maz taustāmu liecību, tāpēc uzskatu, ka terīnei jābūt muzejā,» uzsver jelgavnieks.
Jāpiebilst, ka A.Rotkalis nākotnē vēlas darboties tūrisma jomā un šobrīd Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centra kursos apgūst gida profesiju. «Tieši vēstures nodarbības muzejā, kur uzzināju daudz interesanta par pilsētas vēsturi un to, ka maz priekšmetu saglabājušies no 19. gadsimta, mani pamudināja nevilcināties un nodot atradumu muzejam,» piebilst A.Rotkalis.
Foto: Ivars Veiliņš