Gleznotāja Valerijana Dadžāna grāmatas «Valerijans Dadžāns. Gleznas» atklāšanā un mākslinieka piemiņas izstādes atklāšanā Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs tapa par vienu vērtīgu darbu bagātāks – mūžībā aizgājušā Jelgavas gleznotāja V.Dadžāna krustdēls Viesturs Amats muzejam uzdāvināja darbu no Valerijana kolekcijas: Kārļa Padega gleznu.
Ilze Knusle-Jankevica
K.Padega glezna ir maz redzēta, bet vērtīga – mākslas pazinēji lēš, ka tā ir «labas mājas vērtībā». Gleznai nav nosaukuma, bet Jelgavas Mākslinieku biedrības valdes priekšsēdētājs Māris Brancis to nodēvējis «Dāma ar melno cimdu» un pieļauj, ka, iespējams, gleznā attēlota dzejniece Mirdza Ķempe, bet tas vēl jāpārbauda.
Padega glezna ir tikai viens no daudzajiem darbiem, kas apskatāma V.Dadžāna piemiņas izstādē muzejā. Tajā eksponētas ne tikai paša mākslinieka gleznas – apskatāms arī pēdējais darbs, pie kura V.Dadžāns strādāja –, bet arī vairāki darbi no viņa kolekcijas.
«Piemiņas izstāde iepazīstina ar Valerijana Dadžāna ceļu mākslā laika periodā no 1960. gadiem līdz mūsdienām, ar viņa darbu tēlu sistēmu, krāsu pielietojumu, ar viņa meklējumiem gleznas faktūru daudzveidošanā, ieskaitot audeklu un citu materiālu iesaistīšanu virsmas apdarē un tēlu nozīmības paplašināšanā,» stāsta M.Brancis. Viņš stāsta, ka gleznotājs lielu daļu savas dzīves pavadījis savās domās un gleznās, bet ne katrs spēj to mākslas darbos nolasīt. «Pēc cilvēka jau paliek tikai viņa gleznas un, ja nav grāmatas, viņš ar laiku var pazust pavisam no mūsu kultūras,» uzsver M.Brancis, piebilstot, ka V.Dadžāns gan ir zināms un mīlēts Jelgavā, bet latviešu mākslas vēsturē vēl nav iezīmēts, kaut gan viņa 60. gadu darbi ir ļoti moderni gan tam, gan šim laikam. Jāpiebilst, ka grāmatu sastādīja mākslinieki Ilona un Ilmārs Drīliņi, izdeva «Mansards».
Izstāde iekārtota pēc principa – telpa telpā. Mākslinieku biedrības valdes priekšsēdētājs stāsta, ka zāles centrā ar vairogiem iežogotā telpā mēģināts atklāt V.Dadžāna personību nedaudz intīmākā aspektā un viņa interešu loku. «Viņa molberts ar pēdējo nepabeigto gleznu, krāsu kasti un otām pietuvina viņa daiļrades laboratorijai. Ar priekšmetiem iezīmēta viņa interese par vēsturi, arheoloģiju. Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes portrets atgādina par viņa saistību ar šo slaveno dzimtu – mākslinieka sieva bija Jāņa Čakstes dēla daktera Ringolda Čakstes meita Inta Čakste. Valerijans Dadžāns vāca un paglāba no iznīcības krucifiksus un citas kokskulptūras no Latvijas un Rietumukrainas pamestām baznīcām. Mākslinieks kolekcionēja arī latviešu mākslinieku gleznas un tēlniecības darbus,» stāsta M.Brancis.
Šī izstāde ir kā pērn novembrī un decembrī apskatāmās izstādes «No 50 līdz 90» turpinājums – izstādē, kurā tika eksponēti mākslinieku, kuriem 2012. gadā apritēja apaļa jubileja, vidū bija jābūt arī Valerijanam. «Viņš ļoti, ļoti gribēja piedalīties tajā izstādē un priecājās, ka būs kopā, jo tā esot drošāk, bet nesanāca,» stāsta muzeja direktores vietniece Marija Kaupere, piebilstot, ka pēdējā lielā V.Dadžāna darbu izstāde muzejā bija aplūkojama apmēram pirms gadiem desmit.
V.Dadžāns (1932 – 2012) bija viens no vissavdabīgākajiem gleznotājiem Jelgavas Mākslinieku biedrībā. Viņš nebija ieguvis akadēmisko mākslas izglītību, taču glezniecība bija kļuvusi par viņa vienīgo īsteno pašizpausmes iespēju. No darba kolēģiem un dzīvē sastaptajiem māksliniekiem V.Dadžāns bija apguvis mākslas pamatus, taču visvairāk viņš mācījās no grāmatām. Viņš bija gleznotājs – autodidakts. Glezniecība Valerijanam bija tas lauks, kur izteikt savas pārdomas par dzīvi. Viņš nevēlējās reālistiski kopēt dabu vai sekot iedibinātajām tonālās glezniecības tradīcijām. Viņu piesaistīja pasaules modernās mākslas piedāvātās iespējas. Gan tur gūtie, gan paša atrastie tēli kļuva par simboliem, kuros Valerijans Dadžāns izteica to, kas viņu tobrīd satrauca. Viņš gāja pats savu ceļu – krāsās, krāsu ritmos, kompozīcijās.
Izstāde muzejā būs apskatāma līdz 3. februārim.
Foto: Ivars Veiliņš
2.1 °C,
6.3 m/s,
90.6 % 
2.1 °C,
6.3 m/s,
90.6 %