Lai gan pagaidām vēl nav saskaitīts, cik apmeklētāju pabijuši katrā no Muzeju nakts objektiem, pasākumu organizatori lēš, ka šogad apmeklētāju ir vairāk nekā pērn, turklāt vairāk bērnu un jauniešu. Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeju (JVMM) pirmajā pusstundā vien apmeklēja vairāk nekā 100 cilvēku, Dzelzceļa muzejā pērn bijis pāri par 800 ciemiņu un darbinieces lēš, ka šogad skaits būs lielāks, savukārt Jelgavas pilī čumēja un mudžēja. Daudzi no portāla www.jelgavasvestnesis.lv uzrunātajiem Muzeju nakts dalībniekiem atzina, ka pasākumā piedalās pirmo reizi, bet visi norādīja – nākošgad noteikti atkal atnāks.
Ilze Knusle-Jankevica
Lai gan pagaidām vēl nav saskaitīts, cik apmeklētāju pabijuši katrā no Muzeju nakts objektiem, pasākumu organizatori lēš, ka šogad apmeklētāju ir vairāk nekā pērn, turklāt vairāk bērnu un jauniešu. Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeju (JVMM) pirmajā pusstundā vien apmeklēja vairāk nekā 100 cilvēku, Dzelzceļa muzejā pērn bijis pāri par 800 ciemiņu un darbinieces lēš, ka šogad skaits būs lielāks, savukārt Jelgavas pilī čumēja un mudžēja. Daudzi no portāla www.jelgavasvestnesis.lv uzrunātajiem Muzeju nakts dalībniekiem atzina, ka pasākumā piedalās pirmo reizi, bet visi norādīja – nākošgad noteikti atkal atnāks. «Muzeju nakts pasākumos piedalāmies pirmo reizi. Bijām aizgājuši uz grāmatnīcu, lai nopirktu grāmatas, bet tur mums pastāstīja, ka šodien ir Muzeju nakts un pilsētas muzejos notiek dažādi pasākumi. Tāpēc arī atnācām uz Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeju, bet vēlāk dosimies arī uz pili, Alunāna māju,» stāsta Jevgēnija Sirotkina. Viņa piebilst, ka šis ir ģimenes pasākums, tāpēc to apmeklē visa ģimene, jo bērniem tā ir lieliska iespēja uzzināt daudz ko jaunu. Pirmo reizi Muzeju naktī piedalījās arī Mario un Ilga. Viņi šās dienas ceļojumu sāka Studentu teātrī, kur vēroja uzvedumu «La Cafe de Theatre», bet vēlāk plānoja apskatīt arī JVMM. «Šī ir lieliska iespēja apmeklēt muzejus arī tiem, kam nepietiek līdzekļu, lai to izdarītu citā laikā,» tā Ilga. Arī Aija ar mazdēlu Kevinu muzejus naktī apmeklē pirmo reizi. Abi pabija gan dzelzceļa muzejā, gan pilī. «Mazdēliņam jau vairāk patika dzelzceļa muzejā, viņš ļoti ilgi vēroja panorāmu, man pat apnika, uzzīmēja un izkrāsoja skaistu vilcienu,» stāsta Aija un piebilst, ka arī Kevina vecpaps strādā uz dzelzceļa. «Tas ir jauki, ka cilvēki iepazīst vēsturi, savu tuvāko apkārtni un priecājas,» tā Kevina vecmāmiņa. Gadījās sastapt arī tādus, kas iepriekšējos gadus ir piedalījušies Muzeju naktī, bet nav izstaigājuši visus muzejus. Šādu viesu sevišķi daudz bija Dzelzceļa muzejā. Ināra un Silvija, kuras šovakar palīdzēja bijušajiem kolēģiem, teic, ka ikdienā muzeju apmeklē ļoti maz cilvēku, turklāt šajos laikos ne visi var atļauties samaksāt par biļeti, tāpēc Muzeju nakts ir lieliska iespēja ikvienam iepazīties ar muzeju piedāvājumu. Pirmo reizi šajā muzejā bija Evija ar bērniem Robertu, Paulu un Kārli. Pērn viņi bijuši pilī, bet šogad puikas gribējuši izpētīt tehniku. Arī Vitālijs un Jurijs dzelzceļa muzejā nekad agrāk nebija bijuši, bet šodien jo sevišķi sajūsminājās par dzelzceļa darbinieku formām – žaketēm ar uzplečiem. Abi tās pat piemērīja un nofotografējās. «Ir gadījies apmeklēt pa kādam muzejam, tomēr uzskatu, ka šāds pasākums ir ļoti laba ideja – tā ir iespēja ikvienam uzņemt devu kultūras,» tā Vitālijs. «Visus trīs gadus, kopš ir Muzeju nakts, piedalos, bet iepriekšējos gadus biju tikai dzelzceļa muzejā. Pirmajā gadā es tur kā darbiniece dežurēju, pagājušajā gadā arī kaut ko piepalīdzēju, tāpēc nebija sanācis atnākt līdz pilij,» stāsta orientieriste, bijusī dzelzceļa darbiniece Vera Zjatkova. Viņa pilī iegriezusies, braucot pa taisno no sacensībām un pa ceļam uz mājām. Vera izmēģināja savus spēkus koku minēšanā – aptaustot koka klucīšus, kas pēc pirmā acu uzmetiena visi liekas vienādi, vajadzēja atminēt, kas katrs par koku. «Mežā, noskrienot garām kokiem, tos ir vieglāk atpazīt,» atzina sportiste. Viņa ar pasākumu ir apmierināta, bet visvairāk apbrīno to cilvēku uzņēmību un darbu, kuriem pietika spēka atjaunot karos nopostīto pili. Ģederta Eliasa JVMM Muzeju nakti atklāja Jelgavas 4. vidusskolas pūtēju orķestra defilē, bet iekštelpās varēja gan apskatīt dažādas izstādes un ekspozīcijas, gan piedalīties konkursos un atrakcijās. Apmeklētāji varēja meklēt atbildes uz dažādiem, ar vēsturi saistītiem jautājumiem, piemēram, kādā arhitektūras stilā ir celta muzeja ēka vai kas bija Nameisis. Tāpat bija iespējams ļauties pārvērtībām, uzticot sevi frizierēm un vizāžistēm. Jāpiebilst, ka netīšām gadījās noklausīties sarunu, kurā viena no orķestra dalībniecēm atzinās, ka uz muzeju nenāktu pat tad, ja par ieeju būtu jāmaksā tikai 50 santīmu. Uz jautājumu, vai tagad, kad ir sanācis uz muzeju atnākt, viņa kaut ko ir arī apskatījusi, Laura atzina, ka jā. Visvairāk meitenei patika senās klavieres un gleznas. Ar šā gada Muzeju nakts moto «Par tīru pasauli!» saistīts ir arī konkurss ar ūdens dzeršanu. Izdzerot glāzīti ūdens, jāuzmin, vai tas ir Ēdenes, Vendenes, Rīgas vai Driksas. Pareizi atminot, var tikt pie balvas, kas izdevās Lailai. «Ūdens garšoja nekā, pēc destilēta ūdens, tāpēc teicu, ka «Venden» un trāpīju,» komentē Laila. Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja apmeklētāji var arī piedalīties foto sesijā, aplūkot Jelgavas mākslinieku darbus, ekoloģisko iepirkumu maisiņu izstādi, kuras veidošanā bija aicināti piedalīties arī jelgavnieki. Jelgavas pilī apmeklētāji varēja vērot gaismas šovu, video filmu, pārbaudīt spēkus dažādās atrakcijās, piemēram, cenšoties ar kāpostgalvu nogāzt PET pudeļu ķegļus, kā arī satiks pils iemītniekus – prinčus, princeses, pāžus un pašu hercogu Ernestu Johanu Bīronu, dzimušu 1690. gadā. «Šodien tieši strādāju pie Prūsijas kartes, gribu paplašināt savu ietekmi. Bija man atbraukuši ciemiņi no Pāvilostas novada Vērgales pagasta – grib pievienoties Prūsijai. Tādi turīgi ļaudis, bet tomēr vispirms jāpārbauda, cik viņiem saimniecībā zirgu. Ja nebūs vismaz 300, nav vērts pievienot,» atklāja hercogs. Jāpiebilst, ka Muzeju naktī piedalījās arī grāmatnīca «Zvaigzne», ļaujot iegādāties grāmatas ar atlaidēm. Informācija tiks papildināta ar video materiālu. Foto: Krišjānis Grantiņš