21.3 °C, 2 m/s, 86.3 %

Kultūra

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsKultūraMūžībā aizgājis smilšu festivāla degošās keramikas skulptūras autors Pēteris Martinsons
Mūžībā aizgājis smilšu festivāla degošās keramikas skulptūras autors Pēteris Martinsons
02/08/2013

Šorīt 82 gadu vecumā Gaiļezera slimnīcā mūžībā aizgājis mākslinieks un keramiķis Pēteris Martinsons, vēsta ziņu aģentūra LETA. Jāatzīmē, ka P.Martinsona pēdējais mākslas darbs radīts tieši Jelgavā – viņš ir degošās uguns skulptūras, kas tapa Smilšu skulptūru festivālā, autors.

Ritma Gaidamoviča

Šorīt 82 gadu vecumā Gaiļezera
slimnīcā mūžībā aizgājis mākslinieks un keramiķis Pēteris
Martinsons, vēsta ziņu aģentūra LETA. Jāatzīmē, ka P.Martinsona
pēdējais mākslas darbs radīts tieši Jelgavā – viņš ir degošās uguns
skulptūras, kas tapa Smilšu skulptūru festivālā,
autors.

Keramiķis un arhitekts P.Martinsons bija
viens no pasaulē zināmākajiem Latvijas māksliniekiem, kurš Jelgavā
radīja degošu uguns skulptūru no šamota torņa formā. Šis ir viņa
pēdējais mākslas darbs, jo uzticēto darbu Lodē viņam veselības dēļ
neizdevās pabeigt. To līdz galam pabeidza mūsu keramiķis
jelgavnieks Aleksandrs Djačenko, ar kuru kopā P.Martinsons strādāja
arī Jelgavā smilšu festivālā.

P.Martinsons dzimis 1931. gada 28.
janvārī Daugavpilī kalpotāju ģimenē.

Daugavpilī viņš nodzīvoja pirmos 13
dzīves gadus, līdz Otrā pasaules kara laikā tika sabombardēta
P.Martinsonu ģimenes māja. Ģimene zaudēja visu iedzīvi un bija
spiesta pārcelties uz dzīvi Smiltenē, vēlāk – uz Alūksni, kur 1950.
gadā P.Martinsons absolvēja Alūksnes ģimnāziju. No 1951. gada līdz
1957. gadam P.Martinsons studēja Latvijas Valsts universitātes
Inženierceltniecības fakultātes Arhitektūras nodaļā, iegūstot
arhitekta kvalifikāciju.

Pēc augstskolas absolvēšanas viņš
strādāja zinātniski pētnieciskā laboratorijā par inženieri
tehnologu (1957-1958), projektēšanas institūtā «Latgiprogorstroj»
(1958-1962) par arhitektu. Šajā laikā sākās viņa aizraušanās ar
alpīnismu. Lai varētu doties kalnu pārgājienos, vajadzēja garu
vasaras brīvlaiku, tāpēc P.Martinsons labprāt pieņēma uzaicinājumu
kļūt par Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas pedagogu, kur arī
nostrādāja no 1962. gada līdz 1971. gadam. Ciemodamies pie savām
kolēģēm keramiķēm, viņš sāka darboties ar mālu un tā nejauši 32
gadu vecumā kļuva par keramiķi.

Pirmo keramikas izstādi P.Martinsons
sarīkoja 1964. gadā, un viņa novatoriskie ģeometrisku formu darbi
radīja satraukumu latviešu keramiķu vidū, kuri pārsvarā sekoja
etnogrāfiskiem paraugiem.

No 1989. gada līdz 2000. gadam
P.Martinsons pasniedza Latvijas Mākslas akadēmijā, vadīja Keramikas
nodaļu. 1992. gadā viņš ieguva mākslas maģistra grādu.

1961. gadā P.Martinsons iestājās
Latvijas Arhitektu savienībā, no 1968. gada viņš bija Latvijas
Mākslinieku savienības biedrs, bet no 1971. gada – Ženēvas
Starptautiskās Keramikas akadēmijas biedrs.

P.Martinsona darbi tika eksponēti
daudzās starptautiskās keramikas izstādēs Latvijā, Lietuvā,
Igaunijā, Itālijā, Francijā, Polijā, Vācijā un ASV. Viņa darbu
personālizstādes notika Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Krievijā,
Ukrainā, Somijā, ASV, Zviedrijā un Ungārijā.

PSRS laikā P.Martinsons apbalvots ar
medaļu «Par darba varonību» (1987), viņam piešķirts LPSR Nopelniem
bagātā mākslas darbinieka goda nosaukums (1988). Latvijas valsts
2001. gadā novērtēja mākslinieka devumu ar augstāko apbalvojumu –
Triju Zvaigžņu IV pakāpes ordeni. 2000. gadā keramiķim piešķirta
VKKF mūža stipendija.

Mākslinieka darbi ir vairāku Latvijas,
ārzemju muzeju un galeriju īpašumā. Šogad Marka Rotko mākslas
centrā tika atklāta pastāvīga P.Martinsona darbu
ekspozīcija.