12. septembrī pirmizrādi Latvijas Nacionālajā teātrī piedzīvos režisora Dāvja Auškāpa iestudētā izrāde «Satisfakcija». Tajā debitēs arī jelgavnieks Mārtiņš Upenieks. «Man šajā izrādē ir loma, kurā nav daudz jādara, nav jāplēš nervi un jāmokās negulētās naktīs, bet sajūtas ir ļoti labas – nevaru sagaidīt pirmizrādi,» viņš saka.
Ilze Knusle-Jankevica
M.Upenieks šovasar absolvēja Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) aktieru bakalaurus, un šī viņam būs pirmā loma jau ne kā akadēmijas studentam. Lai gan viņš ir Nacionālā teātra ārštatnieks, Mārtiņš priecājas par šo lomu. «Ja jaunajam aktierim nav gadā vismaz trīs lomas, tad viņš visai ātri var pamest šo profesiju,» spriež jaunais aktieris. Visvairāk viņu baida tas, vai izdosies tikt galā ar mazvērtības kompleksiem, kas var rasties, jaunam aktierim netiekot pie lomām. «Ir ierasts, ka jaunajiem aktieriem no sākuma dod viesmīļa, lāpu turētāja, grīdas mazgātāja lomu – bez maz vai vienu ainu izrādē, kurā teksta ir ļoti maz vai nav vispār. No tā var sākties iekšējā nezāle, ka jūties nenovērtēts, un es baidos, vai man izdosies tikt ar šo nezāli galā,» atzīst aktieris.
Skolā uz teātra pulciņu nepavilkās
Mārtiņš stāsta, ka teātrī nonāca nejauši – nevienu mirkli skolas laikā viņš nedomāja, ka kļūs par aktieri. «Jā, man patika būt uz skatuves, vadīt, organizēt, domāt, piedalīties,» viņš stāsta, piebilstot, ka skolā bijis arī teātra pulciņš, bet uz to Mārtiņš nav pavilcies. Viens no iemesliem, kāpēc nolēmis stāties aktieros, bijis tas, ka viņam šķitis: tā ir radoša profesija un to varēs apvienot ar ģitārspēli. Šī doma izrādījās maldīga. «Šos četrus studiju gadus laika neatlika nekam, arī draugiem ne…»
Uz jautājumu, vai ir jāprot kas īpašs, lai tiktu aktieros, Mārtiņš atbild noraidoši. Uzņemot dažādus cilvēkus: teicamniekus, nesekmīgos, dziedošos, dejojošos, garus, īsus, resnus, tievus. «Kā teicis kāds režisors – aktierim jābūt tādam, it kā bišķi Dievs būtu uzspļāvis. Tā ir kripatiņa talanta un milzīgas darba spējas. Es teiktu, ka aktieris ir cilvēks, kuru interesē pasaule, lasīt, redzēt, uztvert apkārt notiekošo, arī izstādes, kino, mūziku,» viņš spriež.
Mārtiņš atzīst, ka Latvijā aktieris pelna maz, bet, stājoties Kultūras akadēmijā, par to neviens nedomājot. Turklāt aktieriem ir dažādas iespējas piepelnīties – seriālā, filmā, reklāmā, kaut ko ierunāt, vadīt pasākumu. «Būtu jocīgi, ja es nestrādātu savā profesijā,» Mārtiņš nav šaubījies ne mirkli. Viņi ar draugu aktiera profesiju pat nodēvējuši par kalpošanu.
Filmējies «Ēnu spēlēs»
Lai gan Mārtiņš tikai nupat beidzis LKA, viņš ir piedalījies vairākās izrādēs un guvis arī nelielu pieredzi filmējoties. Izrādās, viņš ir filmējies vienā latviešu detektīvseriāla «Ēnu spēles» sērijā. «Man tur bija jāizkrīt no 4. stāva balkona, bet, protams, izmeta lelli,» stāsta Mārtiņš. Viņš atzīst, ka filmēšanās seriālos aktierim, lai arī kādas kvalitātes darbs tas arī būtu, šodien tomēr nozīmē papildu ienākumus, kas ir ļoti svarīgi. Uz jautājumu, vai viņš filmētos arī vispopulārākajā Latvijas seriālā «Ugunsgrēks», Mārtiņš atbild: «Es to seriālu neskatos, bet droši vien piekristu.»
Mārtiņš atzīst, ka, piešķirot aktieriem lomas, viens no būtiskiem kritērijiem ir viņu ārējais izskats. Tā pēdējās divās izrādēs Mārtiņam tikusi mačo tipa vīrieša loma. «Režisors jau skatās pēc izskata: garš, jauns, zemu balsi, simpātisks, izteiktiem vaigu kauliem. Bet es pats negribu domāt, ka mačo tips ir mana loma,» tā M.Upenieks. Tieši tāpēc viņš ļoti priecājas par lomu izrādē «Sen jau tā vajadzēja, Zaķi!» (teātrī «Dirty Deal teatro»). «Es tur esmu mīļš un pūkains lācēns.»
Mīļākais rekvizīts – lielgabals
Mārtiņš stāsta, ka viņa mīļākais rekvizīts ir lielgabals no izrādes «Puikas» (iestudēta pēc Fjodora Dostojevska darba «Brāļi Karamazovi» motīviem). Teātros gan rekvizīti tiek nodrošināti, bet studiju laikā aktieriem pašiem nācies tos meklēt. «Meklēju internetā 19. gadsimta beigu lielgabaliņu, ar kuru, vēlams, varētu šaut. Atradu vienu kaut cik par desmit latiem, bet tas neizskatījās autentisks. Tad nu laukos ar vectēvu uztaisījām paši no koka,» stāsta aktieris, piebilstot, ka izmantots arī īsts šaujampulveris.
«Pilsētai ir nozīme, kāds tu esi»
Iestājeksāmenos LKA komisijā sēdējis režisors Mihails Gruzdovs. Viņš Mārtiņam prasījis, no kurienes viņš ir. Kad Mārtiņš atbildējis, ka no Jelgavas, M.Gruzdovs noteicis: «No Jelgavas labi aktieri nāk.» «Tobrīd to nesapratu, bet tagad zinu, ka M.Gruzdova sieva aktrise, režisore un akadēmijas pasniedzēja Inda Roga ir jelgavniece, arī viņas audzēkne Baiba Neja, tad vēl Andris Keišs, Artūrs Skrastiņš,» uzskaita Mārtiņš.
Viņš ir pārliecināts, ka pilsētai ir loma tajā, kāds izveidojas cilvēks. «Man patīk pilsētas, kurās ir upes. Man patīk braukt ar riteni vai vilcienu pār tiltu. Emocionālas atmiņas man saistās ar Raiņa parku, kur notikuši dažādi muzikāli pasākumi. Arī pie skolas man patīk un RAF rajons – bērnībā es tur dzīvoju. Tagad nesen biju aizminies ar velosipēdu ekskursijā un secināju, ka viss kļuvis tik maziņš,» stāsta Mārtiņš.
Turpinot tēmu «Jelgava un teātris», Mārtiņš stāsta, ka reiz ar izrādi «Svētceļnieks» viesojies Jelgavas Studentu teātrī. «Teātris ir jauks, tajā ir laba atmosfēra, intīma sajūta. Un tieši tas teātrī ir svarīgi, lai skatītāji un aktieri justos labi,» tā jaunais aktieris, piebilstot, ka visvairāk aktiera darbā viņam patīk izspēlēt etīdes, jo visas labākās idejas rodas tieši tādā brīvā mēģinājuma procesā.
Foto: Anastasija Golubeva un no aktiera personīgā arhīva
Mārtiņš Upenieks
Dzimis: 27.08.1989.
Mācījies: Jelgavas Valsts ģimnāzijā, Latvijas Kultūras akadēmijā (pašlaik – maģistrantūrā)
Labākā pēdējā laikā redzētā filma: «Nav dūmu bez stobriem» (rež. Gajs Ričijs)
Labākā pēdējā laikā izlasītā grāmata: Ē.M.Remarks «Ēnas paradīzē»
Labākā pēdējā laikā redzētā izrāde: «Tumšās alejas» (Jaunais Rīgas teātris)
Labākais pēdējā laikā dzirdētais mūzikas albums: «Muse» «The 2nd Law»
Par izrādi:
Krievu autora Jevgeņija Griškoveca lugā «Satisfakcija» uzticība joprojām ir uzmanības centrā – vīrieša un sievietes attiecības. Biznesmenis Saša sarīko psiholoģiskā terora paraugstundu savam jaunajam kolēģim Dmitrijam, jo tas flirtējis ar viņa sievu. Mūsdienu duelim izraudzītie ieroči ir stiprais alkohols, likme – miljons dolāru. Lomās: Ivars Puga, Ivars Kļavinskis, Līga Zeļģe, Mārtiņš Egliens, Kaspars Aniņš, Mārtiņš Upenieks. Izdevums «Kultūras Diena un Izklaide» to nosaucis par vienu no jaunās teātra sezonas intriģējošākajām debijām.