-7.4 °C, 1.7 m/s, 90.9 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāNākamajā ES fondu plānošanas periodā domstarpības par ceļu infrastruktūru
Nākamajā ES fondu plānošanas periodā domstarpības par ceļu infrastruktūru
17/05/2013

Viena no būtiskākajām problēmām, ko saskata ES fondu uzraudzības un pagaidu uzraudzības komitejas dalībnieki, sanāksmē tiekoties Jelgavā, ir domstarpības ar Eiropas Komisiju par nepieciešamību turpināt atbalstīt ceļu infrastruktūras uzlabošanas projektus Latvijā vismaz līdzšinējā līmenī. «Mums priekšā liels darbs, lai Eiropas Komisiju pārliecinātu, ka īpaši reģionu attīstībā šis ir būtisks virzītājspēks uzņēmējdarbības attīstībai,» uzsver Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Armands Eberhards.

Ligita Lapiņa

Viena no būtiskākajām problēmām, ko saskata ES fondu
uzraudzības un pagaidu uzraudzības komitejas dalībnieki, sanāksmē
tiekoties Jelgavā, ir domstarpības ar Eiropas Komisiju par
nepieciešamību turpināt atbalstīt ceļu infrastruktūras uzlabošanas
projektus Latvijā vismaz līdzšinējā līmenī. «Mums priekšā liels
darbs, lai Eiropas Komisiju pārliecinātu, ka īpaši reģionu
attīstībā šis ir būtisks virzītājspēks uzņēmējdarbības attīstībai,»
uzsver Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Armands
Eberhards.

Lai pārrunātu ES struktūrfondu attīstību un gatavotos nākamajam
ES fondu plānošanas periodam, kurš sāksies jau nākamgad Jelgavā
viesojās ES fondu uzraudzības un pagaidu uzraudzības komitejas
dalībnieki. Tika iezīmētas vairākas prioritārās nozares nākamajam
plānošanas periodam, un tās ir nodarbinātība un sociālā iekļaušana,
konkurētspējīga uzņēmējdarbība, energoefektivitāte, ilgtspēja vides
un transporta jomā. «Mēs vienojāmies par kopīgiem stratēģiskiem
mērķiem, nevis konkrētiem projektiem. Tikai pēc tam, kad būs
saprasti virzieni, varēs runāt jau konkrētāk par dažādu projektu
īstenošanu nākamajā plānošanas periodā,» skaidro A.Eberhards.

«Būtiskākais, kas jāsaprot, ir struktūrfondu nozīmīgums Latvijas
situācijā. Aptuveni 70 procenti no visām investīcijām publiskajā
infrastruktūrā ir īstenoti ar ES struktūrfondu atbalstu. Faktiski
tas nozīmē un arī Finanšu ministrijas aplēses par to liecina, ka
gadījumā, ja Latvijā nebūtu iespējas izmantot struktūrfondus, mēs
joprojām būtu krīzes situācijā,» skaidro A.Eberhards. Viņš
paskaidro, ka, pateicoties kohēzijas politikas investīcijām,
Latvijas dzīves līmenis ir būtiski tuvinājies ES vidējam līmenim –
2004. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā bija 46 procenti no ES
vidējā, bet 2012. gadā tas bija pieaudzis par 14 procentiem līdz 60
procentiem no ES vidējā.

«Mēs jau esam pieraduši pie nepārtrauktām investīcijām un vairs
to nenovērtējam. Ļoti lieli ieguldījumi ir bijuši nozarēs, ko
cilvēki it kā nepamana, jo uzskata pašu par sevi saprotamu.
Piemēram, liekas, ka ir pašsaprotami braukt pa ceļu, bet patiesībā
šī ceļa izveidē vai atjaunošanā iesaistīts liels ES
līdzfinansējums,» skaidro ministrijas pārstāvis.

2007.-2013. gada ES fondu plānošanas periodā Latvijai ir
pieejami ES fondu līdzekļi 3,2 miljardu latu apmērā. Šajā periodā
Jelgavas pilsētā un novadā atbalstu saņēmuši aptuveni 140 projekti
ar kopējo ES fondu līdzfinansējumu 80 miljonu latu apmērā.

Viņš norāda, ka Jelgavā projekti realizēti daudzveidīgās
nozarēs, kas nodrošina vienmērīgu pilsētas attīstību gan ceļu
infrastruktūras, kultūras, izglītības un citās jomās. Jāpiebilst,
ka komitejas dalībnieki divu viesošanās dienu laikā apskatīja arī
vairākus nozīmīgus ar ES fondu palīdzību realizētus projektus
Jelgavā – Svētās Trīsvienības baznīcas torni, Mītavas tiltu un Jāņa
Čakstes bulvāra promenādi, kā arī cinkošanas rūpnīcu «Zn
Metals».

Finanšu ministrijas pārstāvis vērtē, ka jau iepriekšējā
plānošanas periodā – 2004.-2006. gadam – Jelgava sevi ir
pierādījusi kā labu projektu īstenotāju. «Iepriekšējā periodā gūtā
pieredze sekmēja ES fondu investīciju veikšanu Jelgavā vēl lielākos
apjomus šajā budžeta plānošanas periodā,» uzskata A.Eberhards,
piebilstot, ka lielajām pilsētām ES fondus apgūt ir vieglāk, jo
tajās iespējams piesaistīt zinošākus projektu vadītājus un arī
lielāka budžeta dēļ iespējams līdzfinansēt vairāk projektu.

«Protams, ir arī projekti ar nepietiekamu plānošanas un
ieviešanas kvalitāti –galvenokārt tie ir publiskās iepirkumu
procedūras pārkāpumi, bet tā ir kopēja ES fondu ieviesēju problēma,
un Jelgava šajā ziņā neizceļas,» vērtē ministrijas pārstāvis. Viņš
arī paskaidro, ka kopējais kļūdu līmenis, īstenojot projektus,
Latvijā ir līdzīgs citām ES valstīm. «Neesam lielākā riska zonā
šajā ziņā,» viņš teic.

Jāpiebilst, ka 15. un 16. maijā Jelgavā tikās ES fondu
uzraudzības un pagaidu uzraudzības komitejas dalībnieki, lai
pārrunātu esošā ES fondu perioda progresu un gatavošanos
2014.-2020. gada ES fondu plānošanas periodam. Katru gadu viena
uzraudzības komitejas sanāksme tiek rīkota kādā no Latvijas
reģioniem, 2012. gadā tā notika Latgalē.

Foto: Ivars Veiliņš