Viena no būtiskākajām problēmām, ko saskata ES fondu uzraudzības un pagaidu uzraudzības komitejas dalībnieki, sanāksmē tiekoties Jelgavā, ir domstarpības ar Eiropas Komisiju par nepieciešamību turpināt atbalstīt ceļu infrastruktūras uzlabošanas projektus Latvijā vismaz līdzšinējā līmenī. «Mums priekšā liels darbs, lai Eiropas Komisiju pārliecinātu, ka īpaši reģionu attīstībā šis ir būtisks virzītājspēks uzņēmējdarbības attīstībai,» uzsver Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Armands Eberhards.
Ligita Lapiņa
Lai pārrunātu ES struktūrfondu attīstību un gatavotos nākamajam ES fondu plānošanas periodam, kurš sāksies jau nākamgad Jelgavā viesojās ES fondu uzraudzības un pagaidu uzraudzības komitejas dalībnieki. Tika iezīmētas vairākas prioritārās nozares nākamajam plānošanas periodam, un tās ir nodarbinātība un sociālā iekļaušana, konkurētspējīga uzņēmējdarbība, energoefektivitāte, ilgtspēja vides un transporta jomā. «Mēs vienojāmies par kopīgiem stratēģiskiem mērķiem, nevis konkrētiem projektiem. Tikai pēc tam, kad būs saprasti virzieni, varēs runāt jau konkrētāk par dažādu projektu īstenošanu nākamajā plānošanas periodā,» skaidro A.Eberhards.
«Būtiskākais, kas jāsaprot, ir struktūrfondu nozīmīgums Latvijas situācijā. Aptuveni 70 procenti no visām investīcijām publiskajā infrastruktūrā ir īstenoti ar ES struktūrfondu atbalstu. Faktiski tas nozīmē un arī Finanšu ministrijas aplēses par to liecina, ka gadījumā, ja Latvijā nebūtu iespējas izmantot struktūrfondus, mēs joprojām būtu krīzes situācijā,» skaidro A.Eberhards. Viņš paskaidro, ka, pateicoties kohēzijas politikas investīcijām, Latvijas dzīves līmenis ir būtiski tuvinājies ES vidējam līmenim – 2004. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā bija 46 procenti no ES vidējā, bet 2012. gadā tas bija pieaudzis par 14 procentiem līdz 60 procentiem no ES vidējā.
«Mēs jau esam pieraduši pie nepārtrauktām investīcijām un vairs to nenovērtējam. Ļoti lieli ieguldījumi ir bijuši nozarēs, ko cilvēki it kā nepamana, jo uzskata pašu par sevi saprotamu. Piemēram, liekas, ka ir pašsaprotami braukt pa ceļu, bet patiesībā šī ceļa izveidē vai atjaunošanā iesaistīts liels ES līdzfinansējums,» skaidro ministrijas pārstāvis.
2007.-2013. gada ES fondu plānošanas periodā Latvijai ir pieejami ES fondu līdzekļi 3,2 miljardu latu apmērā. Šajā periodā Jelgavas pilsētā un novadā atbalstu saņēmuši aptuveni 140 projekti ar kopējo ES fondu līdzfinansējumu 80 miljonu latu apmērā.
Viņš norāda, ka Jelgavā projekti realizēti daudzveidīgās nozarēs, kas nodrošina vienmērīgu pilsētas attīstību gan ceļu infrastruktūras, kultūras, izglītības un citās jomās. Jāpiebilst, ka komitejas dalībnieki divu viesošanās dienu laikā apskatīja arī vairākus nozīmīgus ar ES fondu palīdzību realizētus projektus Jelgavā – Svētās Trīsvienības baznīcas torni, Mītavas tiltu un Jāņa Čakstes bulvāra promenādi, kā arī cinkošanas rūpnīcu «Zn Metals».
Finanšu ministrijas pārstāvis vērtē, ka jau iepriekšējā plānošanas periodā – 2004.-2006. gadam – Jelgava sevi ir pierādījusi kā labu projektu īstenotāju. «Iepriekšējā periodā gūtā pieredze sekmēja ES fondu investīciju veikšanu Jelgavā vēl lielākos apjomus šajā budžeta plānošanas periodā,» uzskata A.Eberhards, piebilstot, ka lielajām pilsētām ES fondus apgūt ir vieglāk, jo tajās iespējams piesaistīt zinošākus projektu vadītājus un arī lielāka budžeta dēļ iespējams līdzfinansēt vairāk projektu.
«Protams, ir arī projekti ar nepietiekamu plānošanas un ieviešanas kvalitāti –galvenokārt tie ir publiskās iepirkumu procedūras pārkāpumi, bet tā ir kopēja ES fondu ieviesēju problēma, un Jelgava šajā ziņā neizceļas,» vērtē ministrijas pārstāvis. Viņš arī paskaidro, ka kopējais kļūdu līmenis, īstenojot projektus, Latvijā ir līdzīgs citām ES valstīm. «Neesam lielākā riska zonā šajā ziņā,» viņš teic.
Jāpiebilst, ka 15. un 16. maijā Jelgavā tikās ES fondu uzraudzības un pagaidu uzraudzības komitejas dalībnieki, lai pārrunātu esošā ES fondu perioda progresu un gatavošanos 2014.-2020. gada ES fondu plānošanas periodam. Katru gadu viena uzraudzības komitejas sanāksme tiek rīkota kādā no Latvijas reģioniem, 2012. gadā tā notika Latgalē.
Foto: Ivars Veiliņš