17 °C, 1.2 m/s, 87.4 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāNākamgad uz ceļiem sola 160 jaunus fotoradarus
Nākamgad uz ceļiem sola 160 jaunus fotoradarus
07/12/2009

Nākamgad uz Latvijas ceļiem varētu parādīties 160 jauni fotoradari, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja iekšlietu ministre Linda Mūrniece.

Nākamgad uz Latvijas ceļiem varētu
parādīties 160 jauni fotoradari, šorīt intervijā Latvijas Radio
sacīja iekšlietu ministre Linda Mūrniece.

Patlaban turpinoties konkursa procedūras
sagatavošana, lai izvēlētos, kurš par savu naudu valstij uzstādīs
radarus. Valsts intereses esot, lai radari būtu kvalitatīvi un
tiktu uzstādīti «melnajos punktos».

Līdz 1. martam Iekšlietu ministrijai ir
jāiesniedz valdībā dokumenti, kas nepieciešami fotoradaru
uzstādīšanai. Šajos dokumentos tikšot atrunāts, kā notiks
fotoradaru uzstādīšana, cik tas maksās un uz cik ilgu laiku tiks
slēgta vienošanās ar privāto partneri.

Kā iepriekš rakstīja laikraksts «Neatkarīgā»,
par fotoradaru uzstādīšanu valda neskaidrības, jo nekur pasaulē
šāds projekts nav realizēts tā, kā iecerēts pie mums, – tos
uzstādīt no valsts puses neieguldot ne santīma. Pasākums izrādījies
gana ienesīgs, tāpēc iecerētais publiskās privātās partnerības
modelis 100 šādiem radariem uz ātrumpārkāpēju rēķina kādam
uzņēmējam varētu nodrošināt nesliktu peļņu.

Radarus iegādāšoties un uzstādīšot
privāts uzņēmējs, kurš ieguldīto atpelnīs no iekasētajām soda
naudām. Līdzīga sistēma jau esot Lietuvā un Igaunijā, Vācijā,
Krievijā, Slovākijā un citur, kur radaru apsaimniekošanā iesaistīti
privātie partneri. Taču Latvija atšķirībā no šīm valstīm nedomā
ieguldīt pašu radaru iegādē. Cik daudz naudas uzņēmējam tādējādi
būs jāizdod, gan netiek atklāts. Latvijā jau uzstādīto četru
pārvietojamo fotoradaru iegāde izmaksāja 140
000
latu
, tātad viens maksāja aptuveni 35 000
latu
. Attiecīgi, ja jauno radaru cena būtu līdzīga,
vēl 100 fotoradaru iegādei būtu nepieciešami vairāki miljoni latu.
Iekšlietu ministrijā lēsts, ka uzņēmējam iesaistīšanās varētu
atmaksāties piecu gadu laikā.

Līdzšinējā pieredze ar četriem radariem
gan liecina, ka braucēju pārkāpumu ir gana daudz, lai arī iekasēto
soda naudu apjomi būtu ievērojami. Gada laikā kopš uzstādīšanas
bija fiksēti vairāk nekā 10 000 braukšanas ātruma pārsniegšanas
gadījumu un uzliktas soda naudas 348
460 latu
apmērā. No minētās summas iekasēti ir 195 960
latu
. Tādējādi var lēst, ka no 100 radariem
iespējamais soda naudu apmērs var sasniegt vairākus miljonus latu
gada laikā.

Arī tas, cik liela daļa no tā paliks valstij
un cik uzņēmējam, pagaidām atklāts netiek – tas esot atkarīgs no
pašu uzņēmēju piedāvājuma. Proti, konkurss apzināti tikšot
izsludināts bez šādiem uzstādījumiem, un tas, kurš no pretendentiem
piedāvāšot labāko variantu, arī noteiks valsts un privātās
partnerības modeli šajā jomā.

Ja gadījumā piedalīsies vairāki pretendenti
arī līdzīgiem piedāvājumiem, neesot izslēgts, ka arī konkursā
uzvarēs vairāki pretendenti, kas nodrošinās radaru uzstādīšanu un
apkopi. Viens no ieguvumiem šim projektam, ko min Mūrniece, ir tas,
ka ceļu policistiem tagad vairs nebūs jānodarbojas ar
ātrumpārkāpēju ķeršanu un kārtībsargi varēs patrulēt ielās un
braukt uz izsaukumiem. Nebūšot arī tā, ka uzņēmēji darbosies
neuzraudzīti, vadoties tikai no biznesa interesēm – vairāk
nopelnīt. «Radari tiks izvietoti tur, kur norādīs Ceļu satiksmes
drošības direkcija un Ceļu policija,» skaidroja Iekšlietu
ministrijas valsts sekretāra vietniece Ilze Pētersone.

LETA