16.2 °C, 4 m/s, 84.9 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāNākamnedēļ valdībai būs jāizšķiras, vai tiks iedzīvināta atbalsta programma kredītņēmējiem
Nākamnedēļ valdībai būs jāizšķiras, vai tiks iedzīvināta atbalsta programma kredītņēmējiem
14/04/2010

Nākamnedēļ valdībai beidzot būs jāizšķiras, vai tiks iedzīvināta atbalsta programma grūtībās nonākušajiem kredītņēmējiem.

Nākamnedēļ valdībai beidzot būs jāizšķiras, vai tiks
iedzīvināta atbalsta programma grūtībās nonākušajiem
kredītņēmējiem.

Pēc konsultācijām ar starptautiskajiem aizdevējiem šajā
programmā jau iepriekš tika paredzēts valsts galvojums 82 miljonu
latu apmērā, tomēr vairākus mēnešus noritēja saskaņošanas
process.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājas vietnieks
Aleksis Jarockis aģentūrai LETA sacīja, ka ministrija jau ir
sagatavojusi informatīvo ziņojumu par aktuālo situāciju un valdībai
tiks piedāvāts pieņemt gala lēmumu par šīs programmas virzību.

Finanšu ministrijas sagatavoto ziņojumu valdība vakar vēl
neiekļāva darba kārtībā, jo tika nolemts, ka nākamnedēļ, 19.
aprīlī, to skatīs koalīcijas partijas, bet dienu vēlāk tā tiks jau
iesniegta valdībā.

LETA jau ziņoja, ka FM valdībai varētu rosināt izšķirties vai
atteikties no atbalsta kredītņēmējiem un līdzekļus virzīt jaunu
darba vietu radīšanai.

Kā apstiprināja FM Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Melnace,
ministrija gatavo iesniegšanai Ministru kabinetā informatīvo
ziņojumu par privātā sektora parādu restrukturizācijas stratēģijas
ieviešanu, kurā piedāvās valdībai izlemt par privātā sektora parādu
restrukturizācijas jeb kredītņēmēju atbalsta pasākumu ieviešanu vai
atlikšanu un aizstāšanu ar citu atbalsta instrumentu – valsts
galvojumiem uzņēmējdarbības jomai jaunu darba vietu radīšanai.

Ziņojumā tiks ņemts vērā visu iesaistīto pušu viedoklis, tas ir,
Latvijas Komercbanku asociācijas viedoklis un Latvijas Kredītņēmēju
apvienības viedoklis, norādīja FM pārstāve.

LETA jau ziņoja, ka iepriekš bija pamatīgi ieilgusi programmas
kredītņēmēju atbalstam tālākā virzība, kam viens no iemesliem
varētu būt banku noraidošā attieksme, kas rosinājusi pat diskusijas
starp ministrijām par šīs programmas lietderību.

Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecināja, ka
kredītņēmēju atbalsta programmas pieņemšana iekavējusies, jo
programmas pašreizējo redakciju neatbalsta ne Latvijas Kredītņēmēju
apvienība, ne Latvijas Komercbanku asociācija, tāpēc patlaban starp
ministrijām tiekot diskutēts par šādas programmas nepieciešamību,
ja to neatbalsta iesaistītās puses.

Kredītņēmēju apvienība uzskata, ka programmas pašreizējā
redakcija kredītņēmējiem radītu dubultu slazdu. Savukārt Latvijas
Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons aģentūrai LETA
uzsvēra, ka ne ekonomiski, ne finansiāli programma nebūs īstenojama
un ar esošajiem nosacījumiem neviena banka šajā programmā
nepiedalīsies.

«Jau no 2008. gada rudens Komercbanku asociācijas bija par šādu
atbalsta programmas īstenošanu, jo tā bija vajadzīga gan
kredītņēmējiem, gan bankām, bet diemžēl finanšu apstākļu dēļ valsts
to nevarēja īstenot, bet šodien lielākā vajadzība pēc šādas
programmas ir jau garām. Mēs joprojām būtu priecīgi, ja tāda
programma būtu, tomēr ne ar šādiem nosacījumiem,» uzsvēra
Tverijons.

Tverijons informēja, ka, Komercbanku asociācijas skatījumā,
palīdzība šajā programmā jāsniedz arī tiem kredītņēmējiem, kuri jau
tagad ir maksātnespējīgi, nevis tikai tiem, kuriem maksāšanas
problēmas var veidoties tikai nākotnē. Tāpat asociācija neatbalsta
10%-20% norakstīšanu no kredīta pamatsummas, sakot, ka šis punkts
kalpos par motivāciju dalībai programmā arī tiem cilvēkiem, kuri
savas saistības patiesībā spēj nokārtot, bet tagad meklēs
paņēmienus, lai samazinātu pamatsummu.

Viņš apliecināja, ka bankas ir gatavas tāpat kā līdz šim sniegt
atbalstu saviem klientiem, kuriem radušās maksāšanas grūtības.
«Bankām nav vajadzīgas mājas, dzīvokļi vai zeme, bet gan
maksātspējīgs klients, tāpēc tās iespēju robežās atbalstīs savus
klientus, lai tie varētu atgriezties pie normālas maksāšanas
disciplīnas,» uzsvēra Tverijons.

Kā iepriekš informējusi FM, sagatavotā programmas redakcija
paredz, ka pēc tās beigām tiek norakstīti 10% līdz 20% no kredīta
pamatsummas tiem kredīta ņēmējiem, kuriem bijusi laba maksājumu
disciplīna.

Noteikumi par programmas īstenošanas nosacījumiem vēl ir
saskaņošanas procesā, līdz ar to iespējams, ka atsevišķi programmas
nosacījumi vēl varētu mainīties.

Patlaban plānots, ka atbalsta programma varētu tikt sākta
maijā.

Programma paredz izsniegt valsts galvojumus 82 miljonu latu
apmērā, un tās faktiskās izmaksas plānotas ap 31 miljonam latu
gadā.

LETA