4.1 °C, 2.7 m/s, 83.3 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāNav izslēgta PVN likmes turpmāka palielināšana
Nav izslēgta PVN likmes turpmāka palielināšana
06/01/2009

Lai 2011. gadā sasniegtu plānoto deficītu 3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), valdība apsver turpmāku pievienotās vērtības nodokļa likmes palielinājumu, kā arī papildu darbinieku skaita un algu samazinājumu valsts sektorā, teikts Latvijas valdības vēstulē Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) direktoram Dominikam Štrausam-Kānam.

Lai 2011. gadā sasniegtu plānoto deficītu 3% apmērā no
iekšzemes kopprodukta (IKP), valdība apsver turpmāku pievienotās
vērtības nodokļa likmes palielinājumu, kā arī papildu darbinieku
skaita un algu samazinājumu valsts sektorā, teikts Latvijas
valdības vēstulē Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) direktoram
Dominikam Štrausam-Kānam.

Kā papildu konsolidācijas pasākums minētā mērķa sasniegšanai
plānots, ka ar 2010. gadu pensiju indeksēšana notiks tikai ar
inflāciju.

Valdība publiskojusi vēstules tekstu, kas pirms Ziemassvētkiem tika
nosūtīta SVF un kas bija nepieciešama aizdevuma saņemšanai 1,7
miljardu eiro (1,19 miljardu latu) apmērā.

Latvija vēstulē uzsver, ka plānotā deficīta sasniegšana var būt
problemātiska, ņemot vērā lielo nenoteiktību attiecībā uz vidēja
termiņa perspektīvu, tādēļ visas politikas iespējas tiks
nepārtraukti pārskatītas.

Plānots, ka ar 2010. gadu tiks ieviests 10% nodoklis visiem
kapitāla ienākumiem – procentiem, dividendēm, autoratlīdzībai, īres
ienākumiem, realizētajai nominālajai kapitāla peļņai no akcijām,
realizētajai nominālajai kapitāla peļņai no nekustamā īpašuma. To
piemēros visai kapitāla peļņai no darbībām ar nekustamo īpašumu, ja
vien nav izpildīti minimālie nosacījumi attiecībā uz nepārtrauktām
īpašumtiesībām un dzīvesvietu.

Tāpat, sākot ar 2010. gadu, tiks palielināti nekustamā īpašuma un
īpašuma nodokļi, kas pašreiz ir mazāki par vidējo rādītāju
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD)
dalībvalstīs. To panāks, atceļot atbrīvojumus, lai paplašinātu
nodokļu bāzi.

Tiks palielināti ieņēmumi, kas nav nodokļu ieņēmumi. Tiks
palielinātas lietotāju maksas. Valsts uzņēmumu izmaksājamo
dividenžu apmērs palielināsies no 27%-35% pašreiz līdz 50%.

Latvija arī apņemas lūgt starptautisko palīdzību nodokļu
administrēšanas uzlabošanai, kaut gan savās prognozēs nav
paredzējusi, ka iekasēšanas apjomi ievērojami uzlabosies līdz 2010.
gadam.

Vēstulē mūsu valsts apņemas šogad ierobežot budžeta izdevumus līdz
mazāk nekā 40% no IKP. Aplēses rāda, ka tam būs nepieciešami
samazinājumi par 4,5% no IKP, kas pārsniedz sākotnēji pieņemtajā
valsts budžetā un plānotajos pašvaldību budžetos paredzēto
summu.

Latvija to plāno panākt, par apmēram 15% samazinot atalgojumu
visiem valsts sektorā strādājošiem, iesaldējot pensijas,
racionalizējot subsīdijas un izdevumus par precēm un
pakalpojumiem.

Sociālais atbalsts netiks samazināts tādā mērā, kas pārsniegtu algu
samazinājuma ietekmi. Turklāt Latvija centīsies uzlabot mērķu
noteikšanu visā sociālā nodrošinājuma tīklā sociālo izdevumu
budžeta ietvaros, kas palielināsies par vienu procentpunktu no IKP
salīdzinājumā ar 2008. gadu. Tomēr pasākumi banku sektora
pārstrukturēšanai, tostarp banku rekapitalizācija, noguldījumu
garantiju fonda saistību segšana un dažādu likviditātes instrumentu
nodrošināšana, var radīt ievērojamas papildu fiskālās izmaksas.

Latvija sola pārskatīt 2009. gada budžetu, lai tajā atspoguļotu
vairāku izdevumu līmeni. Budžeta grozījumi nosaka kopējo izdevumu
asignējumu konsolidētajai valdībai, kas atbilst plānotajam
fiskālajam deficītam – 4,9% no IKP, un atliek 10% no valsts
pamatbudžeta asignējumiem rezervēs ārkārtas situācijām, kuras tur
centrālā valdība. Izdevumu asignējumu sadalījums aģentūrām un
ministrijām, kas veido izdevumus, tiks definēts otrajā
pilntiesīgajā likumā par grozījumiem 2009. gada budžetā, ko
parlamentam iesniegs līdz 2009. gada 31. martam. Plānots, ka
rezerve neparedzētiem gadījumiem tiks samazināta līdz 5% no
asignējumiem, kad tiks pieņemti otrie budžeta grozījumi.

SVF tiek solīts, ka Latvija rūpēsies, lai fiskālā disciplīna būtu
pastāvīga un noturīga, līdz 2009. gada jūnija beigām pieņemot
grozījumu par fiskālo atbildību likumā par budžetu un finanšu
pārvaldību, lai noturētu valsts parādu atbilstīgā līmenī, noteiktu
izdevumu maksimālo līmeni, nepieļautu procikliskumu fiskālajā
politikā un ļautu pilnībā darboties automātiskajiem
stabilizatoriem.

Ar Pasaules Bankas palīdzību šogad plānots uzsākt sniegt tehnisko
palīdzību plašu reformu veikšanai izglītības, civildienesta, valsts
pārvaldes un veselības aprūpes sistēmā. Pēc to pabeigšanas
faktiskais ietaupījums gadā būs aptuveni 2% no IKP, galvenokārt
pateicoties ietaupījumiem saistībā ar personālu, sākot ar 2010.
gadu.

Jau ziņots, ka Eiropas Komisija, SVF, Pasaules Banka, Eiropas
Rekonstrukcijas un attīstības banka un vairākas Eiropas Savienības
dalībvalstis ir vienojušās par finanšu atbalsta sniegšanu Latvijai
7,5 miljardu eiro (5,27 miljardu latu) apmērā.

Pagājušā gada 29. decembrī Valsts kases kontā tika saņemta SVF
aizdevuma pirmā daļa – 589,57 miljoni eiro (414,35 miljoni
latu).

www.leta.lv