«Esmu saskārusies ar dažādiem uztura ieteikumiem internetā un arī žurnālos – bail iedomāties, ka dažus no tiem kāds varētu nopietni ņemt vērā. Piemēram, esmu lasījusi par to, ka tomāti ir kaitīgi, svaiga maize – ļoti neveselīga, bet sāli, lai neslimotu, vajagot ēst cik uziet. Bieži vien šādas «gudrības» ir nekvalitatīvi pārtulkotu ārzemju pētījumu atražojums, kā arī viltus ziņas,» pragmatiski novērtēt jebkurus uztura ieteikumus aicināja ārste dietoloģe Lolita Neimane, kura šodien Jelgavas bibliotēkā tikās ar jelgavniekiem pasākumu ciklā «Es nāku no Jelgavas».
Atbildot uz Jelgavas pilsētas bibliotēkas direktores vietnieces saimniecības darbos Liānas Pasteres un Miezītes bibliotēkas vadītājas Jolantas Treigutes jautājumiem, L.Neimane stāstīja par savu bērnību Jelgavā, izvēli studēt medicīnu, kā arī kliedēja mītus par veselīgu uzturu un ēšanas paradumiem.
«Lai gan esmu dzimusi Gulbenē, Jelgavā bija manas mājas no bērna kājas līdz pat pilngadībai. Mana bērnība pagāja Uzvaras ielas pagalmā, bet vēlāk neilgi dzīvoju arī Helmaņa ielā. Vēl esot pavisam maza, domāju par to, ka es varētu būt milice, bet tad nāca pusaudžu gadi un sāku aizdomāties par jurista un žurnālista profesiju. Atminos, ka toreiz tēvs man teica: «Meitiņ, ej mammas pēdās par dakteri, tāpat jau rakstīt to, ko domā, tu nevarēsi.» L.Neimane skaidro, ka tolaik, 1978. gadā, šķita, ka tēvam bija taisnība un pēc 11. klases viņa tomēr lēma studēt medicīnu. «Es no visas sirds līdz pēdējam negribēju iet mammas pēdās. Es ciest nevarēju tā saucamos blata laikus un ārstes meitas būšanu. Pat veikalā, lai nopirktu desu, man bija jāsaka: Labdien! Esmu no dakteres Dzinteres!,» teic L.Neimane. Jāpiebilst, ka mammas pēdās aizgāja arī L.Neimanes māsa Santa – šobrīd viņa ir augsti kvalificēts acu ķirurgs Vācijā.
L.Neimane stāstīja, kā studiju laikos bijusi gan praksē ginekoloģijā, gan strādājusi ātrajā palīdzībā un narkoloģijā, līdz kādā brīdī aizrāvās ar uztura zinātni. «Kad 1989. gadā pabeidzu mācības, darbu atrast bija ļoti grūti un gāju strādāt par māsiņu bērnudārzā, kur gāja mans dēliņš. Tolaik saņēmu 15 latus mēnesī. Salīdzinājumam – dietologa konsultācija maksāja septiņus latus,» teic L.Neimane. Viņa atsauc atmiņā, kā reiz palīdzēja notievēt kāda ārsta sievai un kopš tā brīža, pēc principa no mutes mutē, klientu loks ievērojami kuplinājās.
Šobrīd ārste dietoloģe Rīgas Stradiņa universitātes Sporta un uztura katedras lektore turpina izglītot studentus un arī savus klientus par pareizu uzturu, kā arī kliedē mītus, kas rodas lielajā informācijas plūsmā. Piemēram, iezīmējot mūsdienu izaicinājumus tikšanās laikā, ārste dietoloģe norāda: mēs ēdam daudz par daudz. «Agrāk cilvēki bija daudz slaidāki. Mūsdienās jau skolā, daudzi pat 10 līdz 13 gadus veci bērni ir apalīši un pie vainas ir ne tikai mazkustīgums, bet arī neveselīgs uzturs,» tā viņa, papildinot, ka šajā situācijā nevajadzētu vainot produktus, bet gan to izvēli un savus ēšanas paradumus. «Mēs varam ieiet veikalā un nopirkt «Roltonu», kafiju trīs vienā, krāsaino limonādi un sasaldētus frī kartupeļus, bet varam izvēlēties dārzeņus, gaļu un dabīgo dzērienu,» tā L.Neimane.
Savukārt, kliedējot mītus par pārtikas kvalitāti, dietoloģe uzsver – reiz dzirdēja pieņēmumus, ka šobrīd bērni un pieaugušie pieņemas svarā, jo uzturā lieto, piemēram, visatas gaļu, kurā esot augšanas hormoni. «Nekad neizdaru secinājumus, pirms neesmu saņēmusi zinātnisku apstiprinājumu. Šī iemesla dēļ ar kolēģiem veicām eksperimentu, iegādājoties veikalos dažādu ražotāju vistas gaļu – vistas fileju un ne tikai. Rezultāti skaidri parādīja, ka nekāda augšanas hormona tur nav,» tā L.Neimane, skaidrojot, ka šobrīd pārtikas kvalitāte valstī tiek stingri kontrolēta un galvenais liekā svara veidošanās iemesls tomēr ir tieši ēšanas paradumi. Dietoloģe uzsver, ka lielākie izaicinājumi mūsdienās ir samērīga cukura, sāls un transtauku lietošana.
Jāpiebilst, ka pasākumu ciklā «Es nāku no Jelgavas» iecerētas viena tikšanās – 9. decembrī pulksten 14 ciklu noslēgs aktrise un režisore Indra Roga. Pasākumu organizēja Jelgavas pilsētas bibliotēku atbalsta biedrība «Libro» sadarbībā ar Jelgavas pilsētas bibliotēku. Projekts «Es nāku no Jelgavas» tiek realizēts ar Jelgavas Kultūras padomes piešķirto finansējumu.
Foto: «Jelgavas Vēstnesis»